Ruso, Žans Žaks (1712.-1778.g.)
Jean Jacques Rousseau.
Franču apgaismotājs un encilklopēdists.
Padziļināja un attīstīja Dž.Loka un T.Hobsa sabiedriskā līguma teoriju. Novērtēja likumu nozīmi: „paklausība likumiem, kurus paši esam radījuši.” Ruso uzskatīja, ka cilvēks savu dabisko brīvību zaudē, pretī saņemot pilsoniusko brīvību un īpašuma tiesības.
Ruso neuzstājas pret privātīpašumu kā tādu, viņš kritizēja tikai oligarhu milzīgos īpašumus, tādējādi paužot sīkburžuāzijas un maznodrošināto iedzīvotāju slāņu intereses.
Rakstīja šķirkļus "Enciklopēdijai jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošajai vārdnīcai" (Encyclopedie, ou Dictionnaire raisonne des sciences, des arts et des metiers, 1.-35., 1751.-1780.g.)
Divi Ruso rokraksti pasludināti par Francijas nacionālajiem dārgumiem.
Nospiedums civilizācijā.
Jau Lielā franču revolūcija, piekrītot Žana Žaka Ruso teorijai par to, ka cilvēks pēc dabas piedzimst labs un izvirst tikai sabiedrības ietekmē, pasludināja jaunu morāli, kas balstījās “sabiedrības koplīgumā,” kur likumi un morāles normas neatspoguļo Dieva likumus, bet vairākuma (pūļa) gribu.
Savulaik eiropiešu zinātniskā doma ir mēģinājusi idealizēt pirmatnējo laikmetu, piemēram, franču filozofs Ž.Ž.Ruso nosaucis to par cilvēces "zelta laikmetu." Realitātē pirmatnējā cilvēka eksistences apstākļi bija ļoti skarbi, viņu darinātie darbarīki no koka, akmens un kaula bija ārkārtīgi primitīvi.
Darbi.
"Emīls jeb Par audzināšanu." 1763.gadā izdots angliski.
"Kristietība sludina tikai verdzību un atkarību: tās gars pārāk izdevīgs tirānijai, lai pēdējā to pastāvīgi neizmantotu. Īstie kristīgie radīti, lai butu vergi."
"Ja turki prasa no mums tādu pašu godbijību pret Muhamedu, kuram mēs neticam, kādu mēs parām pret Jēzu Kristu no judiem, kuri vinam netc, vai tad var sacīt, ka turkiem nav taisnība, bet mums ir? Kur taisnīgais princips, uz kura pamata mēs esam izšķīruši šo jautājumu?"
