Aliens

Francisks I (2013.-2025.g.)

Īstā vārdā Horhe Mario Bergoljo.
266.Romas katoļu pāvests no 2013. līdz 2025.gadam.
Katoļu baznīcas vēsturē pirmais Amerikas pārstāvis un jezuīts pāvesta amatā.
Arī pirmais neeiropietis pēdējos 1200 gados, kam uzticēta baznīcas vadība.
Pirmais pāvests, kas pieņēmis Sv.Franciska vārdu.
Pirmais pāvests baznīcas vēsturē, kurš saticies ar savu priekšgājēju.

Radniecība. Tēvs - Mario Hosē Bergoljo.
Māte - Redžina Marija Sivori.

Dzīvesgājums. Dzimis 1936.gada 17.devembrī Buenosairesas Flores rajonā itāļu emigrantu ģimenē. Topošais pāvests bija vecākais no pieciem bērniem. Tēvs bija dzelzceļa darbinieks, savukārt māte rūpējās par atvasēm un ģimenes pavardu.
Jaunības gados Horhem itin labi padevās argentīniešu kaisles deja – tango. Viņš bija arī futbola fans, kurš nelaida garām nevienu vietējās vienības “San Lorenzo de Almagro” spēli. Visu dzīvi viņš bija šā kluba atbalstītājs.
Savas dzīves sākumā Horhe neplānoja saistīt sevi ar katoļu baznīcu, gluži pretēji – viņu aizrāva eksaktās zinātnes. Studējis Argentīnā, Čīlē un Vācijā. Horhe ieguva ķīmiķa-tehnologa diplomu, tomēr zinātnieka karjeru tā arī neturpināja.
Horhe strādājis vienkāršus darbus – strādāja gan par laborantu pārtikas produktu izpētes laboratorijā, gan apkopēju. Vienu brīdi viņš pat strādāja par apsargu kādā Buenosairesas naktsklubā, gādājot, lai nevēlami viesi neatrastos klubā.

Horhe - jezuīts. 21 gada vecumā Horhe piemeklēja nopietnas veselības problēmas. Smagas pneimonijas dēļ viņam tika izoperēta daļa plaušas. Viņa dzīve kardināli mainījās, liktenīgais pavērsiens Horhe dzīvē notika 1953.gadā, kad viņš pēc grēksūdzes sajuta aicinājumu sekot Ignācija no Lojolas - jezuītu reliģiskā ordeņa izveidotāja un pirmā vadītāja - piemēram.
Ordeņa sludinātās vērtības Horhe uzrunāja un viņš iestājās “Villa Devoto” garīgajā seminārā. Vēlāk gan viņš atzina, ka, mācoties seminārā, bija iemīlējies kādā meitenē. Negaidīti uzplaukušās jūtas lika viņam nopietni pārdomāt savas nākotnes izvēles, galu galā katoļu garīdznieki ievēro celibātu un velta sevi Dievam. Taču viņš kārdinājumu pārvarēja un turpināja mācības. Pēc pieciem gadiem, 1958.gada 11.martā, viņš iestājās jezuītu ordenī. 

1963.gadā Sanmigelas Sv.Jāzepa lielajā seminārā Horhe ieguva grādu filozofijā. Viņš pasniedza filozofiju dažādās mācību iestādēs gan seminārā, gan Salvadoras universitātē Buenosairesā.
1967.-1970.gados viņš studēja teoloģiju Sv.Jāzepa lielajā seminārā Sanmigelā un ieguva grādu arī tajā.
33 gadu vecumā Horhe Mario Bergoljo tika iesvētīts par priesteri. 1992.gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu un jau tā gada jūnijā - par bīskapu. 1998.gadā iecelts par Buenosairesas (Argentīnā) arhibīskapu. Vienkāršs un pieticīgs cilvēks.
2001.gadā Jānis Pāvils II pasludināja viņu par kardinālu

Pāvesta amatā. Kāpis tronī 2013.gadā pēc iepriekšējā pāvesta Benedikta XVI atteikšanās no troņa. Veids, kādā Francisks kļuva par Romas pāvestu, bijis visai neparasts. Proti, iepriekšējo sešu gadsimtu laikā nebija gadījies, ka iepriekšējais pāvests bija vēl dzīvs un pats labprātīgi atkāpies no amata.
Pirmais Romas pāvests no Dienvidamerikas un arī pirmais jezuīts pāvesta amatā.

Mēnesi pēc ievēlēšanas Francisks apciemoja savu priekšgājēju Benediktu XVI pāvestu viņa vasaras rezidencē netālu no Romas. Par šo vizīti zināms vien tas, ka abiem bijušas privātas sarunas, un tie esot kopā metušies ceļos un lūguši Dievu. Benedikts XVI un Francisks I bijuši labi pazīstami daudzus
gadus. Pastāv uzskats, ka 2005.gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts XVI, Francisks I balsojumā esot palicis otrais.

2013.gada 13.marta vakarā konklāvs ar baltiem dūmiem no skursteņa to ievēlēja par pāvestu. Par jauno pāvestu kardināliem izdevās vienoties tikai pēc piektā balsojuma 13.martā plkst. 20.06 pēc Latvijas laika. 
2013.gada 12.maijā (svētdienā) kanonizējis Otrantas mocekļus - apmēram 800 itāļu kristiešu, kas nogalināti XV gs. nogalē osmaņu turku iebrukuma laikā, jo atteicās pieņemt islāmu. Tā bija pirmā kanonizācija pēc pāvesta stāšanās amatā.
Savā pirmajā vizītē ārpus Itālijas devies uz Latīņameriku (te mīt 40% katoļticīgo) 2013.gada 22.-28.jūlijam. Brazīlijā (vislielākais katoļu daudzums pasaulē, 6.pāvesta viesošanās reize) viņš piedalījās jauniešiem veltītos pasākumos, apmeklēja ģimenes graustu rajonos, notiesātos cietumā un Sv.Asīzes Franciska slimnīcu.
2014.gada 25.novembrī uzrunāja parlamentāriešus Eiropas parlamentā Strasbūrā.
2015.gadā no 18.-21.septembrim viesojās Kubā. Franciskam I bija liela loma ASV un Kubas samierināšanā. Vatikānā norisa daļa no slepenajām kubiešu-amerikāņu sarunām, kas sākās 2013.gada jūnijā. 20.septembrī pāvests tikās ar Raulu Kastro.
2015.gada 22.septembrī sāka vizīti ASV, kur pirmo reizi 24.septembrī runāja kongresā. 23.septembrī viņš Baltajā namā tikās ar abortus atbalstošu mūķeni, atklāti homoseksuālu mācītāju un transvestītu.
2015.gada novembra beigās devās vizītē pa Āfrikas valstīm - Keniju, Ugandu un Centrālāfrikas Republiku.
2016. gadā pasaule tika pārsteigta, jo Francisks kļuva par pirmo pāvestu, kam izveidots konts Instagramā. Jau pirmajās 12 stundās kopš pāvesta profila publiskošanas tam sekot sāka vairāk nekā miljons lietotāju, kas tobrīd bija jauns rekords.
2018.gadā viesojās Lietuvā, Latvjā (25.sept.) un Igaunijā.
2019.gadā kļuvis par pirmo pāvestu, kas apmeklējis islāma rašanās vietu - Arābijas pussalu, jo 4.februārī piedalījās starpreliģiju konferencē AAE, apmeklēja arī vienu no lielākajām mošejām pasaulē - tur tikās ar Islāma vecajo padomi (bāzēta Abudabā ar mērķi veicināt mieru un saskaņu islāma sabiedrībā). 5.februārī noturēja dievkalpojumu Abudabā, kur klātienē to vēroja 43 000 cilvēku, desmitiem tūkstošu to vēros ekrānos ap stadionu. Kopumā uz dievkalpojumu bija ieradušies 120 000 cilvēku.
2021.gada janvārī (? ) vakcinējās pret kroņgripu.
Turneja pa Irāku. 2021.gada marta sākumā devās 4 dienu ilgā vizītē pa Irāku, kas ir pirmā tāda Irākas vēsturē. Trešajā dienā - 7.martā (svētdiena) devās braucienā pa valsts ziemeļiem, kas iepriekš stipri cietušui cīņās pret Islāma valsti. Mosulā uz baznīcu drupām aizlūdza par kritušajiem cīņā pret Islāma valsti, viesojās arī pie kristiešiem Karakošā un Erbīlā un novadīja masu dievkalpojumu stadionā.
Video uzrunā 2021.gada 18.augustā vakcinācijas atbalsta kampaņā "Tas ir atkarīgs no Tevis" (De ti depende) pāvests aicināja visus vakcinēties.

Francisks I un krievu-ukraiņu karš. 2022.gada vasarā pāvests tikās ar Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītāju Kirilu Budanovu. Tas ir visai rets gadījums, jo Vatikāns parasti sadarbojas tikai ar reliģiskām struktūrām. Francisks I vairākkārt nācis klajā ar visai muļķīgiem paziņojumiem šī kara sakarā.

Dzīvesveids. Francisks I izslavēts ar savu vienkāršību un pazemību. Atteicies no greznajiem pāvesta apartamentiem, tērpjas baltā talārā un kaklā nēsā dzelzs, nevis zelta krustu.
Dodas uz darbu ar autobusu, gatavopats sev maltītes, dzīvo vienkāršā dzīvoklī. Vizītes laikā ASV viņš pārvietojās ar vienkāršu Fiat markas automobīli.

Pāvests centās reformēt Vatikāna finansiālo struktūru, kas pēdējā laikā tika vainota naudas atmazgāšanā un korupcijā. 
Francisks I izsludinājis sanāksmi, kas notiks 2019.gada februārī, lai iztirzātu samilzušo pedofīlijas problēmu Katoļu baznīcā. Vācijas Bīskapu konferences pasūtītais pētījums aprakstījis 3677 bērnu seksuālās izmantošanas gadījumus laikā no 1946.-2014.gadam, kuros vainoti 1670 priesteri. Tikai 38% gadījumu ir ziņots augstāk un vainīgie saņēmusi kaut jel kādas sankcijas, kas lielākoties bijusī tikai simboliski disciplinārsodi.

Francisks I un pederastija. Atšķirībā no sava priekšteča ieņēma pielaidīgāku attieksmi pret homoseksuāļiem. Pāvests Francisks I ir publiski atbalstījis seksuālo minoritāšu kopienu un kritizējis likumus, kas nosaka kriminālatbildību par viendzimuma attiecībām. Katoļu baznīcas galva uzsvēra, ka būt homoseksuālam nav noziegums. Viņš norādīja, ka žēlastības trūkums sabiedrībā arī ir grēcīgs, uzsverot, ka "Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam." Francisks I atbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja pielaidīgāku atieksmi pret "zilajiem," taču Vatikāna sinode to 2014.gada oktobrī noraidīja.

Francisks I un katoļu priesteru pedofīlija. Tāpat arī Francisks I izteicis nožēlu, ka baznīcas vadība nespēja aizsargāt bērnus no garīdznieku pāridarījumiem. Tas notika pēc, tam, kad īpaši izveidota izmeklēšanas komisija atklāja, ka Francijā kopš 1950.gada no katoļu garīdznieku seksuālajiem noziegumiem ir cietuši 216 000 bērnu.

Francisks I un Lielais restarts. Pasaules ekonomikas forums arī apgalvo, ka tam esot pāvesta Franciska “piekrišanas zīmogs,” kurš 2020.gada decembrī pievienojies plānam, parakstot sadarbības līgumu ar “Lielā restarta” līderiem.

Francisks I un Latvija. 2018.gada 24.septembrī (pirmdiena) bija ieradies 1 dienas apustuliskā vizītē Latvijā, Baltijas valstu apceļošanas laikā. Franciska I ceļojums uz Baltijas valstīm ir 25.vizīte ārpus Itālijas. Latvija bija 35.valsts,ko viņš apmeklējis kā pāvests.
Latvijā izskanēja 4 pāvesta uzruna. Pāvesta uzrunu Rīgas pilī klausījās 350 amatpersonas, sabiedrības pārstāvji un diplomāti. Pilī notika Latvijas un Vatikāna dāvanu apmaiņa. Francisks I Vējonim uzdāvināja mozaīku Mater Ecclesiae, bet Vējonis pāvestam "Indriķa hronikas" sējumu, ko veidojusi māksliniece Iliziane Grīnberga. Iesiešanai izmantots Latvijas ozols un nekrāsota, dabīgas mieces teļāda. Vējonis pasniedza arī kompaktdisku ar Sergeja Prokofjeva mūzikas ierakstu diriģenta Marisa Jansona interpretācijā.
Nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa,
Piedalījās ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas domā, tikās ar senjoriem Sv.Jēkaba katedrālē un celebrēja misi Aglonas bazilikā.
Vizītes laikā palīdzēja 400 brīvprātīgo, no tiem 200 bija Latgals jaunsargi.
Pasākuma norisi Aglonā atbalstīja vairāk nekā 300 Latvijas armijas karavīri un zemessargi. Uz svēto misi Aglonā līdz augusta beigām reģistrējušies nepilni 32 000 iedzīvotāji,starp tiem 1000 viesu no ārzemēm, galvenokārt no Baltkrievijas.
Rīgas Doma ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījās 1200 cilvēku.
Latvijas pasts izdevis pāvesta vizītei veltītu pastmarku 100 000 eksemplāru tirāžā.
Latvijas valdība vizītes organizēšanai piešķīra 806 202 eiras. Puse no summas tika Aglonas bazilikas rekonstrukcijai.

Pasaules ekonomikas forums arī apgalvo, ka tam esot pāvesta Franciska I “piekrišanas zīmogs,” kurš 2020.gada decembrī pievienojies plānam, parakstot sadarbības līgumu ar “Lielā restarta” līderiem.

Pēdējos gados Franciskam grūtības rada sāpošie ceļi, un viņš arvien biežāk spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Ik pa laikam izskanēja minējumi, ka viņš, iespējams, sekos sava priekšgājēja Benedikta XVI piemēram un arī paziņos par atkāpšanos no amata. 2022.gada jūlijā, pēc sešu dienu vizītes Kanādā, pāvests pavadošajiem žurnālistiem lidmašīnā pateica, ka viņam nešķiet, ka spēj turpināt ceļot tādā tempā, kā pāvesti to mēdz darīt. Lai gan viņš uzsvēra, ka nav domājis par atkāpšanos, tomēr, pēc viņa teiktā "šīs durvis ir atvērtas." Viņš arī piebilda, ka tas nebūt nav kas neparasts – labprātīga pāvesta atkāpšanās no amata. 

Francisks I 2025.gada pavasarī tika stacionēts ar plaušu karsoni. Lai gan no slimnīcas tika izrakstīts, tomer neilgi pēc tam aizgāja no dzīves 2025.gada 21.aprīlī 88 gadu vecumā.

Darbi.
"Pazemības ceļš."
"Mīlestības līksme." 
Vēstule "Dieva tautai," - 2018.gada 20.augusts, īpašs dokuments, ko Vatikāns izdod ļoti reti.

Avoti.
"Frančesko." (Francesco) Amerikas krieva Jevgēņija Afiņejevska dokumentālā filma. Tās pamatā ir intervijas ar pāvestu par viņam svarīgiem tematiem - nabadzību, migrāciju, nevienlīdzību un cilvēku diskrimināciju. Plašu rezonansi šī filma ieguva galvenokārt tādēļ, ka vienā no sarunām katoļu baznīcas galva pauž atbalstu homoseksuālistu "laulībām:" "Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni. Tas, kas mums ir nepieciešams, ir civilo savienību likums. Šādā veidā viņi būs juridiski aizsargāti."  

"Divi pāvesti." Two popes. 2019.gada mākslas filma ar Entoniju Hopkinsu Benedikta XVI un Džonatanu Praisu FranciskaI lomā par abu pāvestu attiecībām.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).