Vīrusi
"Vīrusi un sievusi." (Nikons, 1996.gada "Supertopsis")
Virus - "inde" (latīņu val.).
Vienīgā uz Zemes pastāvošā ne-šūnu dzīvības forma, kas sastāv no olbaltumu vielas čaulā (kapsīdā) ieslēgtas nukleīnskābes virtenes.
Vīrusi bieži vien ir cilvēku un dzīvnieku, augu un baktēriju slimību ierosinātāji. To daba ir parazītiska, jo spēj dzīvot un vairoties tikai dzīvās šūnās. Vīrusi ir daudzkārt sīkāki par baktērijām, iet cauri to apvalkiem un saskatāmi tikai elektronu mikroskopos.
Atkarībā no nukleīnskābes uzbūves visus vīrusus iedala 2 lielās grupās:
- ribonukleīnskābes (RNS) vīrusi;
- dezoribonukleīnskābes (DNS) vīrusi;
adenovīrusi.
Pazīstamākās vīrusu slimības - AIDS, gripa, herpes, hepatīts u.c.
Vīrusa vairošanās procesam nepieciešams enzīms – RNS polimerāze.
Vīrusu darbība ir tik noslēpumaina un grūti izprotama, ka radījusi daudz un dažādas hipotēzas, daudzas no kurām ir patiesi fantastiskas. Piemēram - pateicoties vīrusu darbībai cilvēks guvis artikulētas runas spēju, vīrusi ir citplanētu dzīvības forma u.c.
Raksti.
Vīrusu akumulators darbinās automašīnas.
Atklāts jauns imūnsistēmas atbildes mehānisms vīrusu infekcijām.
Saites.
Bioloģija un biologi.
