Aliens

Amonhotepa III aizlūgumu tempļa drupās atrastas astoņas kara dievietes Sehmetas statujas

"Memnona kolosu un Amenhotepa III tempļa konservācijas projekta" (MKATKP) arheologu komanda, kurā Dr.Hurigas Suruzjanas (Hourig Souridzian) vadībā strādā vācu un ēģiptiešu zinātnieki, Luksorā, Nīlas rietumu krastā, netālu no Valdnieku ielejas esošajā Amonhotepa III aizlūgumu templī nesen atrada vēl astoņas no melnā granīta izcirstas senēģiptiešu kara dievietes Sehmetas statujas ar lauvas galvām. 

Astoņas Sehmetas statujas

Kā ziņo Ēģiptes Vēstures mantojuma ministrija, Amonhotepa III aizlūgumu templī uzieto seno mākslas darbu klāstu papildina nesen atrastas 8 no melnā granīta izkaltas kara dievietes Sehmetas statujas. Lielākā no tām ir 1,9 m augsta.
Sešās no tām dieviete attēlota kā tronī sēdoša sieviete ar lauvas galvu, labajā rokā turot dzīvības simbolu - anku. Trīs no šīs grupas statujām ir gandrīz veselas, vienai ir saglabājusies tikai augšējā daļa, kamēr pārējām divām palikusi tikai apakšējā daļa.

Divas statujas attēlo dievieti stāvošu, kreisajā rokā turot papirusa rulli, bet labajā - anku. Abām stāvošajām statujām nav saglabājusies apakšējā daļa.

Pēc attīrīšanas un dokumentācijas jaunatklātās statujas, tāpat kā līdzšinējie atradumi, tiks novietotas aplūkošanai tempļa teritorijā.

Jāatzīmē, ka statujas nav unikālas ne konkrētajai vietai, ne Ēģiptei kopumā - iepriekšējās sezonās arheologi tempļa teritorijā atraduši vēl vairākas Sehmetas, Amenhotepa III un citas statujas. Pavisam, kā uzskata vairāki pētnieki, Amenhotepa III templī, novietotas apkārt plašam pagalmam, bijušas 730 Sehmetas statujas - pa vienai katrai gada dienai un naktij.

Kara dieviete

Senēģiptiešu mitoloģijā Sehmeta bija kara un dedzinošās Saules tveices dieviete, Saules dieva Ra meita (viņa dedzinošā acs), visu lietu radītāja, amatu dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte. Viņas vārds veidots no senēģiptiešu sekhem ("spēks," "vara") un burtiski nozīmē "Tā, kura ir varena," "Varenā, Spēcīgā."

Pirmsdinastiju periodā, kad Senā Ēģipte vēl bija sadalīta divās valstīs, Sehmeta bija kara un dziedniecības dieviete Augšēģiptē. Pēc Ēģiptes apvienošanās ap 3100.g.pmē. tās kulta centrs atradās Memfisā.

Sehmetas nozīme seno ēģiptiešu dievu panteonā bija tik liela, ka tad, kad XII dinastijas pirmais faraons Amenemhets I pārcēla savu galvaspilsētu uz Itatuju, pagaidām dabā precīzi nelokalizētu vietu netālu no Fajūmas, arī viņas kulta centrs no Memfisas pārvietojās uz turieni. Visas Senās Ēģiptes 3000 gadus garajā vēsturē reliģija, faraonu ciltskoks un varas autoritāte bija cieši saistīta.

Reizēm Sehmeta tika identificēta ar Tefnutu, Bastetu vai Hatoru. Dieviete tika attēlota uz galvas nesājām Saules disku un ureju, kas viņu saistīja ar dievieti Uadžetu un faraona varu. Šīs asociācijas ļāva Sehmetu interpretēt arī kā taisnības un likumības dievietes Mātas palīdzi, kura piedalījās Ozīrisa aizkapa tiesā, kur tika tiesātas visu mirušo dvēseles.

Mīti

Senēģiptiešu mītos Sehmeta darbojās kā saules dieva Ra acs, kura iznīcina Ra un Ozīrisa ienaidniekus.

Mīts "Cilvēces iznīcināšana" vēsta, ka saules dievs Ra nolēmis sodīt cilvēci par nepakļaušanos dieviem un pārvērtis dievieti Hatoru kareivīgās lauvenē Sehmetas izskatā, kura, plosīdamās, gandrīz iznīcināja visu cilvēku dzimumu. Lai pārtrauktu cilvēces iznīcināšanu, Ra apreibinājis dievieti ar brīnumainu dzērienu un tā atkal pārtapusi par miermīlīgo debesu dievieti Hatoru.

Atbilstoši senēģiptiešu mitoloģijai, Sehmetas pienākums bija palīdzēt faraonam kaujās uzvarēt ienaidniekus ar savu baiso izskatu un dedzinošo elpu.

Sehmetai veltītie svētki

Lai nomierinātu kara dievieti Sehmetu, priesteri katru dienu tās statujas priekšā veica rituālus. Īpaši svētki, dievietes dusmu remdēšanai, tika rīkoti pēc katras kaujas.

Pieminot mītos "Cilvēces iznīcināšana" un "Leģendā par Debesu Govi" aprakstītos notikumus, katru gadu par godu dievietei Hatorai, kuru dažreiz identificēja ar kara dievieti Sehmetu, tika rīkoti svētki, kuros priesteri rūpējās, lai rituālu laikā netrūktu alus. Šo ikgadējo svētku laikā senie ēģiptieši dejoja un spēlēja mūziku, kā arī, rituāli atdarinot Sehmetas piedzeršanos, dzēra alu un vīnu.

Ikonogrāfija

Mākslā Sehmetu attēloja kā jaunu sievieti ar lauvas galvu, kura bija tērpta sarkanā, asins krāsas kleitā. Dažreiz dieviete tika attēlota trūcīgā apģērbā vai pat pilnīgi kaila. Neiztrūkstoši Sehmetas simboli ir Saules disks un urejs.

Vairums Sehmetas statuju dievieti parāda nekustīgu, bez jebkāda dinamisma.

Tā kā Sehmetas nomierināšanai vajadzēja izpildīt rituālus viņas statujas priekšā, Ēģiptē to ir saglabājušās daudz. Ne mazums savulaik izvestas arī uz Eiropu, ASV un citām vietām, kur atrodas muzejos un privātās kolekcijās.

Amonhotepa III aizlūgumu templis

Ehnatona tēvs, Tutanhamona vectēvs, devītais XVIII dinastijas faraons Amonhoteps III Ēģiptē valdīja XIV gs.pmē. Gandrīz četras desmitgades ilgā Amenhotepa III valdīšana tiek uzskatīta par Jaunās Valsts ziedošāko posmu, to iezīmē politiskā stabilitāte un ekonomiskais uzplaukums. Šajā laikā tika uzceltas daudzas Senās Ēģiptes ievērojamākās būves un pats faraons nereti tiek dēvēts par "Ēģiptes Ludviķi XIV."

Pēc Amonhotepa III pavēles Nīlas rietumu krastā Tēbu nekropolē uzceltais aizlūgumu templis, kurā vācu arheologi nesen atrada astoņas Sehmetas statujas, bija viens no lielākajiem senās Ēģiptes vēsturē jebkad uzceltajiem tempļiem: 100 m platā un 600 m garā būve aizņēma 35 hektārus. Diemžēl, no tempļa līdz mūsdienām saglabājies ļoti maz - zemestrīces, laika zobs un vēlākie celtnieki, kuri to izmantoja kā akmeņlauztuves, gandrīz pilnībā izdzēsa no ainavas tempļa pēdas.

Ilgu laiku vienīgais, kas ainavā liecināja par svētnīcas kādreizējo atrašanās vietu bija Memnona kolosi - milzīgas sēdoša Amenhotepa III statujas, kuras savulaik uzcēla pie tempļa austrumu vārtiem. Laika gaitā statujām zaudējot sejas vaibstus un cilvēkiem aizmirstot, kas tajās attēlots, pēdējās Ēģiptes faraonu dinastijas - Ptolemaju - valdīšanas laikā (323.g.pmē..-30.g.mē.) tās tika saistītas ar mītisko etiopiešu ķēniņu, sengrieķu rītausmas dievietes Eosas dēlu Memnonu, kuru, atbilstoši Homēra vēstījumam, Trojas karā nogalināja Ahilejs.

Tagad, kopš 2014.gada marta, bijušā tempļa vietā redzamas jau četras lielas Amenhotepa III statujas - MKATKP ietvaros tika atrastas, restaurētas un uzstādītas vēl divas, ziemeļu vārtus sargājošas, varenā faraona statujas (Sk.: "Vācu arheologi Luksorā atklāj divas milzīgas, nesen restaurētas Amenhotepa III statujas", aliens.lv, 10.04.2014.).

Citi atradumi

Līdz ar astoņām dievietes Sehmetas statujām arheologi uzgāja arī 0,77 m augstu, stāvoša faraona Amonhotepa III statujas daļu. No melnā granīta izgatavotā statuja attēlo faraonu nēsājam apmetni.

Augšējais attēls: Amenhotepa III tepļa vieta skatā no putna lidojuma.

Avoti:
livescience.com
ancient-origins.net
en.wikipedia.org
Klētnieks, Jānis. Svētie noslēpumi. Rīgā: Zvaigzne ABC
Mitoloģijas vārdnīca. Rīgā: Avots, 2015 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.