Aliens

Spārnotā saule

Spārnotās saules simbols, kuru attēloja kā zeltītu lodi vai ripu, dažreiz līdzīgu zobratam ar izplestiem spārniem, bija izplatīts visos senajos Austrumos. Spārnotās saules apļiem parasti tika pievienoti divi „balsti’’, kurus arheologi interpretē kā ugunsspļāvējas čūskas. Spārnoto disku attēli Priekšāzijas tautu telpā zināmi kopš otrā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Tie atrodami arī uz Bībeles laika monumentiem, kur Jahves nolaišanās vienmēr saistīta ar uguni, dūmiem, drebēšanu un troksni. Taču spārnotās saules simbols radies Ēģiptē, kur senākie tās attēlojumi ir tapuši pirmsdinastiju laikmetā.

Ufologu un Paleokontakta teorijas piekritēju vidū visai izplatīta ir doma, ka šis simbols varētu būt radies kādu senatnē novērotu lidaparātu iespaidā.

Senā Ēģipte. Šādi Saules attēlojumi ir plaši izplatīti Senās Ēģiptes ikonogrāfijā.
Akmenī cirstie uzraksti uz Hora svētnīcas sienām Edfā attēlo varenu kauju ainas Edfā un Tentirā, tagadējos Denderos. Šajos uzrakstos "spārnotais saules disks" parādās kā ierocis, kas tiek pielietots pret dievu tēva Ra ienaidniekiem. Tekstā, ko jau 1870.gadā pārtulkoja eģiptologs profesors Heinrihs Brugšs, rakstīts: "Horhuts, viņš lidoja augšup pretī saulei kā liels spārnots disks. Viņš ņēma pie sevis arī dienvidu un ziemeļu dievietes divējādu čūsku izskatā, un tās ar savu uguns elpu aprija ienaidniekus dzīvus. Viņu drosme noplaka, jo tie izjuta bailes viņa priekšā. Viņi vairs nepretojās un mira uz līdzenas vietas." Spārnotais disks, kā izriet no citētā teksta, iespējams, ir dieva Hora lidaparāts, kas apbruņots ar vareniem ieročiem - lāzeriem (pēc Reinharda Habeka).
Cits orģinālcitāts vēsta par uzvarām vainagotā Hora atgriešanos citu dievu pavadībā: "Viņš veda savā kuģī Harmahisu un nolaidās pie "Hora troņa" pilsētas. Viņš teica Totam: "Staru raidītājs, ko radīja Ra, tas sakāva ienaidnieku ar savu spēku. No šīs dienas to sauc: staru raidītājs, ko radīja gaismas kalns.""
Spārnotā saules diska attēli rotā visus seno ēģiptiešu tempļus un šie attēlojumi parasti ir apvienoti ar uzrakstu hut vai api, ko tulko kā „spārnu izpletējs” vai "lidotājs”. Senākās spārnotā Saules diska formas attiecās uz pirmsdinastiju laikmetu, tas ir uz laiku vēl pirms 3000.g.pmē. Šis simbols tiek cieši saistīts ar dievu Horu, Ra dēlu. Uz Edhu tempļa sienam saglabājušies uzraksti vēsta par Hora kaujām Edhu un Tentirā, tagadējā Denderā. Šajās kauju ainās, kuras apraksta minētie uzraksti, spārnotais Saules disks parādījās kā ierocis, kuru Hors nesaudzīgi izmantoja pret dievu valdnieka Ra ienaidniekiem. Protams, ka ar spārnoto Saules disku ēģiptieši nav domājuši sauli kā debess spīdekli, kas zemei dod gaismu un siltumu. Lai gan ēģiptologi tieši tā interpretē spārnoto Saules disku.
To apliecina arī teksts, kuru ēģiptologs profesors Heinrihs Brugšs, pārtulkoja 1870. gadā: „Horhuts, viņš lidoja augšup pretī saulei kā liels spārnots disks. Viņš ņēma pie sevis arī dienvidu un ziemeļu dievietes divējādu čūsku izskatā, un tās ar savu uguns elpu aprija ienaidniekus dzīvus. Viņu drosme noplaka, jo tie izjūta bailes viņa priekšā. Viņi vairs nepretojās un mira uz līdzenas vietas.”
Kāds ēģiptiešu teksts apraksta triumfālo Hora atgriešanos Idhu pilsētā citu dievu pavadībā: „Viņš veda savā kuģī Harmahisu un nolaidās pie „Hora troņa”’ pilsētas. Viņš teica Totam: Staru raidītājs, ko radīja Re [ Ra ], tas sakāva ienaidniekus ar savu spēku. No šīs dienas to sauc: staru raidītājs, ko radīja gaismas kalns."
Dievu valdnieks Ra-Horahuts pavēlēja Totam: ”Izgatavo šo spārnoto sauli visās vietās, kur es esmu nolaidies, arī dievu vietās Augšēģiptē un dievu vietās Lejasēģiptē! Tad Tots izgatavoja šos attēlus visos dievu mājokļos un visās vietās, kur viņi bijuši un kur līdz pat šai dienai ir dievi un dievietes.”
Hors ar Setu cīnījās pieņēmis spārnotā diska veidolu.
Spārnotais disks modernajā interpretācijā bija dievu lidaparāts, kas turklāt bija bruņots ar dievu ieročiem. Turklāt, kad Hors spārnotajā diskā lidoja augšup pretī saulei, saule jau atradās debesīs. Tātad spārnotais disks un saule nav viens un tas pats; tās ir divas dažādas lietas. Turklāt senie ēģiptieši sauli attēloja kā apli no kura nāk stari, nevis kā apli ar spārniem. Spārnoto disku ir grūti saistīt ar priekšstatu par kādu planētu vai zvaigzni. Jāpiekrīt Reinharda Habeka teiktajam, ka seno ēģiptiešu teksti šajā sakarā norāda uz sen aizmirstu tehniku: par dievu lidmašīnām ar kuram pirms tūkstošiem gadu Ēģiptē nolaidās dievi no Visuma.
Tikmēr ēģiptologu skaidrojums ir tāds, ka Spārnotā saule ir tikai dekoratīvs motīvs, kas kā debess jums aptver Augšēģipti un Lejasēģipti. Tā bijusi ķēniņa nama valstiskuma zīme. Simbols saulei vai saules dievam, kas sākotnēji bija pielīdzināts Horam. Tomēr, skaidrojums par spārnoto saules disku kā sauli ir aiz matiem pievilkts un karājās gaisā. Tam nav pietiekama pamatojuma.

Sīrija. Cilnī, kas atrasts Tell Halafā, Sīrijā, attēlotas trīs hibrīdiem līdzīgas būtnes, kuras balsta spārnotu sauli. Spārnotās saules apakšdaļā pierīkotas četras savāda izskata rozetes, kuras līdzinās sprauslām vai pārnesumkārbai.

Senā Mezopotāmija. Spārnotā saule parādās arī uz daudzām šumeru un asīriešu stēlām, plāksnēm un zīmogiem.

Senie heti. Spārnotais disks tika pielūgts arī Jazikilajā, klinšu svētvietā pie hetu galvaspilsētas Bogazkejas, tagadējās Turcijas teritorijā. Aiz sagruvušiem vārtiem atrodas 18 m plata un apmēram 30 m gara klints kamera, kuru šaura eja savieno ar citu spraugu klintī. Klints sienas grezno vairāk nekā 60 reljefas figūras, lielākoties spārnotās saules, līdzās tām hetu gravīras.
Plāksne no Karakuruju attēlots spieķots ritenis ar spārniem. Spārni ir galos roboti, zem korpusa tos pārtrauc izliektas slieces. Spārni ir klāti ar krustotām līnijām, kas atgādina režģi. Daži hetu Spārnoto sauļu attēli atgādina Vecās derības pravieša aprakstītos „debesu ratus."
Kādā hetu ziloņkaula plāksnītē attēlotas vairāk nekā 30 figūras. Četras sfinksas, četri vērši. Katra rinda ar sešiem vai vairākiem tēliem balsta nākamās rindas figūras. Augšējā rindā ir attēlotas divas Spārnotās saules, kuras tur divi divgalvaini radījumi. Profesors Heincs Demišs secināja: „Saules dieva vai Saules diska dubultošana līdz šim ir tikpat nepilnīgi izskaidrota kā visas ainas kopējā nozīme.”

Senā Persija. Persepole, persiešu ķēniņa pils akmens ciļņos ir attēloti spārnoti diski ar cilvēku tajā. Persiešu ķēniņu piļu, ciļņos, ka arī dažādos monumentos un klinšu monumentos attēlots dievs Ahuramazda, kurš lido savā lidaparāta virs cilvēku pūļa. Tas padara visai apšaubāmu arheologu skaidrojumu, ka spārnotie diski esot vienīgi Saules vai citu debess ķermeņu attēlojumi.

Spārnotās saules attēlojumi citur pasaulē. Tādi simboli atrodami gan Centrālamerikā maiju civilizācijā, gan Dienvidamerikā. Spārnoto sauli pazina un pielūdza arī Polinēzijā.

Hipotēzes:
1. Spārnotā saule - saules dieva vai saules simbols. Arheologi Bitels, Neimanis un Oto raksta: „Gludo vai babiloniešu un hetu stilā veidoto, ārmalā roboto disku interpretācija ar sauli savā ziņā ir pareiza.” Ne visai pārliecinošs spārnotā diska skaidrojums. Vai ne?
2. Spārnotais disks bija dievu lidmašīnu simbolisks, stilizēts attēlojums. Šo skaidrojumu piedāva Paleo SETI pētnieki.

Saites.
Senatnes lidaparāti.