Māta
Hieroglifa maat galvenā nozīme ir „strausa spalva.”
Māta ir viena no autoratīvākajām dievēm seno ēģiptiešu mitoloģijā. Taisnības un patiesības dieviete.
Radniecība. Tēvs – Saules dievs Ra.
Vīrs – Tots.
Raksturojums. Senēģiptiešu taisnīguma un patiesības dieve. Attēloja to sēžam uz zemes un ceļus piespiestus galvai ar strausa spalvu matos. Mirušo valstībā bija tāds pārbaudījums: uz viena svaru kausa lika mirušā sirdi, bet uz otra Mātas strausa spalvu. Bezgrēcīga sirds bija viegla, bet grēcīgu apēda briesmonis.
Ikonogrāfija. Mākslā Mātu attēloja kā sievieti, kura sēž uz zemes, pievilkusi kājas pie ķermeņa. Simbols - strausa spalva.
Teoloģija. Ēģiptiešu vārds maat izsaka sarežģītu priekštatu kopumu, kas ietver taisnību un patiesību, tiesisko kārtību, ētiskās normas un dievišķos likumus. Māta bija šī jēdziena personifikācija. Senajā valstī Mātas vārds bija obligāta faraona titulatūras sastāvdaļa. Savukārt faraona augstākais ierēdnis (čati) sevi dēvēja par Mātas priesteri.
Jaunajā valstī Māta aizvien vairāk tika saistīta ar Ozīrisa aizkapa tiesu. "Mirušo grāmatas" 125.nodaļā teikts, ka aizkapa tiesa notiek Abu Mātu zālē. Šajā zālē stāv svari, un uz viena no svaru kausiem tiek nolikta mirušā sirds, bet uz otra - Mātas statuete, vai strausa spalva. Ja svari ir līdzsvarā, mirušā dvēsele tiek attaisnota. Senajā Ēģiptē tiesnešu amata emblēma bija Mātas statuete.
Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.
