Urartu valsts (IX-VI gs.pmē. sāk.)
Antīka valsts Armēnijas plakankalnē.
Vēsture. Urartu valsti dibinājuši hurrīti? Ap 3000.g.pmē. citu tautu migrācijas spiediena dēļ hurrīti bija spiesti pārcelties uz savu valdījumu ZA daļu. Savu valsti viņi nosauca par Urartu.
Kari pret asīriešiem. XIII gs.pmē. ziemeļos Salmanazārs I sakāva urartu cilšu savienību un nodibināja tur asīriešu kolonijas.
IX gs.pmē. asīriešu ķēniņš Salmanazārs III ziemeļos sarīkoja karagājienus pret urartiem, taču to teritorijās nespēja nostiprināties.
Urartu kari pret Jaunasīriju. Niknas cīņas Urartu valstij nācās izcīnīt ar Salmanazāru III. Lai gan asīriešu karaspēks iebruka urartu zemēs, tomēr viņi nespēja sakaut urartu ķēniņu Šardūru I. Ilgstošie kari bija smags Jaunasīrijas valsts pārbaudījums, kas to iztukšoja un novājināja. Valstī sacēlās dumpji. Urartu ķēniņi Menua (810.-781.g.pmē.), Argišts (781.-760.g.pmē.), Šardūrs II (760.-730.g.pmē.) sāka atspiest Asīriju no ziemeļiem. Tušpa vairākkārt minēta asīriešu rakstu avotos. 735.g.pmē. pilsētu izpostīja asīrieši, taču cietoksni ieņemt nespēja.
Sargons II (722.-705.g.pmē.) turpināja Tiglatpalasāra III iekarošanas politiku, veica arī karagājienu uz Urartu valsti, 714.g.pmē. smagi sakāva urartu ķēniņu Rusu I. Asīriešu ķēniņš sagrāba Musasīras pilsētu ar urartu dārgumiem un atgriezās mājās ar bagātu laupījumu. Tāpat iekarojis veselu virkni Mazāzijas apvidu, tādejādi cenšoties nepieļaut Frīģijas un Urartu valsts militāro savienību.
Lauksaimniecība. Nozīmīga loma reģiona lauksaimniecībā bija apūdeņošanas kanālu izbūvē. Šai nozarē urarti veica nopietnus pasākumus.
Saites.
Urartu ķēniņi.
Armēņi.
