Armēņu apustuliskā baznīca
Viena no vissenākajām kristīgajām konfesiām pasaulē, kas darbojas Armēnijā un citās armēņu apdzīvotās teritorijās.
Baznīcas vēsture. Saskaņā ar baznīcas tradīciju par tās dibinātājiem tiek uzskatīti I gadsimtā darbojušies apustuī Bērtulis un Tadejs.
Baznīcas pirmais bīskaps (mūsdienās - katolikoss) bija Grigors Apgaismotājs, kurš panāca, ka ķēniņš Trdats III un līdz ar viņu visa Armēnija atmeta persiešu ugunspielūdzēju ticību - zoroastrismu, tās vietā IV gadsimta sākumā kā valsts reliģiju pieņemot kristietību.
Saskaņā ar nostāstu, Gregors Apgaismotājs novērojis Kristus parādīšanos pie Vagaršapatas pilsētas - tagadējā Ečmiadzina, un te 303.gadā tikusi uzcelta pirmā kristīgā baznīca Armēnijā (2024.gadā arheologi atklāja senas baznīcas pamatus Artašatā, tādēļ pašlaik jautājums par senāko Armēnijas baznīcu nav skaidrs).
Pirmā Armēņu apustuliskās baznīcas sapulce 365.gadā savācās Artašatā.
Ķēniņš Paps (369.-374.g.) pakļāva baznīcu valstij, konfiscēja daļu tās zemju un izdalīja tās saviem kareivjiem. Armēnijas baznīca kļuva neatkarīga no Romas, un Armēnijas baznīcas galva no tā laika nes katolikosa titulu.
449.gadā katolikoss, bīskapi un kņazi sapulcējās Artašatā un uzrakstīja savu slaveno atbildi persiešu ķēniņam, noraidot tā prasību atgriezties pie zoroastrisma.
Svētā šķēpa loma armēņu baznīcā. Pazīstamais XII gs. armēņu mācītais vīrs un dievvārdis Narsess Lambronaci savos daudzajos darbos bieži pieminējis Šķēpu un apraksta godības, kādas tam izrādītas. Viņš apgalvo, ka Šķēps atnests uz pirmo Armēņu apustuliskās baznīcas sapulci, kas 365.gadā savācās Artišatā.
Aplūkojamie objekti.
Ečmiadzins. Armēņu apustuliskās baznīcas vēsturiskais centrs.
Vankas katedrāle Isfahānā. Armēņu baznīcas sirds musulmaņu pasaulē.
Raksti.
Atklāta Armēnijas senākā kristiešu baznīca.
Saites.
Armēņu bībele.
Ečmiadzins.
Kristīgās konfesijas.
