Partas valsts (~248.g.pmē.-227.g.mē.)
Irāņu cilšu dibināta valsts Rietumirānā.
Vēsture.
Partas valsts rašanās. Īstais Partas valsts dibinātājs bija Tiridats I, kuru daži vēsturnieki uzskata par to pašu Aršaku I.
128.g.pmē. Partas valstī iebruka tohāri, taču viņu uzbrukums tika atsists.
53.gadā romieši ar partiešiem karoja kaujā pie Karrām, tajā gāja bojā Sīrijas vietvaldis un viens no trim pirmajiem triumviriem - Marks Licīnijs Krass.
Kari ar romiešiem (114.-117.g.). Karoja ar Romas impēriju laikā no 114.-117.g. Kara rezultātā romieši iekaroja Lielo Armēniju un padarīja par Romas provinci. Romieši ieņēma arī Partiešu valsts galvaspilsētu Ktēsifonu.
Karakalla (211.-217.g.) veica divus karagājienus uz Partiju. Otrā Partijas karagājiena laikā 217.gada 8.aprīlī to nogalināja pretoriāņu komandieris Makrīns.
Partas valsts sabrukšana. Notika tās ķēniņa Artabana V (209.-224.g.) valdīšanas laikā. Uz Partas valsts drupām tika nodibināta Sasanīdu impērija - Ardašīrs I, kuru atbalstīja Farsas dižciltīgie un augstākie priesteri, sacēlās pret Artabanu V.
