Stiksa
"Neieredzetā."
Dievība un arī tāda paša nosaukuma robežupe starp dzīvo un mirušo valstību sengrieķu mitoloģijā.
Radniecība. Tēvs - Okeāns.
Māte - Tefīda.
Viena no Okeāna un Tefīdas vecākajām meitām. Pēc citas versijas - tās vecāki ir Nakts un Erēba.
Laulībā ar titānu Palantu Stiksa dzemdēja Skaudību (Greizsirdību, Centību), Nīki (Uzvaru), Spēku (Varu) un Varenību. Stiksas bērnus īpaši augstu vērtēja Zevs, jo tie viņu visur pavadīja.
Eksistē mīts, ka Persifone ir Zeva un Stiksas meita. Stiksas vārds ir to nimfu un dievību vidū, kas spēlējās ar Persifoni pļavā, kad to nolaupīja Hadess.
Dzīvesgājums. Nesaskaņu laikā starp dieviem virs Stiksas upes pēc Zeva pavēles dieviem bija jāzvēr. Dievībai, kas lauza zvērestu, gadu bija jāguļ bez elpas, deviņus gadus bija jādzīvo tālumā no Olimpa un tikai 10.gadā tas varēja atgriezties pie olimpiešiem. Zvērests pie Stiksas ūdeņiem bija pats briesmīgākais.
Titanomahijas laikā Stiksa pasteidzās nostāties Zeva pusē, tā saglabājot savu seno godājamību, ar tās vārdu apzīmēja zvērestu.
Trīsgalvainā suņa ķermenis ir nosēts ar čūsku galvām un arī aste tam ir kā čūskai. Cerbera uzdevums ir sargāt mirušo un dzīvo valstības robežupi - Stiksu: jāuzmana, lai mirušie netiek atpakaļ dzīvo valstībā, gan arī, - lai dzīvie nepiekļūtu Stiksai, jo, ja kādam izdotos upē izpeldēties, viņš kļūtu nemirstīgs.
Stiksa - upe. Sengrieķu mītos tā ir upe mirušo valstībā, ko apsargā tāda pat nosaukuma dievība. Saskaņā ar nostāstiem zvērests pie Stiksas ūdeņiem ir pats varenķais un briesmīgakais zverests no visiem - pat dievi nespēja pārkāpt šo zvērestu. Pretējā gadījuma tiem būs jāguļ vesels gads bez elpas un uz 9 gadiem var tikt padzīti no Olimpa.
Nospiedums civilizācijā.
Par Stiksu nosaukts Plūtona pavadonis.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
