Ehidna
Briesmonis sengrieķu mitoloģijā, sieviete-čūska - pa pusei jaunava, pa pusei čūska, zemes Gejas un jūras Pontas mazmeita.
Radniecība. Tēvs - Forkijs.
Māte - Keto.
Vīrs – Tīfons.
Bērni-briesmoņi, kas nākuši no vīra Tīfona un Hēriona – Hārpija, suns Orfs, suns Cerbers, Lernas Hidra, Himēra, Sfinksa un Nemejas Lauva.
No sava bērna Orfa tapa grūta un dzemdēja Sfinksu (līdzīgs stāstam par Edipu), citur rakstīts, ka no sava bērna Orfa dzemdējusi nevis Sfinksu, bet gan Nemejas Lauvu.
Apraksts. Čūskveidīgs briesmonis - ir skaista savā sievietes tēlā, bet briesmīga savā čūskas būtībā.
Mīt pazemes alā, tā;i no dieviem un cilvēkiem.
Par viņu raksta Hēsiods: „Spīvā Ehidna – pa pusei nimfa ar degošām acīm un maigiem vaidziņiem, pa pusei tomēr milzīga un šausmīga čūska, kas plosa upuru miesu zemes dzīlēs. Dzīvojoša dziļā alā zem dobas klints, tāļi no nemirstīgajiem dieviem un mirstīgajiem ļaudīm... Uzslēja viņai dievi brīnišķu pili zem Arimas, kur vienmēr nomodā ir šausmīgā Ehidna – nemirstīga un mūžam jauna nimfa.
Padzirdēja ļaudis, ka draudīgais Tīfons iemīlējās tajā. Un tapa viņa grūta no Tīfona, un piedzima Ehidnai spīvi pēcnācēji: pirmais suns Orfs parādījās pasaulē, herionu suns; otrais dzima neuzvaramais Cerbers, piecdesmitgalvainais elles briesmonis, nepielūdzams savā spēkā. Trešā pasaulē parādījās Lernas Hidra, preteklis, pilns niknuma... Ehidna tomēr ar Orfu stājās noziedzīgā sakarā un no tā dzemdēja šausmīgo Sfinksu."
Ehidna ir htonisks briesmonis, kura spēks izpaudās tās pēcnācējos - tos visus uzvārēja varoņi Hērakls, Bellerofonts un Edips. Šī uzvara demonstrēja varoņu mitoloģijas virsroku pār teratomorfismu.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
