Piedāvā izmantot lāzerus, lai apslēptu Zemi no citplanētiešu acīm

Ik pa brīdim zinātnes jaunumos varam lasīt par kārtējiem astronomu sasniegumiem citplanētu meklējumos (Sk.: "Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas", aliens.lv, 14.08.2015.) Tehnoloģijām nemitīgi attīstoties, mēs arvien tuvāk varam ieskatīties citu zvaigžņu sistēmās – atsevišķos gadījumos izdevies daļēji noteikt pat tālo planētu atmosfēras gāzu sastāvu, tā iegūstot norādes par mums pazīstamu dzīvības formu pastāvēšanas iespējamību (Sk: "Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki", aliens.lv, 14.10.2014.). Mūsu rīcībā ir arī jaudīgi radioteleskopi, ar kuriem teorētiski būtu iespējams uztvert citplanētiešu saziņas sistēmās izplatītus signālus. Taču tieši to pašu, - pētot apkārtējo kosmosa telpu un meklējot liecības par dzīvības un attīstītu civilizāciju pastāvēšanu, iespējams, dara arī citplanētieši. Protams, ja tādi vispār kaut kur Visumā ir... Taču, ja viņi ir, tad, kā uzskata Stīvens Hokings, Frenks Dreiks, Saimons Konvejs Moriss un vēl citi pazīstami astronomi, būtu labāk, ja par mūsu eksistenci tie neuzzinātu (Sk.: "Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt", atklajumi.lv, 27.01.2011.) Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka kontakts, ja tāds tiks nodibināts ar tehnoloģiski augstāk attīstītu civilizāciju, kas spēj atlidot uz Zemi, mums varētu izvērsties līdzīgi, kā savulaik Amerikas pamatiedzīvotājiem, satiekoties ar eiropiešiem. Citiem vārdiem – citplanētieši šeit varētu ierasties nevis ar mērķi izplatīt galaktiskus miera un sadarbības ideālus, bet, lai maksimāli, bez kāda sentimenta un runām par starpplanētu daudzveidības saglabāšanu, izmantotu Zemes minerālu un bioloģiskos resursus. Tas, nemaz nerunājot par mums nāvējošu citplanētu dzīvības formu nejaušu invāziju (sk.: Kraitons, M. Andromēdas celms), varētu nozīmēt Zemes civilizācijas galu...

Risinājumu, kā, izmantojot lāzerus, paslēpt Zemi no citplanētiešu astronomu acīm (vai arī tieši otrādi, ja izteiktos brīdinājumus neņemam vērā un vēlamies aktīvi turpināt saprāta brāļu meklējumus, – kā mūsu kosmiskās mājas izcelt, radot nedabīgu, acīmredzami mākslīgu Zemes spektrālā signāla profilu) izdevumā "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society" šī gada martā publicētā rakstā piedāvā divi Kolumbijas universitātes (ASV) zinātnieki, profesors Deivids Kipings un doktorants Alekss Tīčejs. 

Lasīt tālāk...

Astronomi nerod pierādījumus citplanētiešu megkonstrukcijas pastāvēšanai ap "galaktikas noslēpumaināko zvaigzni"

"Mūsu galaktikas noslēpumainākā zvaigzne" - ar šādu intriģējošu virsrakstu žurnāls "The Atlantic" 2015.g. oktobra sākumā rakstīja par KIC 8462852 - orbitālās observatorijas Kepler novērotu zvaigzni, kuras iespaidīgās, taču neregulārās spožuma maiņas nebija iespējams izskaidrot ar kādas, to hipotētiski apriņķojošas planētas tranzītu. Līdzās dabīgajiem parādības skaidrojumiem, astronomi, ņemot vērā tās neparasto raksturu, pieļāva, ka KIC 8462852 aptumšošanos teorētiski varētu izraisīt arī kāda mākslīga, citplanētu civilizācijas būvēta megastruktūra. Tagad, kad zvaigznei pievērstie teleskopi nekādus nedabiskus, iespējami tehnoloģiskas cilmes signālus nav uztvēruši, pētnieki sliecas domāt, ka aptumšošanās cēlonis visdrīzāk tomēr varētu būt sākotnēji izvirzītā hipotēze par eksogēnu komētu kopu.

Lasīt tālāk...

Vai dogoni varēja zināt par Sīriusu B?

Lielbritānijā dzīvojošais amerikāņu rakstnieks, amatierastronoms Roberts Templs savā 1976.gadā iznākušajā grāmatā “Sīriusa mistērija” apgalvoja, ka dogoni, tauta Rietumāfrikā, ir saglabājuši pārsteidzoši precīzas zināšanas par Sīriusa zvaigžņu sistēmu. Atbilstoši Templa izklāstītajai hipotēzei, savas neticami eksaktās zināšanas par debesu ķermeņiem, kas no Zemes atrodas 8,6 gaismas gadu attālumā, mūsdienu Malijas teritorijā dzīvojošie primitīvie iezemieši pirms apmēram 5000 gadiem ieguvuši no dogonu mitoloģijā par nommo dēvētām amfībijveida ārpuszemes būtnēm.

Lasīt tālāk...

Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas

Tuvā nākotnē varētu piepildīties astronomu sapnis atklāt citplanētu - Zemes dubultnieci. To, ka šādas cerības ir pamatotas, apliecina šī gada jūlijā atklātā eksoplanēta Kepler-452b.

Kopš 1995.gada, kad tika atklāta pirmā, ap Saulei līdzīgu zvaigzni riņķojoša sveša, tāla pasaule, zinātnieki ir atklājuši gandrīz 2000 eksoplanētu. Vairāk nekā pusi no šīm pasaulēm atklājusi 2009.g. darbu uzsākusī NASA orbitālā observatorija Kepler.

Ar Kepler teleskopu veiktie novērojumi liecina, ka mūsu galaktikā ir daudz Zemei līdzīgu akmens planētu un uz vairākām, iespējams, varētu būt dzīvības attīstībai labvēlīgi apstākļi. 

Lasīt tālāk...

Britu astrofiziķis Stīvens Hokings palīdz uzsākt vērienīgu ārpuszemes saprāta meklēšanas projektu

Šī gada 20.jūlijā Karaliskajā biedrībā, Londonā, slavenais zinātnieks Stīvens Hokings, astronoms Martin Rees un uzņēmējs Jurijs Milners (Yuri Milner) paziņoja par jaunas, ambiciozas 100 miljonus vērtas ārpuszemes saprāta meklēšanas programmas sākšanu. No divām daļām sastāvošās programmas - BL (Breakthrough Listen) un BM (Breakthrough Message) - mērķis ir, izmantojot modernāko teleskopu un tehnoloģiju iespējas, paplašināt un paātrināt ārpuszemes civilizāciju meklējumus Visumā.

Lasīt tālāk...

Atklātas pirmās liecības par iespējamo vulkānismu uz citplanētas

Kembridžas universitātes astronomu komanda, divu gadu laikā novērojot akmens eksoplanētu 55Vēzis e (55Cancri e), pirmo reizi atklājusi atmosfēras mainīgumu uz planētas ārpus Saules sistēmas. Pētnieki šajā periodā uz 55Vēzis e fiksējuši gandrīz trīskāršas temperatūras izmaiņas. Atzīstot, ka cēloņi šim mainīgumam vēl arvien ir neskaidri, zinātnieki norāda, ka novērotie procesi tālās un svešās citplanētu pasaules atmosfērā ļauj izvirzīt hipotēzi par vulkāniskām aktivitātēm uz tās virsmas.

Lasīt tālāk...

Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi

Zinātnē nereti ir gadījumi, kad vienas mīklas atminējums rada jaunus jautājumus. Un viens šāds spilgts piemērs ir Saturna mēness Encelāds. Gandrīz desmit gadus zinātniekus mulsina caurspīdīgu, spalvām līdzīgu daļiņu plūsma, kas geizeru veidā ar 400 m sekundē lielu ātrumu izplūst no tā virsmas. No NASA zondes "Casini" iegūtie dati tagad norāda, ka šie geizeri varētu rasties Encelāda zemledus okeāna dibenā notiekošas hidrotermiskas aktivitātes iespaidā, palielinot iespējamību, ka uz šī debesu ķermeņa var pastāvēt primitīvas dzīvības formas.

Lasīt tālāk...

Amerikāņu astronoms Frenks Dreiks kritizē plānu sūtīt citplanētiešiem vēstījumus

Kontaktu nodibināšana ar citplanētiešiem ir daudzu zinātniskās fantastiskas literatūras žanra darbu temats. Kaut arī nav zināms, kas notiktu, ja mēs nejauši saskartos ar inteliģentām ārpuszemes dzīvības formām, zinātnieki pauž savas domas par to, kā mums būtu šajā situācijā jārīkojas. 

Lasīt tālāk...

Orbitālā observatorija Kepler-2, salīdzinoši netālu no Saules, atklājusi trīs, izmēros Zemei līdzīgas eksoplanētas

Ar NASA orbitālās observatorijas Kepler palīdzību izdevies atklāt zvaigzni ar trim planētām, kas ir tikai nedaudz lielākas par Zemi. Pašas tālākās planētas virsmas temperatūra ir pietiekama, lai uz tās varētu atrasties ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas nozīmē, ka uz tās varētu būt attīstījusies dzīvība.

Raksts par Arizonas universitātes, Kalifornijas universitātes (Bērklija) un Havaju universitātes (Manoa) astronomu izdarīto atklājumu iesniegts publicēšanai žurnālam "Astrophysical Journal." Publikāciju sagatavošanā kā līdzautori piedalījušies zinātnieki no Eimsa pētniecības centra (NASA), kā arī Vācijas, Lielbritānijas un citu ASV institūciju pētnieki.

Lasīt tālāk...

Daisona sfēra kā ārpuszemes civilizāciju astroinženieriskās darbības rezultāts

Senām, hipotētiskām citplanētu civilizācijām, kuru eksistences ilgums mērāms miljonos vai pat miljardos gadu, savas homeostāzes nodrošināšanai nepieciešami prātam neaptverami enerģijas resursi. Teorētiski, ja netiek atklāts kaut kas līdzīgs vakuuma enerģijas ģeneratoram vai cita veida perpetuum mobile, visi enerģijas avoti tādas civilizācijas apdzīvotā planetārā sistēmā ar laiku izsīkst. Vienīgais pieejamais un neizsīkstošais resurss, kas paliek ir attiecīgās saules gaisma. Radot satelītu spietu, kas sfēriskā čaulā aptvertu centrālo spīdekli, šīs, domājams, ļoti vecās kosmiskās civilizācijas varētu pilnībā izmantot savas zvaigznes enerģijas jaudu.

Jau 1937.gadā iznākušajā romānā „Star Maker” zinātniskās fantastikas autors Olafs Stepledons attēloja sfēriskas, enerģiju akumulējošas citplanētu civilizāciju veidotas struktūras.

Lasīt tālāk...