Londona
Lielbritānijas un Anglijas galvaspilsēta.
Tūristam.
Lētais ceļojums. Mūsu lētie reisi tur ielido tikai pusvienos naktī, tādēļ jānakšņo lidostā. Naktī gan kursē autobusi, bet esot baigās rindas. 4.30 sāk kursēt vilciens uz Londonu, brauciens ilgst 45 min., maksā 15 mārciņu. Hosteļi jauniešiem vislētākie, ir pat par 25 mārciņām dnn., bagāžas glabātava par brīvu.
No Londonas uz apkārtni ceļošana ir ērta un dikti dārga. Izņēmums esot kāda kompānija, kuras busiņu biļetes varot pasūtīt tīmeklī.
Vēsture. Londonā divu ceļu krustojumā pie Temzas tika atrasta akmens plāksne ar senāko Londonas zināmo vārdu – Londinium. Šai vietā ap 50.gadu bijuši divi nelieli romiešu tempļi, liels lūgšanu laukums, viesnīca un plints statujām un akmens pīlāriem. Vieta pazuda zem betona, jo te tika uzbūvēts iepirkšanās centrs. Pie šī tempļa atrasta 2000 gadu veca kosmētikas kārba.
Londonā atrodas arī sens romiešu laika akmens stabs – miliarium, no kura skaita visus Britānijas ceļus. Tas tiek saukts par Londonas akmeni, pie tā pilsētas mēri zvērēja uzticību karalim.
Vilhelms Iekarotājs pēc Anglijas karaļa Harolda II sakāves un nāves Hastingas kaujā 1066.gadā ieņēma galvaspilsētu Londonu, pilnībā iekaroja sakšu Angliju un 25.decembrī tika kronēts par Anglijas karali, kā pirmais no angļu karaļiem kronējoties 1066.gadā Vestminsteras abatijā Londonā - viņš ir šīs tradīcijas iedibinātājs.
1381.gada 13.maijā Londonā pa līdzjutēju atvērtajiem Soutvorkas vārtiem iegāja Vota Tailera vadītais dumpinieku karaspēks. Karalis Ričards II patvērās Tauerā un bija ar mieru pieņemt zemnieku delegāciju.
Pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem Anglija bija jauno jūras ceļu centrā. Londona kļuva par lielu ostu ar kuģu piestātnēm, dokiem un noliktavām.
1566.gadā pēc Antverpenes biržas parauga (dibināta jau XV gs.) tika nodibināta Londonas karaliskā birža. Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 200 000 cilvēku. Pilsētas centrā strādāja daudz tirgotāju kantoru.
1660.gadā Londonā pilsētniekiem noteica īpašu "skursteņa nodokli." Tad cilvēki sāka krāpties un uz vienu skursteni mūrēja vairākas krāsnis. Tas noveda pie biežiem ugunsgrēkiem un pēc 1684.gada lielā ugunsgrēka nodokli pilnībā atcēla.
1666.gadā notika lielais Londonas ugunsgrēks.
1674.gadā tika nodibināta Anglijas banka un Londona kļuva par jauntapušās Britu impērijas centru.
1732.gadā dibināts Koventgārdena operteātris.
1772.gadā angļu uzņēmējs F.Estlijs nodibināja Londonā jāšanas skolu, bet 1780.gadā uzbūvēja t.s. Estlija amfiteātri. Tajā sniedza priekšnesumus arī klauni, suņu dresētāji, akrobāti. Estlija amfiteātris bija pasaulē pirmais stacionārais cirks mūsdienu izpratnē.
1807.gada 28.janvārī Londona kļuva par pirmo pilsētu, kas tika apgaismota ar gāzes lukturiem.
1851.gada septembrī Starptautiskās izstādes laikā Londonā virs Haidparka parādījas vairāk kā 100 spožu disku, kas lidoja no austreņiem un ziemeļiem, pēc kā savācās vienkop un aizlidoja.
Londona II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). 1941.gada 24.novembrī Londonā nodibināja kustības vadošo orgānu - Francijas Nacionālo komiteju (FNK) ar priekšsēdētāju Š. de Gollu priekšgalā.
Pēc tam, kad vācieši 1944.gada 8.septembrī izšāva vienu V-2 raķeti uz Parīzi, sākot ar 1944.gada 9.septembri šīs raķetes tika izmantotas Londonas, (arī Antverpenes un Briseles) apšaudīšanai.
1952.gadā Londonas debesis klāja biezs smogs, kas tagad pazīstams kā Londonas Lielais smogs. Smoga rašanos nodrošināja meteoroloģisko apstākļu (auksts laiks, anticiklons un bezvējš) un gaisa piesārņojuma kombinācija. Kopumā smogs pilsētu klāja 4 dienas un prasīja gandrīz 4000 dzīvības. Par veselības problēmām pēc smoga sūdzējušies aptuveni 100 000 iedzīvotāju. Apgrūtinātās redzamības dēļ 4 dienas bija gandrīz pilnībā paralizēta satiksme. Ekoloģiskā katastrofa lika Lielbritānijai pārdomāt savu vides politiku un noveda pie tās uzlabojumiem, ieskaitot „Clean Air Act 1956,” kura mērķis bija gaisa piesārņojuma kontrole. Par to lasiet šeit.
1955.gada 23.oktobrī Londonā nodibināja Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA). Tās mērķis bija sekmēt Latvijas neatkarības atjaunošanu, latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, palīdzību visā pasaulē izkaisītajiem tautiešiem, kā arī nodrošināt dažādu zemju latviešu apvienību sadarbību.
1962.gadā virs Londonas novērots NLO, kas vibrēja, zvalstoties no viena sāna uz otru.
1964.gadā NLO, kas sadalās un saplūst novēroti uz ZA no Londonas.
Tūristam. Londonas iezīme ir elegantās retro stila tālruņu būdiņas un divstāvīgie sarkanie autobusi.
Valstij piederošos muzejus var apmeklēt bez maksas.
Londonas rajoni.
Sitija. Tas ir pilsētas vēsturiskais centrs un ietver arī agrāko viduslaiku Londonu. No šī rajona izaugusi pašreizējā pilsēta. Sitija ir Londonas darījumu rajons, un līdz ar Ņujorku ir viens no vadošajiem globālajiem finanšu centriem.
Īstenda. Tā vienmēr ir bijusi nabadzīgākā Londonas daļa. Vidusaikos tā atradās ārpus pilsētas mūriem.XIX gs. tas bija nokvēpis tekstilfabriku, alusdarītavu, ķieģeļcepļu rajons. Tolaik par īstendiešiem kļuva bengāļi, indieši, kurdi, pakistānieši, un baltais eiropietis Īstendas ielās bija minoritāte.
Mūsdienās te apmetas mākslinieki, dizaineri un rakstnieki. Te izvietojas arī visai daudz mākslas galerijas, no kurām slavenākā - Vaitčeplas galerija. Vēl ir ievērojama Viltona mūzikas zāle, jau netālu no Londonas centra.
Soho. Ķīniešu kvartāls atrodas Soho rajonā kopš XX gs. 70.gadiem. Vēsturiski šeit bijis daudz kafejnīcu un bāru, arī tagad te visai lēti var paēst. Pašlaik Soho ir teātru, bāru, kafejnīcu, naktsklubu, publisko namu un citu izklaižu rajons.
Bakingemas pils.
Lielais Bens. Visaugstākais pulksteņa tornis pasaulē. Sāka darboties 1859.gada 21.maijā. Tā ciparnīcas diametrs ir 7 m, rādītāju garums 2,7 m un 4,2 m. Mehānisms sver 5 t, zvans - 13 t.
Parlamenta ēka jeb Vestminsteras pils. Blakus Lielajam Benam.
Sv. Pola katedrāle. Ieeja 9 mārciņas.
Tauera tilts. Vecpilsētā, Sitijā. To 1894.gada 30.jūnijā Londonā atklāja Tauera tiltu. Ceremonijā ņēma dalību Velsas princis Eduards un viņa sieva princese ?? Tauera sargus sauc par bīfīteriem.
Tajā iekārtots muzejs un skatu laukums ar lielisku pilsētas panorāmu. Blakus Tauera tiltam ir Tauera cietoksnis (Tower) - iemīļots filmu veidotāju objekts. Tas uzcelts vēl Vilhelma iekarotāja laikā ap 1078.gadu kā cietums. XVI-XVII gs. bija galvenais politiskais cietums. Reizēm (līdz XVII gs. vidum) bija viena no karaļa rezidencēm, kā arī kalpoja karaliskās kases vajadzībām. No 1820.gada - arsenāls, patlaban - muzejs.
Trafalgāras laukums. Londonas centrālais laukums ar Čeringkrosas krustu. Laukums ir pilsētas ģeogrāfiskais centrs. Katru gadu Ziemassvētkos te slej 20 m augstu egli, ko pilsētai dāvina Norvēģijas karaliskā ģimene.
Nacionālā galerija. Trafalgāras laukuma malā. Ieeja pret ziedojumiem. Van Goga Saulespuķes.
Vestminsteras abatija. XIII gs. gotikas stila baznīca kas britiem ir nācjas svetnīca un valsts simbols. Ieeja: 9 mārciņas. Atrodas pāri ielai no Parlamenta ēkas.
Te tikuši kronēti visi Lielbritānijas monarhi, lielākā daļa no tiem še arī atdusas. Pie viena tā ir arī izcilu mākslas vērtību glabātuve. Te, piemēram, tiek glabāts 2,34 kg smagais Sv.Edvarda kronis, kas rotāts ar dārgakmeņiem.
Vilhelms Iekarotājs pēc Anglijas karaļa Harolda II sakāves un nāves Hastingas kaujā 1066.gadā ieņēma galvaspilsētu Londonu, pilnībā iekaroja sakšu Angliju un 25.decembrī tika kronēts par Anglijas karali, kā pirmais no angļu karaļiem kronējoties 1066.gadā Vestminsteras abatijā Londonā - viņš ir šīs tradīcijas iedibinātājs.
Sv.Pāvila katedrāle. Anglikāņu dievnams, celts klasicisma stilā. Šeit 1981.gadā laulājās princis Čārlzs un princese Diāna. Ieeja 9 mārciņas.
Koventgārdenas tirdziņš.
Karaliskā mākslas akadēmija.
Rīdženstrīta.
Dauningstrīta.
Parlaments.
“The Walkie – Talkie” debesskrāpis. Londonā ir dažādas patiesi neticamas un unikālas celtnes. Regulāri tiek meklēti arhitekti ar izcilām prasmēm, un ne par velti – par viņu talantu un spējām maksā miljonus. Viens no ievērojamākajām debesskrāpjiem Londonā ir ieguvis nosaukumu “The Walkie – Talkie” tā unikālā veidojuma dēļ, jo ēka ir izliekta. Tomēr formas dēļ stikla ēka radījusi dažādus negadījumus. Mājas priekšpuse tik intensīvi atstaro saules gaismu, ka tā 2013.gadā aizdedzināja paklāju blakus esošajā ēkā. Bet ne tikai – tā reiz izkausējusi jumtu luksusa klases mašīnai uz ielas, toties vēja laikā izliektā virsma rada spēcīgu vēja tuneli, kas var apgāzt gājējus. Neskatoties uz visiem atgadījumiem un pretrunīgo vērtējumu, ēka jau kopš 2009.gada atrodas Londonas centrā un londonieši par to izsakas atzinīgi.
Teātri.
Viņa Majestātes teātris. Dibināts 1705.gadā. Tajā jau vairāk kā 25 gadus tiek izrādīts "Operas spoks."
"Globuss." (Globe) Šai teātra ēkai 1997.gadā pirmo reizi pēc lielā ugunsgrēka 1666.gadā atļāva uzlikt salmu jumtu.
Pikadilli cirks.
Koventgārdena operteātris.
Visaugstākā atsevišķi stāvošā kolonna pasaulē. 61,57 m augsta, un tā atrodas netālu no vietas, kur sākās lielais Londonas ugunsgrēks.
Balkoniņš, no kura Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela uzrunāja londoniešus pēc atbrīvošanas no cietuma, viesnīca, kuras virtuvē par viesmīli reiz strādāja Hošimins.
Ņūtona dzimtā māja.
Parki.
Haidparks. Tam ir Spīkeru stūris. Parka centrā atrodas Serpentīna ezers, kurā var arī peldēties. 1815.gadā te notika parāde par godu karavadoņa Velingtona uzvarai pār Napoleonu I. Tepat 1851.gadā karaliene Viktorija sarīkoja Pirmo pasaules izstādi, kurai par godu tika uzcelts brīnums - Kristāla pils (līdz mūsdienām nav saglabājusies). 1822.gadā Haidparkā tika atklāta pirmā kaila cilveka statuja Londonā - tēlnieka Ričarda Vestmakota darbs "Ahillejs." Tā izsauca neapmierinātību pilsētniekos, lai arī attiecīgo vietu sedza vīģes lapa.
1851.gada septembrī Starptautiskās izstādes laikā Londonā virs Haidparka parādījas vairāk kā 100 spožu disku, kas lidoja no austreņiem un ziemeļiem, pēc kā savācās vienkop un aizlidoja.
Kensingtonas dārzi.
Grīnparks.
Sentdžeimsa parks.
Muzeji.
Britu muzejs.
Londonas Dabas vēstures muzejs.
Viktorijas un Alberta muzejs. Pasaulē lielākais dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Te atrodas kādreizējās Anglijas kolonijās iegūtie mākslas priekšmeti no Eiropas, Ziemeļāfrikas, Ziemeļamerikas, Āzijas un arī modernie izstrādājumi - vairā kā 4 miljoni priekšmetu, kas tapuši 5000 gadu laikā. Īpaši skaista ir karaļa dārgumu zāle.
Tiso kundzes vaska figūru muzejs.
Teita mākslas muzejs (Tate Britain). Ēkas arhitekti šveicieši Žaks Hercogs un Pjērs de Meirons. Ieeja pret ziedojumiem. Pikaso zīmējumi.
Nacionālā galerija. Atrodas Trafalgāras skvēra malā. Ieeja pret ziedojumiem. Van Goga "Saulespuķes."
The Courtland. Mazāk zināma galerija - XIX gs. māksla - impresionisma cienītājiem.
Pitrija Eģiptoloģijas muzejs.
Skotlendjarda muzejs.
„Ripley Believe It or Not!" Jocīgu lietu muzejs.
Veikali.
Harrod's. Viens no dārgākajiem universālveikaliem pasaulē. Ik dienas to apmeklē 300 000 cilvēku. Tā devīze ir - "Visiem, katram un absolūti viss" (Omnia Omnibus Ubique).
Modernā Londona.
Londonas acs. London Eye. Milzīgs 135 m augsts panorāmas rats Temzas krastā. Tam ir 32 pilnīgi noslēgtas, ar gaisa vēsināšanas sistēmu aprīkotas kabīnes kapsulu izskatā. Tās simbolizē 32 Londonas piepilsētas, un tas tika uzcelts par godu tūkstošgadei.
Londonas gurķis. Arhitekta Normena Fostera projektēts slavens debesskrāpis 30 St Mary Axe. 40 stāvu tornis savu iesauku guvis no gurķa formas un viegli zaļās stiklu nokrāsas. Epizode ar Šāronu Stounu no "Pamatinstinkta" risinajās šajā namā. Tā ir videi draudzīga celtne, kurā racionāli tiek izmantota saules gaisma un dabiskā ventilācija.
Millenium tilts. Tāpat kā Londonas acs, arī uzbuvēts par godu tūkstošgadei.
Debesskrāpis The Shard (2000.-2012.g.). Kļuvis par vienu no jaunākajiem pilsētas simboliem.
Žurnāla "Economist" redakcijas ēka. 1964.g., arhitekti A. un P. Smitsoni, brutālisma piemērs.
Hoteļi Londonā. Palmers Lodge
40 College Crescent
Tālrunis: + 44 207 483 8470
www.palmerslodge.co.uk
15.00 Ls par diennakti
