Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt

Lielbritānijas zinātnieks Saimons Konvejs Morriss uzskata, ka pastāv tikai divas iespējas attiecībā uz citplanētiešiem. Vai nu mēs esam vieni paši, vai arī viņi eksistē un, ja mūs atradīs, iznīcinās, lai iegūtu tiesības uz resursiem.

Lasīt tālāk...

Pirmais starpzvaigžņu ceļojums nenotiks ātrāk par 2200.gadu

Kad mēs beidzot dosimies uz zvaigznēm? Kad startēs pirmais starpzvaigžņu kuģis? Šim jautājumam ir pievērsies arī bijušais NASA Dzinēju fizikas projekta vadītājs un Tau Zero dibinātājs Marks Millis.

Lasīt tālāk...

Ap aukstu, sarkanu pundurzvaigzni atklāj riņķojam trīs Zemes tipa citplanētas

Trīs, iespējams, dzīvībai piemērotas eksoplanētas atklātas riņķojam ap blāvu, aukstu, sarkanu pundurzvaigzni, kas ir tikai nedaudz lielāka par Jupiteru, teikts pētījumā, kas publicēts šī gada 2. maijā iznākušajā žurnāla Nature.

Strādājot ar pašreizējām tehnoloģijām, reālākās iespējas pirmo reizi atklāt ārpuszemes dzīvību ir tieši uz tām tālajām Zemes lieluma planētām, kuras riņķo orbītās ap šāda veida, ļoti vēsām, sarkanām pundurzvaigznēm, sacīja pētījuma vadošais pētnieks, Ljēžas universitātes (Beļģija) astronoms Mišels Žilo (Michael Gillon). 

Lasīt tālāk...

Mēness aptumsums ļāvis palūkoties uz Zemi kā eksoplanētu

Spāņu astrofiziķi no Tenerifā (Kanāriju salas) bāzētā Kanāriju Astrofizikas institūta (KAI) žurnālā Nature publicējuši interesanta eksperimenta rezultātus, kas, kā viņi apgalvo, palielina iespēju atrast citu zvaigžņu planētas ar organisku dzīvību. Zinātnieku iegūtais Zemes atmosfērai cauri izgājušais un no Mēness atstarotais Saules starojuma spektrs saturēja molekulārā skābekļa, ozona, ūdens tvaika, metāna un ogļskābās gāzes spektrālos parakstus.

Lasīt tālāk...

Jauna definīcija ierobežo tālo sauļu planetāro sistēmu apdzīvojamības zonu robežas

Meklējot dzīvību uz citu sauļu planētām, astronomi vadās pēc to novietojuma pētāmās sistēmas apdzīvojamības zonā. Attālumam līdz planētai jābūt tādam, lai no zvaigznes saņemtais siltums būtu optimāls šķidra ūdens esamībai. Ja planēta atradīsies pārāk tālu, tā būs iekalta ledū, bet, riņķojot pārāk tuvu zvaigznei, ūdens iztvaikos un viss dzīvais ies bojā no karstuma un radiācijas. Kornela universitātes uzturētajā tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org 2009.gada 9.jūnijā publicēts raksts, kura autori veikuši aprēķinus, kas liks pārvērtēt līdz šim pieņemto apdzīvojamības zonu tuvāko robežu. To nosakot vajadzēs ņemt vērā arī zvaigznes gravitācijas izraisītās planētas iežu tektoniskās kustības.

Lasīt tālāk...

Fermī paradoksa iespējamais risinājums – civilizācijām nepietiek resursu galaktiskas kolonizācijas uzsākšanai

Pensilvānijas (ASV) Valsts universitātes zinātnieki piedāvājuši jaunu skaidrojumu Fermī paradoksam, kurš norāda uz pretrunu starp saprātīgu civilizāciju eksistences augsto varbūtību un to pēdu novērojumu trūkumu. Raksts publicēts Kornela universitātes uzturētajā zinātnisko e-rakstu arhīvā arXiv.org. Slavenā paradoksa autors, fiziķis Enriko Fermī jautājumu īsumā formulēja sekojoši: „Ja ārpuszemes civilizāciju ir tik daudz, tad kur tās ir?"

Lasīt tālāk...

Vai atklāta ārpuszemes dzīvība?

Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra (ISRO) paziņojusi, ka stratosfērā, 40 km virs Zemes tai izdevies atklāt trīs jaunas baktēriju sugas.

Lasīt tālāk...

Odu kāpuri izdzīvo atklātā kosmosā

Ar ko jums asociējas ods? Visticamāk - nepatīkams un uzbāzīgs kaitēklis. Viens ods var izbojāt visu nakts miegu. Mazs, nepamanāms un apnicīgs sīcējs, kas to vien gaida kā nosūkt jums asinis, atstājot niezošas pumpas nākamajam rītam. Odi, izrādās, ir apbrīnojami izturīgas būtnes, kuru īpašības varētu noderēt kosmosa apgūšanas procesā.

Lasīt tālāk...

1917.gadā uzņemtā fotogrāfijā atklāj pirmo liecību par citplanētu pastāvēšanu

Muzeju un citu zinātniski pētniecisku iestāžu krātuvēs reizēm nevilšus izdodas uziet tur sen aizmirstus dārgumus (Sk.: "Pensilvānijas universitātes muzeja pagrabā atrod 85 gadus aizmirstībā nogulējuša, 6500 gadus veca pēcplūdu cilvēka skeletu", aliens.lv, 17.08.2014.) Tomēr šoreiz sanācis nedaudz savādāk - Kārnegija observatoriju arhīvā (ASV) glabāts 1917.gadā uzņemts stikla negatīvs ar šķietami parastu zvaigznes spektrālo attēlu (objekta gaismas "parakstu"), izrādās, ir pirmā zināmā mūsu cilivilizācijas iegūtā liecība par citplanētu pastāvēšanu.

Lasīt tālāk...

Mūsu galaktikā, iespējams, ir 31513 apdzīvotas planētas

Skotu astrobiologs Dunkans Forgans (Duncan Forgan) izstrādājis jaunu formulu, ar kuru aprēķināt saprātīgo būtņu iespējami apdzīvoto planētu skaitu mūsu galaktikā.

Lasīt tālāk...