Ap aukstu, sarkanu pundurzvaigzni atklāj riņķojam trīs Zemes tipa citplanētas

Trīs, iespējams, dzīvībai piemērotas eksoplanētas atklātas riņķojam ap blāvu, aukstu, sarkanu pundurzvaigzni, kas ir tikai nedaudz lielāka par Jupiteru, teikts pētījumā, kas publicēts šī gada 2. maijā iznākušajā žurnāla Nature.

Strādājot ar pašreizējām tehnoloģijām, reālākās iespējas pirmo reizi atklāt ārpuszemes dzīvību ir tieši uz tām tālajām Zemes lieluma planētām, kuras riņķo orbītās ap šāda veida, ļoti vēsām, sarkanām pundurzvaigznēm, sacīja pētījuma vadošais pētnieks, Ljēžas universitātes (Beļģija) astronoms Mišels Žilo (Michael Gillon). 

Lasīt tālāk ...

Mēness aptumsums ļāvis palūkoties uz Zemi kā eksoplanētu

Spāņu astrofiziķi no Tenerifā (Kanāriju salas) bāzētā Kanāriju Astrofizikas institūta (KAI) žurnālā Nature publicējuši interesanta eksperimenta rezultātus, kas, kā viņi apgalvo, palielina iespēju atrast citu zvaigžņu planētas ar organisku dzīvību. Zinātnieku iegūtais Zemes atmosfērai cauri izgājušais un no Mēness atstarotais Saules starojuma spektrs saturēja molekulārā skābekļa, ozona, ūdens tvaika, metāna un ogļskābās gāzes spektrālos parakstus.

Lasīt tālāk ...

Jauna definīcija ierobežo tālo sauļu planetāro sistēmu apdzīvojamības zonu robežas

Meklējot dzīvību uz citu sauļu planētām, astronomi vadās pēc to novietojuma pētāmās sistēmas apdzīvojamības zonā. Attālumam līdz planētai jābūt tādam, lai no zvaigznes saņemtais siltums būtu optimāls šķidra ūdens esamībai. Ja planēta atradīsies pārāk tālu, tā būs iekalta ledū, bet, riņķojot pārāk tuvu zvaigznei, ūdens iztvaikos un viss dzīvais ies bojā no karstuma un radiācijas. Kornela universitātes uzturētajā tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org 2009.gada 9.jūnijā publicēts raksts, kura autori veikuši aprēķinus, kas liks pārvērtēt līdz šim pieņemto apdzīvojamības zonu tuvāko robežu. To nosakot vajadzēs ņemt vērā arī zvaigznes gravitācijas izraisītās planētas iežu tektoniskās kustības.

Lasīt tālāk ...

Fermī paradoksa iespējamais risinājums – civilizācijām nepietiek resursu galaktiskas kolonizācijas uzsākšanai

Pensilvānijas (ASV) Valsts universitātes zinātnieki piedāvājuši jaunu skaidrojumu Fermī paradoksam, kurš norāda uz pretrunu starp saprātīgu civilizāciju eksistences augsto varbūtību un to pēdu novērojumu trūkumu. Raksts publicēts Kornela universitātes uzturētajā zinātnisko e-rakstu arhīvā arXiv.org. Slavenā paradoksa autors, fiziķis Enriko Fermī jautājumu īsumā formulēja sekojoši: „Ja ārpuszemes civilizāciju ir tik daudz, tad kur tās ir?"

Lasīt tālāk ...

Vai atklāta ārpuszemes dzīvība?

Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra (ISRO) paziņojusi, ka stratosfērā, 40 km virs Zemes tai izdevies atklāt trīs jaunas baktēriju sugas.

Lasīt tālāk ...

Odu kāpuri izdzīvo atklātā kosmosā

Ar ko jums asociējas ods? Visticamāk - nepatīkams un uzbāzīgs kaitēklis. Viens ods var izbojāt visu nakts miegu. Mazs, nepamanāms un apnicīgs sīcējs, kas to vien gaida kā nosūkt jums asinis, atstājot niezošas pumpas nākamajam rītam. Odi, izrādās, ir apbrīnojami izturīgas būtnes, kuru īpašības varētu noderēt kosmosa apgūšanas procesā.

Lasīt tālāk ...

1917.gadā uzņemtā fotogrāfijā atklāj pirmo liecību par citplanētu pastāvēšanu

Muzeju un citu zinātniski pētniecisku iestāžu krātuvēs reizēm nevilšus izdodas uziet tur sen aizmirstus dārgumus (Sk.: "Pensilvānijas universitātes muzeja pagrabā atrod 85 gadus aizmirstībā nogulējuša, 6500 gadus veca pēcplūdu cilvēka skeletu", aliens.lv, 17.08.2014.) Tomēr šoreiz sanācis nedaudz savādāk - Kārnegija observatoriju arhīvā (ASV) glabāts 1917.gadā uzņemts stikla negatīvs ar šķietami parastu zvaigznes spektrālo attēlu (objekta gaismas "parakstu"), izrādās, ir pirmā zināmā mūsu cilivilizācijas iegūtā liecība par citplanētu pastāvēšanu.

Lasīt tālāk ...

Mūsu galaktikā, iespējams, ir 31513 apdzīvotas planētas

Skotu astrobiologs Dunkans Forgans (Duncan Forgan) izstrādājis jaunu formulu, ar kuru aprēķināt saprātīgo būtņu iespējami apdzīvoto planētu skaitu mūsu galaktikā.

Lasīt tālāk ...

Piedāvā izmantot lāzerus, lai apslēptu Zemi no citplanētiešu acīm

Ik pa brīdim zinātnes jaunumos varam lasīt par kārtējiem astronomu sasniegumiem citplanētu meklējumos (Sk.: "Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas", aliens.lv, 14.08.2015.) Tehnoloģijām nemitīgi attīstoties, mēs arvien tuvāk varam ieskatīties citu zvaigžņu sistēmās – atsevišķos gadījumos izdevies daļēji noteikt pat tālo planētu atmosfēras gāzu sastāvu, tā iegūstot norādes par mums pazīstamu dzīvības formu pastāvēšanas iespējamību (Sk: "Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki", aliens.lv, 14.10.2014.). Mūsu rīcībā ir arī jaudīgi radioteleskopi, ar kuriem teorētiski būtu iespējams uztvert citplanētiešu saziņas sistēmās izplatītus signālus. Taču tieši to pašu, - pētot apkārtējo kosmosa telpu un meklējot liecības par dzīvības un attīstītu civilizāciju pastāvēšanu, iespējams, dara arī citplanētieši. Protams, ja tādi vispār kaut kur Visumā ir... Taču, ja viņi ir, tad, kā uzskata Stīvens Hokings, Frenks Dreiks, Saimons Konvejs Moriss un vēl citi pazīstami astronomi, būtu labāk, ja par mūsu eksistenci tie neuzzinātu (Sk.: "Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt", atklajumi.lv, 27.01.2011.) Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka kontakts, ja tāds tiks nodibināts ar tehnoloģiski augstāk attīstītu civilizāciju, kas spēj atlidot uz Zemi, mums varētu izvērsties līdzīgi, kā savulaik Amerikas pamatiedzīvotājiem, satiekoties ar eiropiešiem. Citiem vārdiem – citplanētieši šeit varētu ierasties nevis ar mērķi izplatīt galaktiskus miera un sadarbības ideālus, bet, lai maksimāli, bez kāda sentimenta un runām par starpplanētu daudzveidības saglabāšanu, izmantotu Zemes minerālu un bioloģiskos resursus. Tas, nemaz nerunājot par mums nāvējošu citplanētu dzīvības formu nejaušu invāziju (sk.: Kraitons, M. Andromēdas celms), varētu nozīmēt Zemes civilizācijas galu...

Risinājumu, kā, izmantojot lāzerus, paslēpt Zemi no citplanētiešu astronomu acīm (vai arī tieši otrādi, ja izteiktos brīdinājumus neņemam vērā un vēlamies aktīvi turpināt saprāta brāļu meklējumus, – kā mūsu kosmiskās mājas izcelt, radot nedabīgu, acīmredzami mākslīgu Zemes spektrālā signāla profilu) izdevumā "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society" šī gada martā publicētā rakstā piedāvā divi Kolumbijas universitātes (ASV) zinātnieki, profesors Deivids Kipings un doktorants Alekss Tīčejs. 

Lasīt tālāk ...

Astronomi nerod pierādījumus citplanētiešu megkonstrukcijas pastāvēšanai ap "galaktikas noslēpumaināko zvaigzni"

"Mūsu galaktikas noslēpumainākā zvaigzne" - ar šādu intriģējošu virsrakstu žurnāls "The Atlantic" 2015.g. oktobra sākumā rakstīja par KIC 8462852 - orbitālās observatorijas Kepler novērotu zvaigzni, kuras iespaidīgās, taču neregulārās spožuma maiņas nebija iespējams izskaidrot ar kādas, to hipotētiski apriņķojošas planētas tranzītu. Līdzās dabīgajiem parādības skaidrojumiem, astronomi, ņemot vērā tās neparasto raksturu, pieļāva, ka KIC 8462852 aptumšošanos teorētiski varētu izraisīt arī kāda mākslīga, citplanētu civilizācijas būvēta megastruktūra. Tagad, kad zvaigznei pievērstie teleskopi nekādus nedabiskus, iespējami tehnoloģiskas cilmes signālus nav uztvēruši, pētnieki sliecas domāt, ka aptumšošanās cēlonis visdrīzāk tomēr varētu būt sākotnēji izvirzītā hipotēze par eksogēnu komētu kopu.

Lasīt tālāk ...