Aliens

Nommo

Dogonu nēģeru tauta no Mali republikas uzskata, ka viņu civilizāciju dibinājušas amfībiju būtnes no Sīriusa ar vārdu Nommo. Galvenais dievs Amma (iespējams cēlies no senēģiptiešu Amona) sūtījis Nommo uz Zemi. Liekas vārds nommo ir kolektīvs šo radību apzīmējums, kas tiek sauktas arī par „ūdens saimniekiem,” „skolotājiem,” „aizbildņiem.”

Tā dogoni sauc Atnācējus no kosmosa. Tie esot atlidojuši šķirstā no Siriusa zvaigznāja pirms 5000 gadu. Kad dagoni mēģina aprakstīt Šķirsta piezemēšanās troksni, viņi saka, ka uz visām pusēm skanot vārds nommo. Nolaižoties gaisa virpulis sacēlis milzum daudz putekļu. Viņš nosēžoties bijis sarkans, bet kad jau nolaidies – balts. Pēc nolaišanās tas pats varējis pārvietoties pa zemes virsmu, laikam tam bijuši riteņi.
Atnācēji ieradušies no pundurzvaigznes Sīriusa tuvumā. Šī pundurzvaigzne tika atklāta tikai 1862.gadā.

Āfrikas dogonu cilts māju durvju apakšdaļā tiek attēlotas mītiskās civilizatoru būtnes Nommo - tām arī ir izstiepti galvaskausi. Iespējams, šādu priekšstatu ņēmis vērā kinorežisors Ridlijs Skots savā filmā "Svešie."

------------------------------------------------

Sinonīmi un analogi. Nosaukumā saskatāma līdzība ar šumeru senāko jūras dzīļu dievi Nammu. Bez tam būtu jāizskata sakarības ar visiem senajiem amfībiju-dieviem, kas atspoguļoti esejā Zivjastainie civilizāciju radītāji.

Raksturojums. Tā dogoni sauc atnācējus no kosmosa, vārds lietojams daudskaitlī. Vārds cēlies no saknes nomo - "kādu piespiest dzert" (dogonu val.).
Tas ir kopvārds amfībijveida būtnēm. Būtņu uzdevums bijis izveidot civilizētu sabiedrību uz Zemes. Dogoni tradicionāli saglabājuši tā zīmējumus. Pētnieki atzīmē Nommo iespējamo līdzību ar šumeru-babiloņu dievību Oanesu.
Atnācēji ieradušies no pundurzvaigznes Sīriusa tuvumā. Šī pundurzvaigzne tika atklāta tikai 1970.gadā. Tiesa gan, citi autori (Endrjū Kolinss) apgalvo, ka Griola un Dīterlenas darbos nav atrodama vieta, kas noteiktu, ka Nommo ieradies no Sīriusa. Tur teikts, ka Nommo uz Zemes nolaidies no "Ammas olvada." No Sīriusa Nommo nekādi nevarētu būt ieradies, jo tas radās tikai, kad viņu nogalināja Amma.
Tie esot atlidojuši šķirstā no Sīriusa zvaigznāja pirms 5 000 gadu. Nommo nosēšanās diena tiek saukta par "zivs dienu." Šķirsta nosēšanos dogoni apraksta īpaši skrupulozi. Tas esot piezemējies uz ZA no vietas, kurā dogoni dzīvojuši pirms pārceļošanas uz Mandes zemi. Jāsaka, ka tai virzienā atrodas Ēģipte un Tuvie Austrumi.
Nommo ir no visuma ieradies skolotājs, cilvēces tēvs, garīgo principu glabātājs, lietus devējs un ūdens saimnieks. Bet ne visi Nommo ieradās uz Zemes. Tā piemēram Nommo Di ("lielais") palicis debesīs kā dieva Amma vietvaldis. Tam par godu dogoni varavīksni sauc par "Nommo ceļu."
Dogoni apgalvo, ka Nommo elpojuši pa atveri virs atslēgas kaula (žaunām?). Bez tam Nommo bijusi aste, par kuru domā, ka tās izskats ņemts no sama, kas dzīvo Nigēras upē. R.Templs gan savā grāmatā uzsver, ka aste esot tieši tāda pat kā dugongam jeb lamantīnam (Halicore Dugong), kas mīt Persijas līcī un arī citur.

Nommo veidi. Kādu citu Nommo sauc par Nommo Titijain ("sūtnis"), kas ir Nommo Di sūtnis un pārstāvis, kas veic Nommo Di uzliktos darbus. laikam jau tieši viņš ieradās uz Zemes.
Trešais Nommo veids bija O Nommo ("dīķa"). Par to dogoni saka: "Viņu upurēs ar mērķi attīrīt un pārveidot Visumu. ...Viņš atdzims cilvēka izskatā un nolaidīsies uz Zemes šķirtā kopā ar cilvēku senčiem..., tad viņš atgriezīs sev īsteno veidolu, valdīs no ūdens dzīlēm un laidīs pasaulē daudzskaitlīgus pēcnācējus." O Nommo miesas sadalīšana gabalos stiprii līdzinās stāstam par Ozīrisu. Nommo tika sadalīts 22 gabalos, pēc dogonu dzimtu - binu skaita. Tā arī tiek uzskatīts, ka dažādiem dogonu klaniem pieder dažādas Nommo ķermeņa daļas. Otrais un trešais Nommo gan ir viena un tā pati radība, tikai dažādos tā darbības brīžos.
Ceturtais Nommo - tas ir Oho, Visuma kārtības satricinātājs, kas izjauca dieva Ammas plānus. Dogoni par Oho - "netīru un nepilnīgu radījumu" uzskata pašu cilvēku. Dogonu mitoloģijā Oho sacēlās pret Dievu pasaules radīšanas brīdī un palika "nepilnīga" būtne. Kristiešu mitoloģijā tas līdzinās stāstam par Luciferu. Nommo esot uzvarējis cīņā Oho, un tas kļuvis par Bālo Lapsu - viņa krišanas simbolu.
Ieradies Nommo esot uzvarējis Lapsu, un pārņēmis valdīšanu pār Zemi. Līdz ar to viņš esot izmainījis cilvēka mežonīgo būtību, taču ne līdz galam.
Nommo sadalījis savu miesu cilvēkiem, lai tos pabarotu. tādēļ tiek lietots izteiciens, ka Visums "izdzēris viņa ķermeni." Nommo cilvēkiem arī nodeva savus dzīves principus.

Nommo ierašanās. Kad dogoni mēģina aprakstīt Šķirsta piezemēšanās troksni, viņi saka, ka uz visām pusēm skanot vārds „nommo.” Nolaižoties gaisa virpulis sacēlis milzum daudz putekļu. Nosēšanās sitiens izšķaidījis zemi. Viņš nosēžoties bijis sarkans, bet kad jau nolaidies – balts. Pēc nolaišanās tas pats varējis pārvietoties pa zemes virsmu, laikam tam bijuši riteņi. No dogonu stāstītā izriet, ka pēc šķirsta piezemēšanās parādījies kaut kas zirgam vai kādam citam četrkājim līdzīgs, un vilcis šķirstu ar virvi uz zemieni. Šādi šķirsts pārvērties par ratiem, ka vilcis četrkājis. Lietus laikā zemiene aizpildījusies ar ūdeni un tajā kāds kukainis (radība?) nesekmīgi mēģinājusi Debesu sūtnim iekost. Kad zemiene, kas bija pārvērtusies par dīķi, piepildījās ar ūdeni, šķirsts uzpeldēja kā milzīga laiva. No tā laika viņu saukuši par O Nommo ("dīķa"). Aiz cieņas cilvēki viņu nav dēvējuši šai vārdā, bet gan saukuši par "ūdeņu saimnieku" (di tigi).
Tālāk esot ieradies viņa dvīnis, kas arī apmeties dīķī. Tiem radušies daudzi pēcnācēji, un tiek apgalvots, ka tie vienmēr atradīsies vīrišķajos (saldajos) un sievišķajos (sāļajos) ūdeņos. Interesanti, ka tāds ūdeņu dalījums pēc dzimuma ir raksturīgs arī Divupē (Tiamata - jūra, Apsu - saldūdens). Tāpat Nommo dzīvošana dīķi visai labi saskana ar šumeru dieva Ea/Enki dzīvošanu ūdenī.
Interesanti, ka dogoni principiāli nošķir Nommo "šķirstu" un kosmosa kuģi orbītā, kas tiek raksturots kā jauna zvaigze. Tā aiznes Nommo, kad tas dodas prom no Zemes. Iespējams, ka orbitālais lidaparāts palicis dogonu mitoloģijā ar nosaukumu "Desmitā mēneša zvaigzne" (Ie pilu tolu). Nosēžoties "šķirsts" "izšļakstījis asinis" debesīs, kas sasniedza "desmitā mēneša zvaigzni" un "piešķīra tai realitāti un spožumu." Dogoni zīmē diagrammas smiltīs, kas attēlo trijus šīs "zvaigznes" stāvokļus, laikam atkarīgus no "izšļakstītās" asins daudzuma. Bez tam, pēc dogonu vārdiem, ap šo zvaigzni tika novērots sarkanu staru aplis, kas "izskatījies paplašinoties."
Augstāk redzamajā zīmējumā redzamas trīs "desmitā mēneša zvaigznes" parādīšanās stadijas (skatīt, lūdzu, kā semītiem - no labās uz kreiso pusi).
1.zīmējumā - desmit stari , daļēji sadalīti pa pāriem, vērsti uz apļa iekšpusi, jo zvaigzne vēl nav "dzimusi." tā simbolizē atdzimušā Nommo "aci," un parādās debesīs, kad piezemējas Nommo šķirsts. Tādējādi, šī zvaigzne nemaz nav zvaigzne, bet gan kāds objekts, ko var novērot pie debesīm, ja atgriežas Nommo.
Kad Nommo pirmo reizi nolaidās uz Zemes viņš "uzvarēja Lapsu, līdz ar to iezimējot savu Zemes, kuru bija radījis Lapsa, valdīšanas sākumu."
Dogoni nenoguruši apgalvo, ka Nommo ticis upurēts cilvēces vārdā, lai attīrītu zemi no Oho "sacelšanās" paliekām. Ir pat Nommo piesišana pie kilena koka, nāve un augšāmcelšanās. Paralēles ar stāstu par Kristu ir pārsteidzošas!
Pēc dogonu priekšstatiem Nommo atgriezīsies, un tā diena tiks nosaukta par Zivs dienu. Šai dienā debesīs atkal iemirdzēsies "desmitā mēneša zvaigzne" un Nommo savā šķirstā dārdoņas un uguns pavadīts nosēdīsies uz Zemes. Tad dogoni cer, ka varētu notikt cilvēku grēku izpirkšana un tā "nepilnības" novēršana.

Asiņainās Nommo pēdas. Svētajā ciemā Augšējais Ogola Sangas ielejā apmēram 300 km uz dienvidiem no Timbuktu atrodami vairāki altāri, kas orientēti uz līnijas D-Z, uz tā saucamās "Lebe terases." Pēc Griola un Dieterlenas sniegtajām ziņām katrs altāris simbolizē noteiktu planētu vai zvaigzni. visi kopā tie ataino "asiņainās pēdas," (illi ozu) kuras atstājis Nommo pēc tam, kad to izkastrēja Amma. Illi ozu iet no Nommo galvas ziemeļos līdz pēdām dienvidos. Noskaidrots, ka illi ozu ir tas pats mūsu Piena ceļš. Gar to izmētātās zvaigznes simbolizē locekļus, kaulus un "kastrētā" asinis.

Nommo attēli. Patlaban ir zināma tikai viena pati dzelzs statuete, kas attēlo Nommo. Tās vecums 3-4 simti gadu. Tā tiek glabāta Lestera Vundermana kolekcijā Ņujorkā. Attēlotajai radībai ir tāda kā ķirzakas aste, ekstremitātēm nav locītavu, pēdas un plaukstas labi pielāgotas peldēšanai.
Paši dogoni zīmē Nommo kā visai līdzīgu zivij.

Saites.
Dogonu Sīriusa kults.