Aliens

Saturns, planēta

Saules sistēmas sestā planēta, otrā lielākā Saules sistēmā, kas slavena ar saviem gredzeniem.

Vecums. 4 miljardi gadu.

Zinātniekiem bija liela mīkla arī piecu Saturna mēnešu – Mimasa, Encelāda, Tētijas, Dionas un Rējas – izcelsme un evolūcija. Līdz šim uzskatīja, ka šo mēnešu uzbūve un blīvums ir atkarīgs no masas vai attāluma no Saturna. Tomēr jaunākā analīze liecina, ka patiesībā ir pavisam savādāk.

Parametri.
Diametrs. Otra lielākā planēta Saules sistēmā pēc jupitera, 9 reizes lielāks par Zemi, nepārsniedz 120 000 km, bet kopā ar gredzeniem tas sasniedz 172 000 km.
Blīvums. 0,687 grami uz kubikcentimetru. Gāzes gigants ir vismazāk blīvā planēta Saules sistēmā. Teorētiski – kosmisku izmēru baseinā, kas pārpilns ar ūdeni, gāzes gigants Saturns peldētu kā milzu pludiņš.
Masa. 95 reizes pārsniedz Zemes masu. Par to lielāks ir tikai Jupiters.
Forma. Planēta ap savu asi rotē tik ātri, ka pati sevi pārvērš mazliet saplacinātā sfērā. Attālums no centra līdz poliem ir 54 364 km, bet no centra līdz ekvatoram – 60 268 km. Citiem vārdiem sakot, ekvators atrodas aptuveni 6000 km tālāk no centra nekā poli. Līdzīga parādība ir vērojama arī uz Zemes, taču tā nav tik ekstrēma.
Magnētiskais lauks. 578 reizes spēcīgāks nekā Zemes magnētiskais lauks.

Diennakts garums. Tā kā planētai nav cietas virsmas un fiksējamu pieturas punktu, tās rotēšanas ātrums bija grūti nosakāms. Astronomi šim nolūkam izmantoja magnētisko lauku, kas ir 578 reizes spēcīgāks nekā Zemes magnētiskais lauks, un pētīja tā rotēšanas ātrumu. Sākotnējie mērījumi lika domāt, ka Saturns ap savu asi apgriežas desmit stundās un 14 minūtēs. Bet Cassini mērījumi atklāja, ka tas notiek mazliet ilgāk – desmit stundās un 45 minūtēs.

Kustība.  Saturna gads jeb apriņķošanas periods – 29 Zemes gadi. Saturna ass ir slīpa attiecībā pret Sauli.

Pavadoņi. Saturnam patlaban ir zināmi 62 pavadoņi, no kuriem mazākie ir tikai 300 000 metru diametrā, savukārt Saturna lielākā pavadoņa, Titāna, diametrs ir pat lielāks, nekā Merkūram. NASA ir uzskatījusi 53 apstiprinātus un deviņus provizoriskus pavadoņus. Lielākā daļa ir vien dažu kilometru diametrā un tiem pat nav oficiālu vārdu. Katrs no tiem ir unikāls. Daudzu mēnešu orbītas atrodas tālu no gredzenotās planētas, turpretī tuvākie mēneši atrodas Saturna gredzenu spraugas.
XVII gadsimtā dzīvojošais astronoms Džovanni Kasīni atklāja četrus Saturna pavadoņus – Japetu (1671.g.), Rēju (1672.g.), Tetīsu (1684.g.) un Dioni (1684.g.). Savukārt holandietis Heigenss – gredzenus un lielāko pavadoni Titānu.

Pavadoņi pēc lieluma:
      1. Titāns. Lielākais, tā diametrs lielāks kā Merkūram. Atklājis holandiešu astronoms K.Heigenss.
       Hiperions. Visai dīvains - atgādinot sūkli. Tā fotoattēli iegūti ar kosmosa zomdes Cassini palīdzību. Pavadoņa virsma daudzo krāteru dēļ izskatās poraina kā vannas sūklis. Pavadonis ir 360 km garš un 225 km plats. Astronomi uzskata, kas tas reiz sadursmes rezultātā reiz atšķēlies no lielāka objekta.
        Japets. Atklājis itāļu astronoms Dž.Kassīni 1671.gadā. Īsi pēc rašanās tas uzkarsējies īslaicīgas radioaktivitātes pastiprināšanās dēļ un ieņēmis valrieksta formu. NASA noskaidrojusi, ka tālā pagātnē pavadonis bijis daudz siltāks un kusis, tādēļ ap ekvatoru izveidojusies augsta grēda. Turklāt tas rotējis ap savu asi ātrāk. Līdz ar atdzišanu palēninājusies arī rotācija, tādēļ pavadonis nav paspējis ieņemt apaļīgāku formu. Grēda pirmo reizi tika pamanīta 2004.gadā Cassini atsūtītajos attēlos.
       Rēja. Atklājis itāļu astronoms Dž.Kassīni 1672.gadā. 2006.gadā Cassini uzņemtajos foto izskatās, ka šim pavadonim varētu būt gredzeni. Līdz šim tāda parādība ap pavadoņiem tika uzsatīta par neiespējamu.
      6. Encelāds.
    10. Fēba.
15. Atlass. 1980.gadā NASA Reaktīvas kustības laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory, Kalifornija, ASV) zinātnieki paziņoja, ka atklāts 15.Saturna pavadonis – Atlass. Savu oficiālo vārdu par godu sengrieķu mitoloģijas titānam Atlasam tas gan ieguva vēlāk, 1983.gadā. Šāds nosaukums mēnesim izvēlēts, jo, skatoties uz tā attēlu, šķita, ka "tas turēja Saturna gredzenus uz pleciem, gluži kā titāns Atlass turēja debesis virs Zemes." Atlasa vidējais rādiuss ir 15,1 km, izmēri – 40,8x35,4x18,8 km.
        Mimass. 
      Prometejs. Atgādinot kartupeli. “Cassini” daudzus gadus vēroja, kā Prometeja un F gredzena mijiedarbības rezultātā rodas “spalvas,” “līnijas” un “ieloces.”
        Pāns. Atgādinot ravioli.
       Tetīss. Atklājis itāļu astronoms Dž.Kassīni 1684.gadā.
       Diona. Atklājis itāļu astronoms Dž.Kassīni 1684.gadā.
      60. Freds. Kā pēdējais atklāts 60.pavadonis – pašlaik neoficiāli saukts par Fredu.
8 no pavadoņiem ir pavisam mazi, būtībā klinšu atlūzas.
Ir dažādas pavadoņu anomālijas, piemēram, koorbitālie pvadoņi, t.i. tādi, kas kustas pa vienu un to pašu orbītu. Tāpat ir divi pavadoņi, kas regulāri apmainas ar orbītām. Ir vēl kāds pavadonis, kas dikti līdzīgs Fēbai, un atrdas vienā no Saturna-Diona sistēmas liberācijas punktiem. Diona, Tētija, Mimass, Encelāds, Rēja un Titāns.
Jānusa un Efimeteja orbītu attālumus no Saturna šķir tikai 50 km, tādēļ tie ik ceturto Zemes gadu gravitācijas ietekmē samainās orbītām. 

Gredzeni. Septiņas patlaban zināmas gredzenveida struktūras ap Saturnu, ko veido neskaitāmas sīkas daļiņas - galvenokārt ledus ar silikātu putekļu piemaisījumu.

Izpētes vēsture. Faktiski planētu ir pazinušas visas senās kultūras, jo tā saskatāma ar neapbruņotu aci. Taču ir pastāvējušas zināšanas, kuras tik vienkārši nemaz nevar pamatot. Tā piemēram, Centrālāfrikas pigmeji no efe cilts (Ituri upes baseina meži) XX gs. 50.gados beļģu sociologam Žanam Pjēram Hallem stāstīja, ka Saturns ir „deviņu mēnešu planēta.” Tas gandrīz vai atbilst patiesībai (Saturnam tomēr ir 10 pavadoņi (!?), tiesa gan mazākais ir tikai 200 km diametrā).
Jaunzēlandes maori sauc Saturnu par „lentes noķerto” (Parearu).
Bandiagāras plakankalnes dogoni sauc Saturnu par "galējo vietu zvaigzni" (tulkojums visai aptuvens, un varētu vēlēties labāku. Red.). Nosaukums droši vien cēlies no tā, ka Saturns ir tālākā dogoniem zināmā planēta. Zina par viņa gredzeniem, kurus arī nevar redzēt ar neapbruņotu aci. Attēlo ar vienu gredzenu - galo. Dogoni apgalvo, ka galo ap šo planētu atrodas pastāvīgi, un ir savādāks, nekā ap Mēnesi (?). Šo planētu dogoni vienmēr nezin kādēļ saista ar Piena ceļu.
Kad Galileo Galilejs 1610.gadā teleskopā pirmo reizi ieraudzīja Saturnu un tā gredzenus, viņš īsti nezināja, ko redz. Iespējams, trīs planētu sistēmu vai pavadoni katrā planētas pusē.
Vien 1655.gadā nīderlandiešu astronoms Kristians Heigenss, pētot planētu ar labāku teleskopu, iedomājās, ka tie varētu būt gredzeni. “Plāni, plakani gredzeni, kas nekam nepieskaras un neietilpst ekliptikā.”
XVII gadsimtā dzīvojošais astronoms Džovanni Kasīni atklāja četrus Saturna pavadoņus – Japetu (1671.g.), Rēju (1672.g.), Tetīsu (1684.g.) un Dioni (1684.g.). Savukārt holandietis Heigenss – gredzenus un lielāko pavadoni Titānu. 

Pie Saturna ir bijuši tikai četri Zemes kosmiskie aparāti:
-  1979.gadā 20 000 km virs mākoņu augšējās robežas nolidoja zonde Pioneer-11;
-  1980.gadā 124 000 km attālumā - Voyager-1, bija pirmais, kas nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas attēlus;
-  1981.gadā - Voyager-2, ieguva datus, kurus vēlāk pētīja zonde Cassini – Huygens;
-  zonde Cassini–Huygens, kas Saturna sistēmā ieradās 2004.gadā. Starp citu, zondi pēdējā ceļā uz Saturna augšējiem atmosfēras slāņiem pēc sastapšanās “nosūtīs” lielākā pavadoņa Titāna gravitācijas spēks. Tas Cassini nonākšanai dažādās pozīcijās ir izmantots visu misijas laiku. Huygens kosmiskā zonde nosēdās uz Titāna. Šo zondi atnesa Cassini. 90.gados sāktais Cassini–Huygens projekts ir NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Itālijas Kosmosa aģentūras (ASI) kopdarbs. Pēc NASA aplēsēm misija izmaksājusi 3,9 miljardus ASV dolāru, no tiem 2,5 miljardi tērēti vēl pirms zondes starta.

Raksti.
Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi.
Saturna pavadoņi un gredzeni varēu būt jaunāki nekā dinozauri.
Vienpadsmit fakti par ikonisko planētu Saturnu.

Saites.
Saules sistēma.