Piedāvā izmantot lāzerus, lai apslēptu Zemi no citplanētiešu acīm
- Detaļas
- Publicēts 14 Aprīlis 2016
- 3241 skatījumi
Ik pa brīdim zinātnes jaunumos varam lasīt par kārtējiem astronomu sasniegumiem citplanētu meklējumos (Sk.: "Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas", aliens.lv, 14.08.2015.) Tehnoloģijām nemitīgi attīstoties, mēs arvien tuvāk varam ieskatīties citu zvaigžņu sistēmās – atsevišķos gadījumos izdevies daļēji noteikt pat tālo planētu atmosfēras gāzu sastāvu, tā iegūstot norādes par mums pazīstamu dzīvības formu pastāvēšanas iespējamību (Sk: "Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki", aliens.lv, 14.10.2014.). Mūsu rīcībā ir arī jaudīgi radioteleskopi, ar kuriem teorētiski būtu iespējams uztvert citplanētiešu saziņas sistēmās izplatītus signālus. Taču tieši to pašu, - pētot apkārtējo kosmosa telpu un meklējot liecības par dzīvības un attīstītu civilizāciju pastāvēšanu, iespējams, dara arī citplanētieši. Protams, ja tādi vispār kaut kur Visumā ir... Taču, ja viņi ir, tad, kā uzskata Stīvens Hokings, Frenks Dreiks, Saimons Konvejs Moriss un vēl citi pazīstami astronomi, būtu labāk, ja par mūsu eksistenci tie neuzzinātu (Sk.: "Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt", atklajumi.lv, 27.01.2011.) Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka kontakts, ja tāds tiks nodibināts ar tehnoloģiski augstāk attīstītu civilizāciju, kas spēj atlidot uz Zemi, mums varētu izvērsties līdzīgi, kā savulaik Amerikas pamatiedzīvotājiem, satiekoties ar eiropiešiem. Citiem vārdiem – citplanētieši šeit varētu ierasties nevis ar mērķi izplatīt galaktiskus miera un sadarbības ideālus, bet, lai maksimāli, bez kāda sentimenta un runām par starpplanētu daudzveidības saglabāšanu, izmantotu Zemes minerālu un bioloģiskos resursus. Tas, nemaz nerunājot par mums nāvējošu citplanētu dzīvības formu nejaušu invāziju (sk.: Kraitons, M. Andromēdas celms), varētu nozīmēt Zemes civilizācijas galu...
Risinājumu, kā, izmantojot lāzerus, paslēpt Zemi no citplanētiešu astronomu acīm (vai arī tieši otrādi, ja izteiktos brīdinājumus neņemam vērā un vēlamies aktīvi turpināt saprāta brāļu meklējumus, – kā mūsu kosmiskās mājas izcelt, radot nedabīgu, acīmredzami mākslīgu Zemes spektrālā signāla profilu) izdevumā "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society" šī gada martā publicētā rakstā piedāvā divi Kolumbijas universitātes (ASV) zinātnieki, profesors Deivids Kipings un doktorants Alekss Tīčejs.
Vislielāko citplanētu "ražu" astronomiem līdz šim devusi tranzīta metode. Tās pamatā ir zvaigznes spožuma izmaiņu mērījumi – planētai orbitālajā apriņķojumā nostājoties priekšā savai saulei, samazinās novērotājam redzamais gaismas daudzums. Kad planēta atklāta, to var pētīt gan spektroskopiski, gan izmantojot citas metodes. Arī citplanētiešu astronomi, pieņemot, ka to attīstības līmenis ir pielīdzināms mūsējam, kā uzskata Kipings un Tīčejs, zina un izmanto tranzīta metodi.
Lai paslēptos no iespējamajiem citplanētiešu vērotājiem, vispirms jānosaka, no kādu zvaigžņu sistēmām Zemes apkārtnē Saules ekliptiskās plaknes skata laukā tie varētu uz mums lūkoties. Šajā ziņā, protams, lieti noderēs mūsu pašu eksoplanētu meklējumos iegūtie dati. Tad jānosaka Zemes tranzīta laiki un, kad mūsu planēta citplanētiešu novērotāja acīs šķērso Saules disku, jāieslēdz lāzeri, kuru gaisma kompensētu aizēnojuma radīto spožuma samazinājumu. Aplūkojamā raksta autori ir aprēķinājuši, ka Zemes noslēpšanai viena virziena novērotāju skatam, ja pieņemam, ka meklējumos tie izmanto "Kepler" tipa optiskos instrumentus, lāzerus ar jaudu 30 MW būtu vajadzīgs ieslēgt tikai 10 stundas gadā. Šīs enerģijas iegūšanai ar mūsdienu līdzekļiem pietiktu ar 10 m2 lielu Saules bateriju, kas nozīmē, ka lāzerus varētu izvietot kosmosā. Tomēr paļaušanās, ka citplanētieši mūs meklē tikai "Kepler" pārklātajās frekvencēs būtu diezgan vieglprātīga un maskēšanu vajadzētu veikt visos diapazonos. Tam, Kipings un Tīčejs aprēķinājuši, vajadzētu krietni vairāk enerģiju – apmēram 250 MW.
Savukārt, ja izlemtu nevis pilnībā noslēpties, kas var tā arī neizdoties, jo planētas esamību sistēmā, pat, ja hromatiskā (spektrālā) maskēšanās ir perfekta, tik un tā var atklāt, veicot, piemēram, zvaigznes kustības izmaiņu mērījumus, bet tikai nedaudz pamainīt redzamo Zemes spektru, tā, lai noslēptu biogēnos un antropogēnos marķierus – skābekli, metānu, ozonu, ogļskābo gāzi, ūdens tvaiku un industriālo piesārņojumu – tad varētu pietikt tikai ar apmēram 150 kW jaudas lāzera staru vienā tranzīta reizē. Šāds, izmainīts spektrs, citplanētiešiem liktu domāt, ka Zeme ir tuksnešaina akmens lode, uz kuras nemaz nav radusies dzīvība...
Noslēgumā raksta autori atzīmē, ka tranzīta brīži, ja slēpšanās vietā izvēlamies signalēšanu, ir uzlūkojami arī kā potenciāli saziņas logi, kurus varētu izmantot, lai ar lāzera stariem kosmosā noraidītu lielu datu apjomu. "Mēs cilvēcei piedāvājam izvēli," - saka Kipings, "un mums jādomā par to, kādu taktiku izmantot."
Augšējais attēls: ESO / G. Hüdepohl.
Avoti:
phys.org
en.wikipedia.org
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
