Vulkānisms
Lai gan precīzs vulkānu kopskaits nav noteikts, jo tas variē atkarībā no tā, ko mēs uzskatām par atsevišķu vulkānu, zinātnieki lēš, ka pēdējo 10 000 gadu laikā ir darbojušies vismaz 1500 vulkāni uz sauszemes un vēl nezināms daudzums zemūdens vulkānu. Šobrīd visā pasaulē regulāri izvirst 50-70 vulkāni.
Vairāk kā puse no pasaules aktīvajiem vulkāniem atrodas tā dēvētajā "Uguns lokā."
Vulkānu izpēte. Dzejolī "Etna," kas ir Vergīlija viltojums, tika mēģināts dabiskā veidā izskaidrot Etnas vulkānisko darbību.
Šobrīd ir skaidrs, ka daudzās vietās, kur kādreiz ir bijuši vulkāni, izvirdumi nekad vairs nenotiks. Piemērs tam ir daudzās salas Klusajā okeānā, arī dažas no Havaju salām, kas ir tālu no augšupejošās mantijas plūsmas. Tur arī vulkāniska aktivitāte visdrīzāk vairs netiks novērota.
1935.gadā ASV armija ar spridzekļiem centās novirzīt Maunaloa vulkāna lavas plūsmas Havaju salās. Nedēļu pēc spridzināšanas lavas plūsma tik tiešām apstājās. Tas ļāva ASV militāristiem pavēstīt, ka misija ir izdevusies. Jāatzīmē, ka daudzi speciālisti bija skeptiski, jo uzskatīja, ka lavas plūsma izbeidzās pati no sevis, un ka šis process vienkārši sakrita ar spridzināšanas laiku.
Pelni. Tie ir mikroskopiski graudiņi, kas izšauti augšā, un to masa ir pārāk maza, lai paši nokristu. Nobirst tikai maz pamazām.
Daļiņas sastāv no kvarca un laukšpata.
Gāzes. Vulkāns izelpo arī gāzu kompozītu ar daudz sastāvdaļām: tvana gāzi, sēru, skābekli, ūdeņradi. Kamēr gāzes nav sajaukušās ar apkārtējo gaisu, tām ir smacējoša iedarbība. Parasti tās neizplatās tālāk par padsmit kilometriem.
Spēcīgākie izvirdumi.
Vainaputina izvirdums (1600.g.). 1600.gada februārī notika vulkāna Vainaputina izvirdums Peru, kurā gāja bojā ap 1500 cilvēkiem un tika iznīcinātas vairākas lielas apdzīvotās vietas. Šī vulkāna izvirdums noveda pie pelnu uzkrāšanās Zemes atmosfērā. kas, savukārt, pēc metereologu domām, izprovocēja t.s. mazo ledus laikmetu. Krievu vēsturnieki apgalvo, ka tas izsaucis lielas neražas un Juku laikus Krievijā.
Teras vulkāns. Uzsprāga ap 1800.g.pmē. Sprādziena rezultātā uzsprāga visa sala, kas tagad pazīstama ar nosaukumu Santorīni. Sprādziens esot izsaucis 500 pēdu augstu cunami, kas pārvēlās pāri visai austrumu Vidusjūrai – iznīcināja Mīnojas kultūru Krētā, appludināja piekrastes pilsētas Mazāzijā un Palestīnā, nogalēja daudz cilvēku Nīlas deltā.
Izsvieda atmosfērā 30-33 kubikjūdzes vulkānisko pelnu.
181.g. Taupo ezers (193 km perimetrā) – patiesībā Taupo vulkāna krāteris. Pēdējo reizi uzgājis gaisā 181.gadā. Pelnu mākonis 3 dienas aizsedzis sauli. Hronikās to atzīmēja ķīniešu un romiešu rakstveži.
Akiačakas vulkāns. Aļaskā. Izvirda XVII gs.pmē. Viens no pašiem spēcīgākajiem izvirdumiem pēc pēdējā Ledus laikmeta. Izsvieda atmosfērā 50 kubikjūdzes vulkānisko pelnu.
Tobas vulkāns. Atrodas Indonēzijā, Sumatras salā. Tā izvirdums bijis vislielākais Zemes vēsturē un izraisījis pēdējo ledus laikmetu. Tagad tai vietā ir gleznains krāterezers - lielākais pasaulē, tūristu iecienīts.
Isalkas vulkāns. Viens no aktīvākajiem pasaules vulkāniem, atrodas Salvadorā. Aktivitātes dēļ to mēdz saukt par "Centrālamerikas bāku."
Nozīmīgāko vulkānu saraksts.
Pazemes vulkāni. Arī tādi mēdz būt, piemēram, tā saucamas Vēju alas Tenerifes salā.
Dubļu vulkāni.
Vismazākais vulkāns pasaulē esot Meksikā, Pueblas pilsētas tuvumā. Tā krātera diametrs esot tikai 3 m.
Ģeotermālie lauki. Protams, rekordiste to jomā ir Īslande, taču lielākais tāds lauks tomēr atrodas Čīlē - Tatio Geizeru lauks. Citur teikts, ka pasaulē lielākais geizeru lauks ir Jeloustonas Nacionālajā parkā.
Muzeji.
Vulkānisma muzejs Javas salā.
Raksti.
Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers.
Atklātas pirmās liecības par iespējamo vulkānismu uz citplanētas.
Kāpēc izmira neandertālieši: izvirdumu hipotēze.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
Vulkāni.
