Aliens

Atklātas pirmās liecības par iespējamo vulkānismu uz citplanētas

Kembridžas universitātes astronomu komanda, divu gadu laikā novērojot akmens eksoplanētu 55Vēzis e (55Cancri e), pirmo reizi atklājusi atmosfēras mainīgumu uz planētas ārpus Saules sistēmas. Pētnieki šajā periodā uz 55Vēzis e fiksējuši gandrīz trīskāršas temperatūras izmaiņas. Atzīstot, ka cēloņi šim mainīgumam vēl arvien ir neskaidri, zinātnieki norāda, ka novērotie procesi tālās un svešās citplanētu pasaules atmosfērā ļauj izvirzīt hipotēzi par vulkāniskām aktivitātēm uz tās virsmas.

Superzeme Vēža zvaigznājā

Eksoplanēta 55Vēzis e ir viena no piecām planētām, kas Vēža zvaigznājā 40 gaismas gadu attālumā no Zemes riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Superzeme, kuras izmērs ir divas reizes, bet masa astoņas reizes lielāka, nekā mūsu planētai, atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka tās gads ilgst tikai 18 stundas.

Atšķirībā no Zemes, tā rotē līdzīgi kā Mēness, kas nozīmē, ka vienu eksoplanētas pusi pastāvīgi apspīd tās centrālais spīdeklis, kamēr otra puse slīgst mūžīgā tumsā. Pateicoties saviem Superzemes izmēriem, eksoplanēta 55Vēzis e šobrīd ir vislabākais kandidāts citpasaules atmosfēras procesu un virsmas apstākļu novērojumiem.

Krasas temperatūras svārstības uz eksoplanētas virsmas

Ar NASA Spitcer teleskopu novērojot siltuma izstarošanos no 55Vēzis e, pētnieki atklāja strauju apstākļu maiņu planētas apspīdētājā pusē: temperatūra krasi svārstījās no 1000 līdz 2700 grādiem pēc Celsija.

Tā ir pirmā reize, kad novērojam būtisku gaismas emisiju no Superzemes lieluma eksoplanētas, sacīja pētījuma līdzautors Niks Madusudāns (Nikku Madhusudhan) no Kembridžas Astronomijas institūta. Līdz šim šāda siltuma izdalīšanās vai citi tamlīdzīgi procesi uz eksoplanētam netika novēroti, viņš piebilda.

Vulkānu darbība?

Pagaidām novērojumos iegūto datu interpretācija ir provizoriska, taču tas nav šķērslis pētniekiem izteikt minējumus, ka kraso temperatūras svārstību cēlonis ir gāzu emisija un, iespējams, daļēji izkausēti putekļi, kuri laiku pa laikam noklāj eksoplanētas virsmu. Tas varētu liecināt par vulkāniskām aktivitātēm, kas ir daudzkārt spēcīgākas par tām, kas novērojamas uz Jupitera mēneša Jo, kas ir ģeoloģiski aktīvākais ķermenis Saules sistēmā.

Gāzu milži un superzemes

No agrāk atklātajām eksoplanētām vairums bija Jupiteram vai Saturnam līdzīgi gāzu milži, kuri ir viegli atklājami dēļ saviem gigantiskajiem izmēriem. Pēdējos gados astronomi ir izpētījuši arī apstākļus, kādi valda uz šīm milzīgajām gāzveida eksoplanētām, turpretī superzemes, kuras ir tikai vienu reizi lielākas, nekā Zeme un kuru masa tikai desmit reizes pārsniedz mūsu zilās planētas masu, izpētīt ir daudz grūtāk.

Ar oglekli bagāta?

Pirmie novērojumi, šķiet, norādīja uz oglekļa pārbagātību, kas pat rosināja pieņēmumu, ka eksoplanēta 55Vēzis e sastāv no dimanta. Tomēr jaunākajos novērojumos iegūtie dati ir radījuši zināmu sajukumu un raisījuši daudz jaunu jautājumu.

Kad mēs atklājām šo planētu, sākotnējie mērījumi liecināja par labu oglekļa modelim, sacīja N.Madusudāns. Taču tagad, viņš turpināja, mēs esam konstatējuši, ka šie mērījumi ar laiku mainījušies. Joprojām pieļaujam, ka eksoplanēta varētu būt bagāta ar oglekli, tomēr vairs neesam par to tik pārliecināti. Turklāt iepriekšējie pētījumi pat vedināja uz domu, ka tā ir ūdens pasaule. Pašreiz atklātais mainīgums ir kaut kas tāds, ko, pētot citas eksoplanētas, līdz šim neesam novērojuši un kuram nav pārliecinoša, spēcīga izskaidrojuma. Nesen veiktie novērojumi atver jaunu nodaļu mūsu iespējās izpētīt apstākļus uz akmens eksoplanētām.

Augšējais attēls: 55Vēzis e pirms un pēc domājamās vulkāniskās aktivitātes mākslinieka skatījumā. NASA publicitātes attēls.

Avots:
astronomynow.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.