Mūsu galaktikā, iespējams, ir 31513 apdzīvotas planētas
- Detaļas
- Publicēts 26 Aprīlis 2016
- 2621 skatījumi
Skotu astrobiologs Dunkans Forgans (Duncan Forgan) izstrādājis jaunu formulu, ar kuru aprēķināt saprātīgo būtņu iespējami apdzīvoto planētu skaitu mūsu galaktikā.
Saskaņā ar Forgana, žurnālā "International Journal of Astrobiology" publicētiem aprēķiniem, Piena ceļā var eksistēt no 361 līdz 37964 apdzīvotām pasaulēm, vēstī BBC News vietne internetā. Šeit gan jāpiebilst, ka pašlaik jautājums par dzīvības eksistenci Visumā ir teorētisks, jo vienīgais zināmais nešaubīgi apdzīvotās planētas piemērs ir Zeme.
Līdz šim teorētiskos aprēķinos apdzīvoto planētu skaita noteikšanai nereti veica, izmantojot pagājušā gadsimta 60.gados izstrādāto Dreika vienādojumu. Par tā galveno trūkumu tiek uzskatīts liels skaits parametru, kuru rādītājus ir neiespējami noteikt zinātnes attīstības pašreizējā posmā. Forgans, kurš strādā Edinburgas universitātē, balstoties uz mūsdienu zinātniskajiem datiem, izstrādāja Piena ceļam līdzīgas galaktikas attīstības matemātisko modeli. Pēc tam viņš aplūkoja vairākus iespējamos dzīvības rašanās un attīstības scenārijus uz savas virtuālas galaktikas planētām.
Pirmais scenārijs paredzēja, ka galvenas grūtības rodas pirmo dzīvo organismu rašanās laikā, tomēr tālāk tie evolucionē bez īpašām problēmām. Šis variants deva Forganam 361 saprātīgu civilizāciju. Otrajā gadījumā tika paredzēts, ka dzīvība uz planētām rodas viegli, tomēr saprāta attīstībai jaunajām formām nepieciešams pārvarēt lielu skaitu grūtību. Šajā gadījumā virtuālajā galaktikā apdzīvotas izrādījās 31513 planētas. Notikumu attīstības trešais variants neizslēdza panspermijas iespēju - dzīvības formu pārnešanu no vienas planētas uz citu ar asteroīdiem - rezultātā tika "saskaitītas" 37964 saprātīgas civilizācijas.
Par spīti tik precīziem skaitļiem, Forgana modelī ir ne mazums nosacītības. Tā, virtuālas galaktikas planētu īpašības viņš noteica, balstoties uz datiem par līdz šim brīdim atklātajām eksoplanētām. Nav šaubu, ka tā ir tikai neliela daļa visu eksistējošo planētu, jo pagaidām zinātnieki daudz vieglāk atrod lielas planētas, nekā mazas (kaut arī nav izslēgts, ka lielu planētu patiešām ir ievērojami vairāk). Par pamatu dzīvības rašanās un attīstības vidējam laikam Forgans izmantoja Zemes rādītājus. Arī pats pētījuma autors nenoliedz, ka gan viņa, gan citu pētnieku, kuri mēģina noteikt citu planētu apdzīvojamību, radītās ainas ir nepilnīgas.
Attēls: Wikimedia Commons
Raksts pārpublicēts no: www.2v.lv 09.02.2009.
