Polijas karaļi (~962.-1795.g.)
Polijas karaļu regālija bija zobens Ščerbecs (Szczerbiec).
XI gs. poļu kņazs pieņēma karaļa titulu.
Kopš XIV gs. poļi savus karaļus apglabā Krakovā Vāveles katedrālē. Te karaļi arī tikuši kronēti, te Vāveles pilī ilgstoši bijusi viņu rezidence.
Agrīnā Pjastu dinastija (~962-1138). Visi kņazu titulā.
Meško I (~962.-992.g.).
Boļeslavs I Drosmīgais (992.-1025.g.).
Meško II (1025.-1031.g.). Mieszko II Lambert.
Bezprims (1031.-1032.g.). Bezprym.
Meško II (1032.-1034.g.). Otru reizi.
Kazimirs I (1039.-1058.g.). Kazimierz I Odnowiciel.
Boļeslavs II Drosmīgais (1076.-1079.g.). Bolesław II Śmiały.
Vladislavs I Hermanis (1079.-1102.g.). Władysław I Herman.
Zbigņevs (1102.-1106.g.). Zbigniew. Lielkņazs.
Boļeslavs III Greizmutis (1106.-1138.g.). Bolesław III Krzywousty.
Sadrumstalotības periods (1138.-1296.g.).
Vladislavs II Trimdinieks (1138.-1146.g.). Władysław II Wygnaniec.
Boļeslavs IV Cirtainais (1146.-1173.g.). Bolesław IV Kędzierzawy.
Meško III Vecais (1173.-1177.g.). Mieszko III Stary.
Kazimirs II (1177.-1194.g.). Kazimierz II Sprawiedliwy.
Lešeks I (1194.-1202.g.). Leszek Biały.
Vladislavs III (1202.g.). Władysław III Laskonogi.
Lešeks I (1202.-1210.g.). Otro reizi.
Meško IV (1210.-1211.g.). Mieszko IV Plątonogi.
Lešeks I (1211.=1227.g.). Trešo reizi.
Vladislavs III (1227.-1228.g.). Otro reizi.
Mazovijas Konrāds (1229.-1232.g.). Konrad I Mazowiecki.
Henriks I (1232.-1238.g.). Henryk I Brodaty.
Henriks II (1238.-1241.g.). Henryk II Pobożny.
Mazovijas Konrāds (1241.-1243.g.). Otrā reize.
Boļeslavs V (1243.-1279.g.). Bolesław V Wstydliwy.
Lešeks II (1279.-1288.g.). Leszek II Czarny.
Henriks IV (1288.-1290.g.). Henryk IV Probus.
Pšemisls II (1290.-1296.g.). Przemysł II, karalis 1295.-1296.g.
Bohēmijas Pšemislu dinastija (1300.-1320.g.).
Vāclavs II (1291.-1305.g.). Wacław II, karalis 1300.-1305.g.
Vāclavs III (1305.-1306.g.). Wacław III.
Pjastu dinastija (1320.-1370.g.).
Vladislavs I Elkonītis (1306.-1333.g.). Władysław I Łokietek, karalis 1320.-1333.g.
Kazimirs III Lielais (1333.-1370.g.).
Anžū dinastija (1370.-1399.g.).
Ludviks (1370.-1382.g.). Ludwik Węgierski.
Jadviga (1384.-1399.g.).
Jageloņu dinastija (1386.-1572.g.).
Vladislavs II Jagelonis (1386.-1434.g.). Władysław II Jagiełło. Skatīt Jagaili pie Lietuvas ķēniņiem.
Vladislavs III (1434.-1444.g.).
Kazimirs IV Jagelonis (1447.-1492.g.).
Jans I Olbrahts (1492.-1501.g.).
Aleksandrs Jagelonis (1501.-1506.g.).
Sigismunds I Vecais (1506.-1548.g.).
Lietuvas-Polijas ūnijas laiks (1569.-?). (šos karaļus skatīt arī pie leišu karaļiem).
Sigismunds II Augusts (1548.-1572.g.).
Vēlētie karaļi (1573.-1795.g.).
Indriķis Valuā (1573.-1575.g.).
Anna (1575.-1576.g.).
Stefans Batorijs (1576.-1587.g.).
Sigismunds III Augusts (1587.-1632.g.).
Vladislavs IV Vāsa (1632.-1648.g.).
Jans II Kazimirs (1648.-1668.g.).
Mihals Višņoveckis (1669.-1673.g.). Michał Korybut Wiśniowiecki.
Jans III Sobieskis (1674.-1696.g.).
Augusts II Stiprais (1697.-1709.g.).
Staņislavs Leščiņskis (1704.-1709.g.).
Augusts II Stiprais (1709.-1733.g.). Otro reizi.
Staņislavs Leščinskis (1733.-1736.g.). Otro reizi.
Laikā no 1734.-1736.gadam Polijā ir divi karaļi vienlaicīgi, jo paralēli esošajam karalim Staņislavam Leščinskim arī Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts tika kronēts par Polijas karali Augustu III Saksi 1734.gadā Krakovā, bet 1736.gadā atzīts par karali arī Varšavā. Tomēr Polijas Mantojuma kara (1733.-1734.g.) rezultātā Leščinski uzvarēja krievu favorīts Augusts III.
Augusts III Saksis (1734.-1763.g.).
Staņislavs Poņatovskis (1764.-1795.g.).
1795.gadā notika Polijas trešā un pēdējā sadalīšana, kas nozīmēja karaļvalsts bojāeju un poļu karaļu saraksta beigas.
