Staņislavs Leščiņskis (1704.-1709.g.)
Stanisław Leszczyński.
Polijas karalis no 1704. līdz 1709.gadam un otro reizi no ??? līdz 1736.gadam, arī Lietuvas lielhercogs.
Dzīvesgājums.
1.valdīšanas posms (1704.-1709.g.). 1704.gadā Zviedrijas karaļa Kārļa XII karaspēks Lielā Ziemeļu kara laikā ieņēma Varšavu. Zviedru spiediena rezultātā par Polijas karali tika izvēlēts Staņislavs Leščinskis un Augusts II Stiptrais, protams, troni zaudēja. Tomēr Saksijas kūrfirstu vēl joprojām atbalstīja daļa poļu šļahtas un cīņa par varu turpinājās.
1709.gadā pēc karaļa Kārļa XII karaspēka sakāves kaujā pie Poltavas, krievi palīdzēja Augustam II Stiprajam atjaunoties Polijas-Lietuvas karaļa tronī.
2.valdīšanas posms (???-1736.g.).
Dalība Polijas Mantojuma karā (1733.-1734.g.). Pēc tam, kad 1733.gadā nomira Polijas un Saksijas karalis Augusts II Stiprais, Krievija un Fancija militāri sacentās sava pretendenta ielikšanai Polijas tonī tā sauktā Polijas Mantojuma kara laikā. Francija atbalstīja Staņislavu Leščinski, bet Krievija - Saksijas kūrfirstu Frīdrihu Augustu.
Karadarbība risinājās ap nozīmīgo Dancigas ostu, ko bija ieņēmuši Leščinska piekritēji, kas gaidīja franču atbalstu no jūras. Tomēr franču militārā darbība bija neveiksmīga, 1734.gada jūlijā krieviem krita aplenktā Danciga, un karš par Polijas Mantojumu starp Krieviju un Franciju beidzās ar krievu uzvaru un viņiem labvēlīgā karaļa Saksijas kūrfirsta Frīdriha Augusta, kas jau karadarbības laikā bija pasludinājis sevi par Polijas karali Augustu III Saksi, palikšanu Polijas tronī. Tikmēr Staņislavam Leščinskim bija Polija jāpamet.
Nāve. Staņislavs I Leščinskis trimdā vēl nodzīvoja ilgu mūžu un 1766.gadā nomira 88 gadu vecumā. Kādu dienu viņš snauda savā krēslā, kājas sildīdams pie kamīna, bet dzirkstele ielēca viņa drēbēs, un tās momentā uzliesmoja. Dažas dienas vēlāk karalis mira no spēcīga apdeguma brūcēm.
Saites.
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).
