Aliens

Boļeslavs I Drosmīgais (992.-1025.g.)

Bolesław I Chrobry.
2.Polijas karalis no 992. līdz 1025.gadam.

Radniecība. Tēvs – Meško I, iepriekšējais un pirmais poļu karalis.
Meita - izdota pie vīra Svjatopolkam, Kijevas lielkņazam.

Dzivesgājums. Dzimis 967.gadā.
Kņazs no 992.-1025.gadam.
Karalis no 1025.g.
Karojis pret Svētās Romas impēriju 1003.-1005.g., 1007.-1013.g. un 1015.-1018.g. un nosargāja Polijas valsts neatkarību. Pabeidza poļu zemes apvienošanu.

Kari pret Vladimira Kijevu. Jau Kijevas kņaza Vladimira I valdīšanas laikā Boļeslavs mēdza uzbrukt krievu zemēm. Boļeslavs izprecināja savu meitu Svjatopolkam, taču 1013.gadā Vladimirs I Svjatopolku ieslodzīja cietumā, turot aizdomā viņu par sazvērestību. Tas kļuva par iemeslu Boļeslava uzbrukumam Krievzemei, tiesa gan, bez īpašiem panākumiem un meitas vīra (svaiņa?) atbrīvošanu viņš nepanāca.

Kristietības izplatītājs. Boļeslavs I Drošsirdīgais uzskatīja par pienākumu nest kristīgo ticību arī citām tautām. Ar šādu nolūku viņš 996.gadā sūtījis kā misionāru uz senprūšu zemēm čehu bīskapu Adalbertu (dzimtajā vārdā - Voicehu). Ieradies pie prūšiem (pēc dažām ziņām - Sembijas novadā), Adalberts sācis pulgot senās dievības, neraugoties uz brīdinājumiem pārtraukt tautas svētumu zaimošanu un atstāt šo zemi ar mieru. Rezultātā saniknotie prūši centīgo misionāru nogalinājuši, un Boļeslavs I it kā esot par lielu summu izpircis bīskapa mirstīgās atliekas. Līdzīgs liktenis 1008.gadā piemeklējis arī citu misionāru – Adalberta dzīves aprakstītāju, bīskapu Bruno, pazīstamu arī kā Bonifāciju. Daži avoti norāda, ka Bruno-Bonifācijs gājis bojā 1009.gadā Lietuvas teritorijā.

Iesaistīšanās Kijevas pilsoņu karā. 1015.gadā Kijevas kņaza Vladimira (Владимир Святославич) dēli Svjatopolks, Jaroslavs, Boriss un Gļebs sāka savstarpējo cīņu par varu. Boļeslavs I Drosmīgais centās to izmantot savā labā, lai gan iejaukties notikumos viņš nespēja uzreiz. Tikmēr pēc Svjatopolka pavēles nogalināja viņa brāļus Borisu un Gļebu (vēlāk tos kanonizēja krievu pareizticīgā baznīca). 1016.gadā Svjatoslavu kaujā pie Ļubečes sakāva atlikušais brālis Jaroslavs. Tādēļ Svjatopolks, ko krievu hronikās dēvēja par "Nolādēto" (Окаянный) bēga uz Poliju pie sievastēva.
Tobrīd Boļeslavs I tieši bija pabeidzis karu pret vācu ķeizaru Indriķi II un bija gatavs palīdzēt Svjatopolkam, tiesa gan, savu savtīgo interešu dēļ. 1018.gadā poļu karaļa armija devās uz Kijevu. Jaroslavs nepaspēja savākt karaspēku, tika pilnīgi sakauts kaujā pie Bugas upes un tikai dažu cilvēku pavadībā bēga uz Novgorodu. Boļeslava I un Svjatopolka vienības bez pretestības iegāja Kijevā, bet tad izrādījās, ka Polijas karalim ir citi plāni nekā Svjatopolkam. izrādījās, ka Boļeslavs I bija gatavs valdīt krievu zemēs pilnīgi patstāvīgi bez Svjatopolka palīdzības. 
Boļeslavs I izsūtīja sava karaspēka vienības pa Kijevas kaimiņpilsētām, un tā izrādījās kļūda. Boļeslavs I bija rēķinājies, ka tas nostiprinās viņa varu un vieglāk būs arī uzturēt un pabarot armiju. Tomēr viņš nebija ņēmis vērā, ka Svajatopolks, kurš nebija mierā ar atstādināšanu no varas, ir spējīgs uz atbildes gājienu. Tādejādi Svjatopolks mobilizēja savus piekritējus un pacēla sacelšanos. Kā parādīja nākamie notikumi, piekritēju viņam nemaz nebija tik daudz, taču poļi kijeviešiem patika vēl mazāk. Tā Boļeslavs I bija spiests pamest Kijevu, promejot paķēra līdzi Kijevas kasi un Jaroslava māsas. Bez tam poļi paturēja savā varā červensku (червенские) pilsētas Krievzemes DR.
Tikmēr Jaroslavs bija savācis varjagu karadraudzi, atgriezās Kijevā un padzina Svjatopolku. Tas atkal bēga, taču šo reizi pie pečeņegiem. Gūstekņus, ko Boļeslavs I bija sagrābis karagājienā pret Kijevu, jaroslavam izdevās atdabūt tikai pēc 25 gadiem.

Boļeslava I kari pret prūšiem. Militāras poļu-prūšu cīņas sākās ap 1015.gadu, kad Boļeslavs I Drošsirdīgais, pēc misionāru neveiksmēm, ar lielu karaspēku iebrucis prūšu zemēs, postīdams ne tikai ciemus, bet iznīcinādams arī senās svētvietas. Nemitīgi militārie konflikti starp kristīgajiem poļiem un “pagāniskajiem” prūšiem turpinājās apmēram līdz 1161.gadam, pie tam nereti prūšu karotāji nopietni apdraudēja pašu Poļu valsti, tad, pēc kādas lielākas sakāves, poļu iebrukumi prūšu zemēs un mēģinājumi tās kristianizēt mitējušies.
Panāca patstāvīgas arhibīskapu katedras atvēršanu 1000.gadā Gņeznā.
1018.gadā veica karagājienu uz Kijevu, kura laikā poļu feodāļi uz laiku sagrāba červeniešu pilsētas.

Miris 1025.gadā.

Saites.
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).