Indriķis III (1574.–1589.g.); Indriķis Valuā (1573.-1575.g.)
Henri de Valois - franču val.
Henryk Walezy - poļu val.
Pēdējais Valuā dzimtas Francijas karalis no 1574. līdz 1589.gadam un Polijas karalis no 1573. līdz 1575.gadam.
Radniecība. Tēvs - Indriķis - II.
Māte - Katrīna Mediči.
Viņam bija četri brāļi un māsas:
Fransuā (Francis II) (vecākais), dzimis 1544.gadā un oficiāli pasludināts par dofinu 1547.gadā pēc tam, kad viņa tēvs Indriķis II kāpa tronī.
Elizabete - izgāja par sievu pie Spānijas karaļa Filipa II.
Kloda - izgāja par sievu pie Bāras un Lotaringijas hercoga Šarla III.
Šarls-Maksimiliāns - vecākā brāļa agrīnās nāves dēļ kļuva par karali Kārli IX.
Margarita - jaunākā māsa, slavenā "karaliene Margo." Izgāja par sievu pie Navarras Henrija - nākamā Francijas karaļa Indriķa IV, tikai nedēļu pirms asiņainās Bērtuļa nakts.
Erkūls - vienīgais no četriem brāļiem, kas tā arī nekāpa tronī.
1556.gadā Marija Mediči dzemdēja dvīnes - Žannu un Viktoriju, kas visai drīz mira.
Dzīvesgājums. Dzimis 1551.gada 19.septembrī kā ceturtais dēls.
Kā Polijas karalis. Kļuva par Polijas karali.
Poļu sūtnis Levskis neprata franciski, tādēļ vērsās pie jaunā karaļa latīniski. Valuā ģimenē šo mirušo valodu prata tikai Margarita. Kamēr tā pļāpāja ar paniem, jaunais karalis pētīja savus jaunos padotos. Poļos viņam nepatika greznība, austrumnieciskā tieksme uz izrādīšanos. Arī karaļa pavadoņi nebija sajūsmā par poļu barbarismu, smirdošajām telpām, cietajām gultām un auksto klimatu.
Indriķi III ilgi turēja Varšavas priekšpilsētā, kamēr apglabāja tā priekšgājēju Sigismundu Augustu. Polijas tronī Indriķis III kāpa tikai 1547.gada 18.februārī. Valdīja tikai 120 dienas - līdz 1547.gada 23.jūnijam.
Kārlis IX bija oficiāli pavēstījis, ka viņa nāves gadījumā, ja tas neatstās vīriešu kārtas mantiniekus, Francijas tronī jākāpj Polijas karalim. Tādēļ, saņēmis ziņu par sava brāļa un karaļa Kārļa IX nāvi, viņš atstāja Polijas troni un steigšus ieradās Francijā.
Francijas tronī. Indriķis III kāpa Francijas tronī 1547.gada 30.maijā.
Līdz ar pirmo valdīšanu viņš izjuta asu finanšu nepieciešamību, kas pavadīja visus viņa valdīšanas 15 gadus. Viņš neprata taupīt, taču arī pašas Francijas kases stāvoklis nebija neko spīdošs. Lai savilktu kopā galus, Indriķis III ieviesa nodokli no kapitāla. Buržuā, tirgoņi, tiesneši, augļotāji un pat garīdznieki bija spiesti maksāt individuālu nodokli atkarībā no saviem ienākumiem un ieņemamā amata.
1578.gada 31.maijā Parīzē ielika pamatakmeni Jaunajam tiltam (Pont Neuf).
1589.gada 1.augustā jaunais dominikānis Žāks Klemans uz karaļa rezidenci Senklū atnesa kādu "ļoti svarīgu" vēstuli. Kad Indriķis III noliecās pār galdu, mūks ietrieca tam mugurā nazi. Mira 2.augustā 2 naktī, 37 gadu vecumā.
Raksturojums. Deģeneratīvs un sievišķīgs karalis. Pārgērbās sieviešu drēbēs, izrotājies un iesmaržojies ar mīļākajiem, nodevās izvirtībām. Vēsturnieki vēl šodien diskutē par Indriķa III seksuālo orientāciju. Polijā uzskata, ka viens no iespējamākajiem cēloņiem Indriķa III bēgšanai no Polijas bijusi panu noraidošā attieksme pret karaļa biseksualitāti. Indriķis III esot stājies dzimumattiecībās ar sievieti pēc tam, kad tika kopojies ar diviem vīriešiem.
Indriķis III bija kā bez prāta no dejas "Volta" trejtaktī, ko vācieši vēlāk nosauca par Walzer - vēlāk tā visur tapa pazīstama kā "valsis." Hronists rakstīja: "Rezultātā augstmaņi ļoti ātri pieņēma paradumu, dejojot ar dāmām, arvien biežāk likt roku ievērojami zemāk par vidukli, lai gan viss, kas atradās augstāk, izskatījās ne mazāk apetetelīgi."
Bijis ārkārtīgi iejūtīgs pret tuviniekiem, mīlējis literatūru. Bija liberālākais no visiem granču karaļiem, jaunībā esot bijis ļoti drosmīgs.
Nospiedums kultūrā.
Aleksandra Dimā tēva triloģijas pirmajā romānā "Karaliene Margo" nākamais karalis Indriķis III parādās kā Anžujas hercogs. Nākamajos rmānos "Grāfiene de Monsoro" un "Četrdesmit pieci" - viens no galvenajiem personāžiem ir Indriķis III.
Saites.
Francijas karaļi (843.-1824.g.).
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).