Batorijs, Stefans (1576.-1587.g.)
Stefan Batory.
Polijas karalis no 1576. līdz 1587.gadam.
Radniecība. Sieva - Anna, iepriekšējā Polijas-Lietuvas karaliene.
Dzīvesgājums. Polijas karalis no 1576.-1586.gadam, no 1579.-1582.gadam pats darbojies kā karavadonis.
Dzimis 1522.gadā.
Ungāru dižciltīgais. 1571.-1576.gadam Transilvānijas valdnieks.
Kāpšana Polijas-Lietuvas tronī. Kāpa Polijas-Lietuvas tronī 1576.gadā pēc precībām ar iepriekšējo poļu karalieni Annu. Kļuva par Polijas karali un Lietuvas lielkungu (dižkunigaiti).
Dalība Livonijas karā. Piespieda Krieviju karot savā teritorijā. Batorija karaspēks bija ne tikai atkarojis visas krievu iepriekš sagrābtās teritorijas, bet bija iebrucis Ivana IV Bargā valstī un ieņēmis vairākas pilsētas. Guva nozīmīgas uzvaras pār krievu-tatāru armiju: 1579.gadā ieņēma Polocku (atguva krieviem pēc 16 gadu valdīšanas) un Veļikije Lukus, 1581.gadā aplenca Pleskavu un padzina to no Baltijas.
Batorijs pie Pleskavas. 1581.gada augustā Stefana Batorija armija 47 000 vīru sastāvā nonāca pie Pleskavas, kuras krišana nozīmētu Maskavijas pilnīgu sakāvi Livonijas karā. Livonijas kara pēdējais posms krieviem bija ārkārtīgi neveiksmīgs, Maskavijas resursi tobrīd bija jau gandrīz pilnīgi izsmelti.
Batorija karaspēks lenca Pleskavu veselu pusi gada, tomēr pleskavieši vojevodas Ivana Šuiska (Иван Шуйский) vadībā biji labi sagatavojušies aplenkumam un dūšīgi pretojās. Tā 1581.gada rudenī garnizons un pilsētnieki atsita vairākus poļu armijas uzbrukumus. Brīžiem likās, ka vēl mazliet un pilsēta kritīs. Īpaši kritiska bija situācija pirmajā uzbrukumā septembrī, kad Batorija kareivji ieņēma divus torņus un bija gatavi iebrukt pilsētā.
Galu galā Batorijam apnika sēdēt pie pilsētas un viņš ar pusi karaspēka aizgāja 1581.gada novembrī. Atlikušie aplencēji neko ar aplenktajiem izdarīt nevarēja, pie tam strēļi un pilsētnieki novārdzināja poļus ar pastāvīgiem izbrukumiem.
Pleskaviešu varonīgā aizstāvēšanās stipri iespaidoja Batoriju, kurš piekrita miera sarunām. Pēc miera noteikumiem Maskavijas valsts zaudēja visas teritorijas Baltijā un Lietuvā. Savukārt Batorijs Ivanam IV atgrieza visas iepriekš ieņemtās krievu pilsētas - Polocku, Veļikije Lukus (???)..
Batorijs un Latvija. 1581.gadā Batorijs piespieda rīdziniekus pakļauties Polijai un bija arī pirmais karalis, kas apmeklēja Rīgu 1582.gadā. Tai pašā gadā Batorijs izdeva Pārdaugavas hercogistes iekārtas likumus – Livonijas konstitūciju.
Tieši Batorijs 1582.gada 26.martā Dinaburgai piešķīra pilsētas tiesības, kas zināmas kā Magdeburgas pilsētas tiesības. Tās noteica attiecības starp muižniekiem un pilsētas iestādēm, piešķīra pilsētai pašvaldības tiesības - rātes vai maģistrāta veidā. Vienlaicīgi ar šīm tiesībām, karalis pilsētai dāvāja ģerboni. Tieši tad Dinaburga kļuva par pilntiesīgu Eiropas pilsētu.
Stefans Batorijs bija ieviesis muitas nodevas, un puse no muitas ienākumiem pienācās pilsētai.
Lai palielinātu karaļa kases ienākumus. Pārdaugavas hercogistē sāka muižu redukciju un ieviesa Rīgā jaunu muitas nodokli – portoriju.
Tomēr 1581.gada 7.aprīlī Rīga zvērēja uzticību karalim.
Batorija vizīte Rīgā (1582.g.). Ar lielu ārēju spožumu, jezuītu un algotņu pavadīts, Stefans Batorijs 1582.gadā ieradās Rīgā. Pilsēta viņam sarīkoja lepnu sagaidīšanu, taču tā Batoriju neietekmēja – viņš paziņoja Rīgas kungiem, ka paredzējis veikt pilsētā svarīgas reformas. Viņš bija dedzīgs katolis un piespieda Rīgas rāti atdot katoļiem Jēkaba baznīcu, kas bija latviešu dievnams, kā arī Marijas Magdalēnas baznīcu ar klosteri. Visas pārējās sakrālās celtnes karalis atdeva pilsētai, t.i. luterāņiem. Par savu vietvaldi viņš iecēla Viļņas universitātes rektoru, jezuītu P.Skargu.
1582.gadā hercogs Magnuss pili un Kurzemes bīskapijas īpašumus par 12 000 dālderiem pārdeva ungāru magnātam, Polijas karaļa Septiņkalnes kancleram Martinam Berzevicam (Martin Berzewitz). LVVA ar numuru 5561-4-672 saglabājies Polijas karaļa Stefana Batorija 1682.gada novembrī izdots pergaments, kas apliecina M.Berzevica tiesības uz īpašumtiesībām pār Dundagas pils un muižas zemēm ar visām privilēģijām.
1584.gadā Batorijs pavēlēja ieviest Gregora kalendāru.
Viņš bija pārliecināts pretreformācijas piekritējs, tāpēc Kalendāra nemieros (1584.-1589.g.) nostājās Rīgas rātes pusē, kā arī aicināja uz bijušo Livoniju jezuītus un ieveda katoļticīgus zemniekus no Dienvidvācijas.
Saites.
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).
