Sigismunds III Augusts Vāsa (1587.-1632.g.)
Poliski - Zygmunt III August, Zygmunt III Waza.
Lietuviski – Žygimantas III Augustas.
Vāsu dinastijas Lietuvas lielkungs (dižkunigaitis) no 1544.gada, Polijas karalis no 1587. līdz 1632.gadam, Zviedrijas karalis no 1592. līdz 1604.gadam.
Radniecība. Tēvs – Juhans III, iepriekšējais Zviedrijas karalis.
Māte – Katarina Jagelone (1526.-1583.g.).
Māsa – Anna.
Dēls - Vladislavs, no 1610.-1612.gadam formāls Maskavijas ķeizars, arī nākamais Polijas karalis.
Dzīvesgājums. Polijas-Lietuvas karalis no 1587.gada.
Zviedrijas kroņprinci Sigismundu ievēlēja par Polijas-Lietuvas karali 1587.gadā.
1592.gadā kāpa arī Zviedrijas tronī. Uz neilgu laiku viņam izdevās zem savas valdīšanas apvienot abas - Zviedrijas un Polijas valstis.
Viņa tēvs Juhans III karā pret krieviem (1590.-1595.g.) cerēja uz dēla kā Polijas karaļa palīdzību, tomēr tādu nesaņēma.
1599.gadā riksdāgs atlaida Sigismundu III kā Zviedrijas karali, bet nomināli viņš palika par Zviedrijas karali līdz 1604.gadam, kad to tronī nomainīja Kārlis IX. Tomēr līdz pat savai nāvei 1632.gadā Sigismunds III turpināja mēģinājumus atgūt Zviedrijas troni.
Karš pret Maskavu. Karā uzvarēja Maskavijas ķeizaru Vasīliju IV Šuiski, un izraisīja tā valdīšanas krahu. Šuiskis spēja pievārēt sacēlušos zemniekus un neorganizētas laupītāju bandas, tomēr poļu karaspēks tam izrādījās ne pa zobam.
Lai cīnītos ar atklātu poļu intervenci, Vasīlijs IV Šuiskis nolīga zviedru karapulkus. Tomēr tika sakauts kaujā pie Klušinas (Клушино), kas noveda pie Smoļenskas zaudēšanas.
Dēlu Vladislavu par Krievijas ķeizaru. Galu galā sakāve karā pret poļiem Šuiskim maksāja troni. Savu ķeizaru neatbalstīja arī Maskavā - ne tauta, nedz arī aristokrātija. VIsi vienaldzīgi izturējās pret Šuiska gāšanu no troņa 1610.gadā galma apvērsuma rezultātā, kad ķeizars Vasīlijs IV Šuiskis tika gāzts no troņa un nosūtīts uz Poliju. Maskavā sāka valdīt varu sagrābušie bajāri, vēsturē šī valdīšana iegājusi ar nosaukumu "Septiņbajārība" (Семибоярщина). 1610.gada vasarā Polijā no Maskavas ar sūtniecību ieradās bajāri - Vasīlija IV Šuiska pretinieki, kas ar Polijas karali Sigismundu III noslēdza vienošanos - saskaņā ar to princim Vladislavam bija jākāpj Krievijas tronī, vienlaikus pārejot pareizticībā.
1610.gada septembra sākumā (augusta beigās pēc vecā stila) Maskavas iedzīvotāji masveidā zvērēja uzticību poļu princim Vladislavam - tas bija notikums, kas vēl pirms dažiem menešiem likās neiespējams. Tā Vladislavs IV formāli kļuva par Krievijas ķeizaru, Krievijā viņu apzīmēja ar vārdu - "princis" (королевич) un bajāri viņa vārdā metās kalt naudu.
No formālās puses viss bija vairāk vai mazāk likumīgi, lai gan saprotam, ka Juku laikos Krievijā likumība bija visai izplūdis jēdziens. Lai gan uzticība tika zvērēta, tomēr no formālās puses troni kāpšanas process bija un palika nepabeigts. Lieta tā, ka princis Vladislavs tā arī neizpildīja vienošanās noteikumus - nepārgāja pareizticībā un Maskavā arī nesteidzās ierasties. Kā nekā ierasties krievu galvaspilsētā viņš varēja tikai stipras armijas pavadībā. krievu attieksme pret svešzemnieka kāpšanu tronī bija stipri rezervēta un arī "septiņbajāru" vara nestiepās tālu aiz Kremļa sienām.
Tā princis Vladislavs arī netika kronēts valdīšanai (krieviski - венчан на царствование), bet 1612.gada oktobrī "Septiņbajārība" tika gāzta.
Sigismunds III un Vasīlijs IV Šuiskis. 1611.gadā ieradās poļu karaļa Sigismunda III Vāsas pilī kopā ar poļu hetmani Staņislavu Žolkevski, saviem brāļiem Ivanu un Dmitriju un pauda padevību poļu karalim. Hetmanis nolasīja caru slavinošu runu par viņa valdīšanu, bet kritizēja to par varas iegūšanu ar sazvērestību. Tad krievu ķeizars, tupot uz ceļiem, izrādīja padevību poļu karalim un noskūpstīja tam roku. Šuiskis deva uzticības zvērestu poļu karalim un atzina poļu-krievu robežas negrozāmību. Krievu vēstures avotos gan stāsta, ka Vasīlijs IV Šuiskis izturējies ar cieņu un atteicies zemoties Sigismunda III priekšā. Vasīlijs IV Šuiskis mira 1612.gada 22.septembrī ieslodzījumā Gostiņas pilī pie Varšavas. Tikai pēc nedēļas nomira viņa brālis Dmitrijs ar sievu Kataržīnu, domājams infekcijas slimība vai noindēšana. Dzimtenē atgriezās tikai Ivans Šuiskis.
Karš pret zviedriem. Sigismunds III Vāsa turpināja mēģinājumus atkal iegūt Zviedrijas troni līdz pat savai nāvei 1632.gadam. Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs tiecās darīt galu Sigismunda III Vāsas pretenzijām uz Zviedrijas troni un 1627.gadā uzsāka karu. Viņš Sigismundu III Vāsu uzskatīja par uzurpatoru.
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis Varšavā.
Saites.
Zviedrijas karaļi (?-patlaban).
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).
