Frīdrihs Augusts II (1733.-1763.g.); Augusts III Saksis (1734.-1763.g.)
August III Sas.
Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts II no 1733. līdz 1763.gadam un Polijas karalis Augusts III no 1734. līdz 1763.gadam.
Radniecība. Tēvs - Frīdrihs Augusts I, iepriekšējais Saksijas kūrfirsts un tas pats Augusts II Stiprais, iepriekšējais Polijas karalis.
Dēls – Kārlis, Kurzemes-Zemgales hercogs no 1759.-1763.g.
Dzīvesgājums. Dzimis 1696.gadā.
Mantoja Saksijas kūrfirsta troni 1733.gadā.
Dalība Polijas Mantojuma karā (1733.-1734.g.). Pēc tam, kad 1733.gadā nomira Polijas un Saksijas karalis Augusts II Stiprais, Krievija un Fancija militāri sacentās sava pretendenta ielikšanai Polijas tonī tā sauktā Polijas Mantojuma kara laikā. Francija atbalstīja Staņislavu Leščinski, bet Krievija - Saksijas kūrfirstu Frīdrihu Augustu.
Karadarbība risinājās ap nozīmīgo Dancigas ostu, ko bija ieņēmuši Leščinska piekritēji, kas gaidīja franču atbalstu no jūras. Tomēr franču militārā darbība bija neveiksmīga, 1734.gada jūlijā krieviem krita aplenktā Danciga, un karš par Polijas Mantojumu starp Krieviju un Franciju beidzās ar krievu uzvaru un viņiem labvēlīgā karaļa Saksijas kūrfirsta Frīdriha Augusta, kas jau karadarbības laikā 1734.gadā bija pasludinājis sevi par Polijas karali Augustu III Saksi, palikšanu Polijas tronī. Tikmēr Staņislavam Leščinskim bija Polija jāpamet. Lai kļūtu par Polijas karali. Frīdrihs Augusts II centās iegūt arī ķeizara Kārļa V labvēlību, atzīstost viņa pragmātisko sankciju.
Tika kronēts par Polijas karali Augustu III 1734.gadā Krakovā vēl karadarbības laikā.
1736.gadā atzīts par karali arī Varšavā.
Viņa valdīšanas laikā Polijā arvien vairāk nostiprinājās krievu iespaids. Muižnieku lielās tiesības un patvarība noveda valsti gandrīz pilnīgā anarhijā.
Saites.
Polijas karaļi (~962.-1795.g.).
Saksijas hercogi un kūrfirsti.
