Tenočtitlāna
„Tenoča pilsēta.”
Atrašanās vieta. Meksikas galvaspilsētas Mehikas vietā, Anavakas kalnu plato 2240 m vjl.
Vēsture. Pilsētu XIV gs. dibinājušie ienākušie micteki. Pilsēta tika nodibināta uz Teskokas ezera salas. Ezers ir tik liels un līčains, ka tā atsevišķām daļām ir veseli 5 nosaukumi - Haltokans, Teskoko, Hočimilko, Čalko - tomēr tas ir viens ezers. Ezers bija beznoteces - līdz ar to sāļš, izņemot tā dienvidu daļu - Čalko un Hočimilko. Vēlāk acteki izveidoja dambju sistēmu, lai regulētu sāļuma līmeni ezerā.
1325.gadā te apmetās acteki tā kļuva par acteku izveidotās impērijas centru. Leģenda vēsta, ka acteki šai vietā apmetās pēc tam, kad ieraudzīja milzīgu kaktusu, kurā sēd ērglis ar klaburčūsku knābī. Vēl šodien ērglis ar čūsku attēlots Meksikas karogā.
1337.gadā uz ziemeļiem no Tenočtitlānas izauga tirdzniecības pilsēta Tlatelolka.
1350.gadā dažādi Tenočtitlānas rajoni savā starpā tika savienoti ar kanāliem.
1396.gadā otrais Tenočtitlānas acteku valdnieks noslēdza militāras savienības ar Mehikas ielejas ciltīm un paplašināja Tenočtitlānu.
1473.gadā ķēniņa Ašaiakatla valdīšanas laikā acteki pakļāva Tlatelolku un Tenočtitlāna kļuva par galveno pilsētvalsti Mehikas ielejā.
1500.gadā lielu lietu laikā neizturēja pilsētas švakais akvedukts un tā noplūda.
1519.gada 8.novembrī Kortesa nodaļa pirmo reizi iegāja Tenočtitlānā.
1521.gadā pilsēta nonāca Kortesa vadīto spāņu rokās. Pēc tam acteki spāņus patrieca „bēdu naktī.” Pēc tam spāņi pilsētu ieņēma otru reizi. Karos pilsēta tika pilnībā izpostīta.
Tai pašā 1521.gadā uz senās pilsētas drupām spāņi sāka celt savu pilsētu. Spāņi noņēmās pilnībā no zemes virsas pazudināt acteku pilsētu, ko arī izdarīja. Spāņu būvētajām baznīcām un villām izmantoja acteku celtņu tēstos akmeņus. Arī pats Kortess nomalē uzbūvēja māju.
Pēc nedaudziem gadiem tur dzīvoja 2000 spāņu un 30 000 indiāņu ģimenes. Zeme visapkārt tika sadalīta pēc repartimjento principiem.
Mūsdienās tās vietā atrodas lielākā monocentriskā pilsēta – Mehika. Ik pa laikam būvniecības procesā tiek uzieti acteku celtņu pamati un artefakti.
Arhitektūra. Pats pilsētas centrs atradās uz salas, ar cietzemi to savienoja uzvērti ceļi/dambji, kas šķērsoja kultivētus purvus. Pilsēta bija priekšzīmīgi izplānota ar lagūnām, dīķiem, dambjiem un ielām. Bija peldošās salas činampas, kuras vēl redzēja celotājs Aleksandrs Humbolts.
Pēc tam, kad pilsētu ieņēma spāņi, tika aizbērti pilsētas kanāli.
Izpēte. 1790.gada decembrī Lielajā laukumā (Plaza Mayor), rokot pamatus katedrālei, uzgāja apaļu altārakmeni - Saules akmeni.
Aplūkojamie objekti.
Lielais Teokalli. Pie tā arheoloģi atraduši 42 upurētu bērnu atliekas.
Ahvīzotula kapenes.
Čūsku piramīda.
Čapultepekas pils.
Atradumi.
Saules akmens. Uziets 1790.gadā Lielajā laukumā. Bieži kļūdaini dēvēts par "Acteku akmens kalendāru."
Koijolšauki dieves disks.
Zemes dieves Tlaltekutli atveids.
Tlaloka plāksne.
Saites.
Acteki.
Ernando Kortess.
Mehika.
