Aliens

Brazīlija

Brasil, Republica Federativa do Brasil.
Lielākā Dienvidamerikas valsts.
Valsts nosaukums cēlies no tā, ka sākotnēji Brazīlija bija sarkankoka ieguves vieta - pau-brasil ("sarkankoks" - portugāļu val.).

Pastāv uzskats, ka Brazīlija savu nosaukumu ieguvusi pateicoties tur augošajam brazas kokam, kuru dēvē arī par adataino cezalpīniju, sarkano sandalu un pernambuku. Līdz XX gs. šo koku izmantoja, lai iegūtu krāsvielas audumu izgatavošanai.

Galvaspilsēta - Brazilja.
Karogs. Tajā redzama zvaigžņotā debess, kas bijusi redzama virs Riodežaneiras 1889.gada 15.novembrī plkst. 8:30.

Iedzīvotāji. Brazīlieši - kopskaitā 113 200 (1977.g.), no tiem 97 300 Brazīlijā. Runā portugāļu valodā.
Cēlušies, ieceļotājiem no Eiropas (XVI-XX gs., galvenokārt portugāļi) sajaucoties ar vietējiem indiāņiem un no Āfrikas XVI-XIX gs. ievestajiem 3,5 miljoniem nēģeru vergiem. XIX un XX gs. Brzīlijā ieceļoja daudz itāļu, spāņu, vāciešu, poļu, XX gs. arī japāņi. Antropoloģiski - 60% brazīliešu dominē eiropeīdu iezīmes (visvairāk Brazīlijas ZA), ap 12% - negroīdu iezīmes (galvenokārt Brazīlijas ziemeļu daļā), ap 28% brazīliešu ir metisi un mulati. Ticīgie - katoļi, saglabājušies arī pārveidoti afrikāņu kulti.
Indiāņi - (tupo)gvarāni (valsts DR), aravaki, karībi, žesi.

Latvieši Brazīlijā. 1922.-1923.gados no Latvijas uz Brazīliju pārcēlās 2300 baptistu sektantu.

Ģeogrāfija. Aizņem pusi Dienvidamerikas kontinenta teritorijas tā austreņos. Ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 4320 km, austreņu-rieteņu virzienā - 4328 km. Robežojas ar Gviānu, Surinamu, Gajanu, Venecuēlu, Kolumbiju, Peru, Bolīviju, Paragvaju, Argentīnu un Urugvaju. Austreņos to apskalo Atlantijas okeāns - 7408 km.
Brazīlijai pieder Fernandu di Noronjas, Martina Vasa un Sanpaulu sala, kā arī Rokasas un Trinidadi sala, piekrastes salas.

Valsts iekārta. Brazīlija ir buržuāziski federatīva republika. 
Tagadējā konstitūcija pieņemta 1969.gada 17.oktobrī, spēkā no 1969.gada 30.oktobra, labojumi 1977. un 1978.gados.
Valsts un valdības galva ir prezidents. Prezidentu un viceprezidentu ievēlē uz 6 gadiem elektoru kolēģija. Prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks, izdod dekrētus, viņam ir likumdošanas iniciatīvas un veto tiesības. Prezidents sastāda valdības. Daļu valdības finkciju veic Nacionālā drošības padome.
Likumdevējs orgāns ir parlaments - Nacionālais kongress, ks sastāv no federālā senāta (67 senatori) un deputātu palātas (420 deputāti). Senatorus iedzīvotāji ievēlē uz 8 gadiem, bet deputātus - uz 4 gadiem.
Pavalstīm ir savas konstitūcijas un likumdevējas sapulces. Gubernatorus un municipālās padomes ievēlē iedzīvotāji, bet departamentu (resoru)  vadītājus ieceļ un atceļ gubernators.
Tiesu sistēmā ietilpst federālās tiesas (augstākā federālā tiesa, federālās apelācijas tiesas, kara tribunāli, vēlēšanu lietu tiesas, darba tiesas) un pavalstu tiesas. Federālā prokuratūra ir tiesu sistēmas daļa, tās pārstāvju piedalīšanās ir obligāta visās procesa stadijās.

Administratīvais iedalījums.
      Paras pavalsts.

Brazīlijas vēsture. Valsts teritorija bija apdzīvota jau neolītā.
Iespējams, līdz Brazīlijas teritorijai tālā senatne atceļojuši jau feniķiešu jūrasbraucēji, un par to liecina t.s. Paraības uzraksts.
1982.gadā Riodežaneiras ostas tuvumā no dzelmes esot izceltas romiešu vāzes, kas noteiktas kā no III gs. esošas. Tālākie meklējumi palīdzēja atrast divus, domājams - romiešu kuģus. 
Līdz XVI gs. sākumam Brazīlijas teritorijā dzīvoja indiāņu ciltis. No senās indiāņu kultūras Brazīlijas teritorijā saglabājusies akmens tēlniecība, keramika ar ģeometriskiem ornamentiem, klinšu gleznojumi - galvenokārt Amazones apvidū.
Brazīlijas atklāšana (1500.g.). 1500.gadā Brazīlijas krastus atklāja portugāļu jūrasbraucējs Pedru Kabrals, kas atklāto zemi pasludināja par Portugāles īpašumu. Sākumā Brazīlija bija sarkankoka ieguves vieta, no kā cēlies arī tās nosaukums - pau-brasil ("sarkankoks" - portugāļu val.).
Brazīlijas iekarošana. 1530.gadā ieradās pirmā portugāļu kolonizatoru vienība. Brazīlijas iekarošanas laikā notika Portugāles konkurences cīņa pret Franciju un Holandi.
Iesākumā kolonizācija līdz XVII gs. aptvēra galvenokārt piekrastes rajonus - tajos 1549.gadā tika nodibināta ģenerālgubernatorija ar galvaspilsētu Salvadoru. XVI gs. kolonizatori sāka veidot pilsētas ar neregulāru plānojumu - Resifi, Riodežaneira, Salvadora u.c., kā arī nocietinātas muižas. XVI gs. jezuīti arī dibināja Brazīlijā pirmās skolas.
Brazīlijas kolonizācija pastiprinājās pēc Portugāles un Holandes miera līguma noslēgšanas 1661.gadā. Indiāņi tika iznīcināti vai padarīti par vergiem, kolonizāciju atbalstīja katoļu baznīca. iekarotajās teritorijās portugāļi iekārtoja lielas muižas, kurās izmantoja indiāņu un nēģeru darbaspēku, apvienojot feodālās ekspluatācijas un verdzības formas. Afrikāņus sāka ievest XVI gs. 30.gados.
Brazīlijas feodalizācija. XVII gs. 2.pusē portugāļu feodāļi izveidoja centralizētu koloniālās pārvaldes aparātu, aizliedza ražot preces, kuras ieveda no Portugāles, palielināja nodokļus. Šai laikā pilsētās cēla 2 vai 3 stāvu dzīvojamās mājas, kuru izkrāsotās fasādes rotāja barokāli frontoni, bet iekštelpas - apgleznotas flīzes.
XVII gs. beigās un XVIII gs. sākumā brazīlieši sāka cīņu pret portugāļu varas iestādēm. 
XVIII gs. sākās zelta un dimantu ieguve, kas veicināja pilsētu augšanu. Pakāpeniski veidojās brazīliešu nācija, indiāņu, portugāļu un nēģeru kultūru mijiedarbībā - brazīliešu kultūra. Portugāļu arhitektu ietekmē Orupetā, Kongonjasā, Sanžuāna del Rejā veidojās savdabīga brazīliešu baroka arhitektūra, kas izcēlās ar apjomu plastiku, dekora smalkumu, krāsainību, piemēram, arhitektu M.F.Lisboa un Aleižadinju celtās baznīcas.
1763.gadā galvaspilsēta tika pārnesta no Salvadoras uz Riodežaneiru. 
XVIII un XIX gs. saasinājas pretrunas starp Brazīliju un Portugāli.
Imperatoru valdīšana (1822.-1889.g.). Šai laikā Brazīlijā valdīja portugāļu izcelsmes Bragansas dinastija ar diviem imperatoriem - Pedru I (1822.-1831.g.) un Pedru II (1831.-1889.g.). Lielās franču revolūcijas ietekmē aktivizējās atbrīvošanās kustība. Tā piespieda imperatoru Pedru I 1822.gada 7.septembrī pasludināt Brazīliju par neatkarīgu impēriju, un 1824.gadā pēc konstitūcijas pieņemšanas - par konstuticionālu monarhiju. 1827.gadā tika pieņemts likums par valsts pamatskolu organizēšanu.
XIX gs. vidū un 2.pusē Brazīlija nokļuva ekonomiskā atkarībā no Lielbritānijas. XIX gs. 1.pusē Brazīlijas ekonomikas galvenās nozares  bija kafijas, cukura un kalnrūpniecība, tajās savijās verdzības, feodālisma un jaunās kapitālistiskās ražošanas attiecības. Pastiprinājās tautas masu cīņa par verdzības atcelšanu un demokrātisku republiku - 1824.-1830.g., 1831.g. un 1833.-1849.gadu sacelšanās. To ietekmē 1888.gadā tika izdots t.s. Zelta likums par verdzības atcelšanu.
1889.gadā militāra apvērsuma rezultātā tika gāzts imperators Pedru II un Brazīlija pasludināta par federatīvu republiku.
1891.gadā Satversmes sapulce pieņēma Brazīlijas konstitūciju pēc ASV konstitūcijas parauga.
Verdzības atcelšana, eiropiešu imigrācijas pieaugums, straujā jaunurūpniecības uzņēmumu un banlku rašanās XIX gs. 2.pusē sekmēja kapitālistisko attiecību nostiprināšanos un brazīliešu nācijas veidošanos.
XIX un XX gs. mijā līdz ar kapitālistisko attīstību rūpniecībā auga strādniecība. radās pirmās arodbiedrības un strādnieku organizācijas. 1892. un 1906.gados Riodežaneirā notika strādnieku kongresi, 1895.gadā - 1.maija demonstrācijas. 1905.-1907.gados notika strādnieku demonstrācijas un streiku. No 1896.gada sāka veidoties marksistu pulciņi.
Karš pret Bolīviju (1903.g.). 1903.gadā karoja pret Bolīviju un ieguva no tās teritorijas.
Valstī ieplūda britu kapitāls, un pēc 1910.gada, kad Brazīlija iestājās Panamerikas savienībā - arī amerikāņu kapitāls. Ārvalstu monopoli centās pārvērst Brazīliju par kafijas, cukura un kokvilnas piegādātāju pasaules tirgum. Politiskā vara bija muižniecības un ar ārvalstu kapitālu saistītās lielburžuāzijas rokās, demokrātiskā kustība tika apspiesta.
Brazīlija I Pasaules kara laikā. No 1917.gada piedalījās karā Antantes pusē. Karš labvēlīgi ietekmēja Brazīlijas ekonomisko attīstību. Radās jauni rūpniecības uzņēmumi, palielinājās tajos nodarbināto skaits, pieauga izejvielu eksports. Tomēr Krievijas lielinieku sarīkotā Oktobra apvērsuma rezultātā pastiprinājās marksisma izplatība strādniekos - 1922.gada martā tika nodibināta Brazilijas Komunistiskā partija.
1924.-1927.gados notika L.Prestesa vadītā tautas sacelšanās Sanpaulā un vairākās citās Brazīlijas pavalstīs.
Pasaules ekonomiskās krīzes 1929.-1933.gados strauji kritās cenas Brazīlijas kafijai, kakao, kokvilnai, tika iznīcināts ap 2,4 miljonui tonnu kafijas. Vieglā rūpniecība bija paralizēta, valdīja bezdarbs.
1930.gadā izveidojās divi naidīgi politiski grupējumi: Konservatīvā koncentrācija, kas pārstāvēja muižniecību un britu kapitāla intereses, un liberālā alianse - buržuāzija un ASV interešu aizstāve. 1930.gada oktobrī abu grupējumu bruņotā cīņā par varu uzvarēja Liberālās alianses pārstāvis Ž.Vargass, kas faktiski nodibināja diktatūru.
Brazīlijas ekonomikā iespiedās Vācijas un Itālijas monopoli. To ietekmē 1933.gadā Brazīlijā nodibinājās vietējo nacistu partija - Integrālistu partija. 1935.gadā pretnacistiskie spēki apvienojās Nacionalaja atbīvošanās aliansē, kuras mērķis bija cīnīties pret nacistiem un panākt agrārreformu. 1937.gadā Ž.Vargass padzina kongresu un pasludināja Brazīliju par "jaunu valsti," bet sevi - par "jaunās valsts" pamatlicēju.
Brazīlija II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). Kara laikā pastiprinājās ASV ietekme. 1842.gadā Brazīlija pieteica karu Vācijai un Itālijai, 1945.gadā - Japānai. 
Kara iznākums sekmēja demokrātiskās kustības pieņemšanos spēkā. Tās ietekmē valdība 1945.gadā amnestēja politieslodzītos, atļāva politiko partiju, arī BKP darbību.
1945.gada oktobrī notika militārais valsts apvērsums, gāza Ž.Vargasa valdību, taču tautas pretestība sagrāva militārās diktatūras izveidošanas plānu.
1945.gada decembrī notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi piedalījās arī komunisti.
1945.gadā iestājās ANO.
1945.gadā nodibināja diplomātiskās attiecības ar PSRS, pārtrauktas 1947.-1961.gados.
1946.gadā ģenerāļa E.Dutras valdība pieņēma konstitūciju, kurā tika atspoguļoti daži demokrātijas iekarojumi. 
1947.gadā valdība aizliedza komunistu partiju, pastiprināja represijas, atbalstīja ASV "aukstā kara" politiku.,
1948.gadā iestājās AVO.
Pastiprinoties tautas pretestībai, 1951.-1954.gados atkal pie varas nāca Ž.Vargasa valdība, kas veica vairākas sociālekonomiskas reformas. 1950.-1951.gados Brazīlijā izversās protesti pret brazīliešu karavīru sūtīšanu uz Korejas karu. Miera cīnītāju Elīzu Branku pat ieslodzīja cietumā.
Galvaspilsētu Brazilju pilnīgi no jauna uzcēla XX gs. 50.gados, lai no toreizējās galvaspilsētas Riodežaneiras pārceltu valsts likumdevēju, izpildu un tiesu varu institūcijas.
1956.-1961.gados Ž.Kubičeka valdība veicināja ārzemju, galvenokārt ASV, kapitāla iespiešanos Brazīlijas ekonomikā un nacionālās rūpniecības attīstību.
1961.gadā prezidenta Ž.Kvadrosa valdība centās realizēt neatkarīgāku ārpolitiku un  sadarboties ar PSRS u.c. sociālistiskā lēģera valstīm. Tas kalpoja par cēloni sazvērestībai, taču Brazīlijā izraisījās plaša demokrātiska kustība, kas vērsās pret reakciju un ASV ietekmi.
1961.-1964.gados masu kustības ietekmē prezidenta Ž.Gularta valdība nacionalizēja daudzus uzņēmumus. Tika nodibināta Nacionālā atbrīvošanās fronte, kuras programmā bija paredzēts veikt vairākus pārkārtojumus nacionālās suverenitātes nostiprināšanai.
Militārā diktatūra (1964.-1985.g.). Pārkārtojumu pretinieki, ASV monopolu interešu aizstāvji 1964.gadā veica militāru apvērsumu. Ģenerāļa U.Kastelu Branku militārā valdība (1964.-1967.g.) pasludināja sadarbību ar ASV, atcēla 1946.gada konstitūciju, 1965.gadā aizliedza partiju un arodbiedrību darbību. 1966.gadā tiesības darboties atguva Nacionālā atjaunosanas savienība un Brazīlijas Demokrātiskā kustība. E.Garrastazu Medisi valdība (1969.-1974.g.) atbalstīja Brazīlijas sadarbību ar galvenajām Eiropas kapitālistiskajām valstīm, Japānu un ASVkā arī tirdzniecības un ekonomisko sakaru paplašināšanu ar PSRS un citām sociālistiskā lēģera valstīm. E.Geizela (no 1974.g.) un Ž.Figeireda (no 1979.g.) valdības turpināja iepriekšējo valdību kursu, centās nostiprināt Brazīlijas ietekmi Latīņamerikā.
Valstī militārpersonas valdīja laika posmā no 1964. līdz 1985.gadam.
Luīsa Inasju Lula da Silvas prezidentūra (2003.-2011.g.). Centriski kreisās Strādnieku partijas dibinātājs, tautā saukts par Lulu. Ar Silvas vārdu Brazīlijā saistās tā saucamais "kreisais pagrieziens," tostarp veiksmīga cīņa pret nabadzību, valsts ekonomiskā augšupeja un ievērojams Brazīlijas autoritātes pieaugums starptautiskā mērogā. Tādēļ Silva brazīliešu vidū bija ārkārtīgi populārs un ar viņa atbalstu bija pietiekami, lai nākamajās prezideta vēlēšanās (pie tam divās pēc kārtas!) uzvarētu nākamā kreiso kandidāte Dilma Rusefa.
Dilma Rusefa (2011.-2016.g.). Bijusī komunistu partizāne. Pirmajos viņas darba gados Brazīlija piedzīvoja strauju augšupeju, pateicoties lielajām naftas cenām un Ķīnas lielajam pieprasījumam - dzelzsrūda un sojas pupiņas. No eksporta iegūtos lūidzekļus ieguldīja sociālajās programmās, kas daudzus brazīliešus glāba no nabadzības. Amerikāņi ieguldīja milzu pūles, lai atstādināt viņu no varas.
Etiķa revolūcija (2013.-2016.g.). Kreiso ilgstoša atrašanās pie varas Brazīlijā noveda pie atklātas valsts iestāšanās antiamerikāniskās pozīcijās un tikpat atklātas pievienošanās Krievijas un Ķīnas nometnei. 2016.gadā ar neslēptu ASV atbalstu sākās konservatīvo pretuzbrukums un Rusefa zaudēja amatu impīčmenta rezultātā. Beidzās ar kreiso politiķu atstādināšanu no varas.
Līdz ar to apsūdzības korupcijā izvirzīja eksprezidentam Silvam. Tika apgalvots, ka par veiksmīgu darījuma noslēgšanu ar valsts naftas kompāniju Petrobras viņš no kāda uzņēmuma saņēmis dāvanā elitāru dzīvokli, kuru nav deklarējis kā sev piederošu. 2017.gadā Brazīlijas Federālā tiesa atzina Silvu par vainīgu korupcijā, nepatiesu liecību sniegšanā un naudas atmazgāšanā - piesprieda 9,9 gadus ilgu cietumsodu. Pēc pārsūdzēšanas sods palielinājās līdz 12 gadiem un Silva to izcieš Kuritibas pilsētas cietumā.
Žaira Bolsonaru valdīšana (2018.-patlaban). 2018.gada oktobrī ar 55% balstu tika ievēēts par Brazīlijas prezidentu Žairs Mesiass Bolsonārs. Daudzi šaubās par viņa spējām reformēt valsti, jo uzskata vienkārši par stulbu.

Daba. Brazīlija atrodas ekvatoriālajā, subekvatoriālajā, tropu un subtropu joslās. 
Ziemeļos plešas lielākā daļa Amazones zemienes un Gvajānas plakankalnes dienvidu daļa (150-170 m vjl.), uz robežas Neblinas kalns (3014 m). Gandrīz visu pārējo teritoriju aizņem Brazīlijas plakankalne (Bandeiras virsotne 2890 m) ar šauru Pieatlantijas zemienes joslu piekrastē, DR - Laplatas zemienes mala (Pantanala).
Brazīlija atrodas Neotropiskajā floras valstī un Brazīlijas zooģeogrāfiskajā apakšapgabalā. Meži 63% valsts teritorijas, koksnes krāja 78 miljardi kubm - cieto koku koksnes krājumu ziņā ir 1.vietā pasaulē. ZR ir mūžzaļie mitrie tropu meži - hileja jeb selva, ar vērtīgām koku sugām (vairāk kā 4000 sugu), podzolētās laterītu augsnes. Ziemeļos - mūžzaļo un vasarzaļo koku jauktie meži un savannas, sarkanās laterītu augsnes. Brazīlijas plakankalnes centrālajā daļā savannas (kampas), austreņu pretvēja nogāzē mūžzaļie un vasarzaļie meži, upju krastos galeriju meži ar Brazīlijas vaska palmu (karnaubu). ZA - pustuksnešu skrajmežs (kātinga), sarkanbrūnās augsnes. Dienvidos - mūžzaļie lapkoku un jauktie meži ar araukārijām, sarkanzemes, pamežā - Paragvajas ilekss.
Amazones zemienē tapīri, pekari, bruņneši, pērtiķi, termīti, daudz grauzēju. Brazīlijas plakankalnē skudrulāči, bruņneši, mazambrieži, degunlācīši, krēpjvilki, nandu.
Austreņu un dienvidu daļās dzīvnieki stipri iznīcināti.
22 nacionālie parki - Igvasa, Paula Afonsa, Itatiajas, Sjerraduzorgansas parki; 9 rezervāti.

Klimats. Mitrs ekvatoriālais klimats ZR, uz DA to nomaina klimats ar sauso sezonu, austreņu malā mitrs tropiskais klimats.
Vidējā temperatūra janvārī no 22oC dienvidu daļā līdz 29oC ZA, jūlija no 12oC dienvidos līdz 26oC ziemeļos. maksimālā temperatūra 42oC, minimālā 14oC.
Nokrišņi 2000-3000 mm gadā ZR, 1000-2000 mm dienvidos, ap 500 mm ZA (neregulāri, bieži vien katastrofiski sausuma periodi). maksimālie nokrišņi 4514 mm pie Sanpaulas, minimālie nokrišņi 287 mm Paraības pavalstī.

Hidroloģija. Upju tīkls ļoti blīvs. Ziemeļu daļā Amazone un tās pieteku Madeiras, Riunegras, Purusas, Žapuras, Žurvas, Isas lejteces, kā arī Tapažosa, Šinga, Tokantīna Dienvidos - Paranas, Paragvajas un Urugvajas augštece. Austreņu daļā lielākās upes:  Sanfranciska, Parnaība, Žekitinjonja, Itepekura, paraība, Dosa.
Brazīlijas plakankalnes upēm raksturīgi vasaras uzplūdieni; daudz krāču, ūdenskritumu - Igvasas ūdenskritums Igvasas upē, Urubupungas un Setikedasa ūdenskritumi Paranā, Paula Afonsa ūdenskritums Sanfranciskā.
Maz ezeru, lielākie piekrastē - Patuss, Mirina ezers un arī amazones ielejā.

Izrakteņi. Ar Dienvidamerikas platformas Gvajānas un Brazīlijas vairogu kristāliskajiem iežiem saistītas galvenās izrakteņu atradnes: dzelzs rūdas (krājumi 80 miljardi t, 2.vietā pasaulē, metāla daudzums 70%; Minasžeirasā, Matugrosu du Sulā un Parā), mangāna rūdas (krājumi 180 miljardi t; Minasžeirasā, Mantugrosu du Sulā un Amapā), boksītu (krājumi 1,9 miljardi t; Minasžeirasā un Parā), vara svina cinka, volframa, hroma, alvas, niķeļa, titāna, urāna, berīlija, niobija, retzemju elementu rūdas, apatītu, zelta, dimantu, kalnu kristālu atradnes (lielākā atradne pasaulē Diamantīnā).
Amazones, Paranas un piekrastes ieplaku nogulumiežos naftas, akmeņogļu, vārāmās sāls atradnes; salās - gvano.

Lielākā dzelzsrūdas, sojas pupiņu un eļļas eksportētāja pasaulē.

Aplūkojamie objekti.
Pie Amazones iztekas okeānā atrastas keramiskās urnas ar ornamentiem, kas līdzīgi Ūras māla podiem. Tādas urnas atrastas arī augšup pa Amazoni.

Pakovala sala – mākslīga, tajā ir daudz kurgānu. Izrakumi nav veikti.

Beni upe. Gar šo upi atrastas apmetnes ar ārkārtīgi bagātu bronzas darbarīku klāstu. Pa šo upi bronzu veda uz Atlantijas okeānu.

Brazilja. Brazīlijas galvaspilsēta. Tās plānojums no gaisa atgādina lidmašīnu. Brazīlijas parlaments un Nacionālais kongress atrodas pilota kabīnes daļā. To pilnīgi no jauna uzcēla XX gs. 50.gados, lai no toreizējās galvaspilsētas Riodežaneiras pārceltu valsts likumdevēju, izpildu un tiesu varu institūcijas. Patlaban tur dzīvo ap 4,6 miljoni iedzīvotāji. No Latīņamerikas valstīm tai ir lielākais IKP uz vienu iedzīvotāju.

Vissvētās Jaunavas Marijas katedrāle. Nezinām, kur tieši atrodas. Tā ir viena no unikālākajām Brazīlijas celtnēm. Modernisma stilā cēlis Oskars Nīmeijers. Ilgu laiku katoļu baznīca atteicās to iesvētīt, jo Nīmeijers bija ateists.

Maringas katedrāle. Visaugstākā katoļu baznīca Dienvidamerikā. Interesanti, ka par iedvesmu tās būvei kalpoja pirmais PSRS kosmiskais pavadonis Sputnik-1, kas tika palaists 1957.gada 4.oktobrī.

Manausa. Lidojums turp no citām Brazīlijas pilsētām var izmaksāt pat 1000 USD, tādēļ ieteicama lidojumu karte, kas dod tiesības veikt vairākus lidojumus 21 dienas laikā. Iekšzemes lidsabiedrības tādas kartes piedāvā sākot no 300 USD. Informācija:
www.varigbrasil.com
www.tamairlines.com
Ekskursijas pa džungļiem piedāvā Juma Lodge, cena sākot ar 380 USD. Informācija par Brazīlijas tūrismu:
www.jumalodge.com
www.braziltourism.org
www.turisma.gov.br.
Nepieciešams spēcīgs pretlīdzeklis insektiem.
Caipirinha – tradicionālais ruma un cukurniedru kokteilis. 

Igvasas ūdenskritums. 

Tijuka tropu mežs.
Petropole. Brazīlijas imperatoru vasaras rezidence.
Serra dos Orgaos nacionālais parks. Unikālu formu klintis, gleznaini kalnu ceļi un Brazīlijas džungļi.
Parata. Viena no simpātiskākajām Brazīlijas koloniālajām pilsētiņām. Paisuma laikā tā applūst, kļūstot par "Brazīlijas Venēciju."

Pantanalas mitrājs. Lielākais pasaulē.

Zaļais krasts. (Costa Verde) Gleznaina salu un pludmaļu simfonija, kas paslēpusies  starp veģetācijas klātiem kalniem un klintīm.
Trindade. Viena no skaistākajām Brazīlijas pludmalēm.

Kazino pludmale. (Praia do Cassino - portugāļu val.)" Šī gaišām smiltīm klātā pludmale stiepjas teju 250 kilometru garumā, ir visgarākā pludmale pasaulē. Kā minēts "Worldatlas," pludmali gada laikā apmeklē aptuveni 150 tūkstoši atpūtnieku, kas laiski sauļojas vai iecienījuši aktīvu laika pavadīšanu – sērfošanu, niršanu vai burāšanu.

Apdraudēti ir Brazīlijas atlantisko mežu DA rezervāti, UNESCO sarakstā.
Panorāma. Anomālā zona, kura novēroti zvaigžņveida NLO lidojumi un nosēšanās.
Brazīlijas tropisko putnu parks.

Tradīcijas.
Kapoeira. Brazīliešu nacionālā cīņa. Tās laikā spēlē mūzikas instrumentu - berimbau.
Rio karnevāls.

      Brazilja.
      Riodežaneira.
      Sanpaula.

Keimadagrandes sala. (Queimada Grande island) Saukta par "Čūsku salu." 35 km attālumā no Brazīlijas piekrastes. Brazīlijas valdība noliegusi to apmeklēt, jo tā čum un ņudz no briesmīgi indīgām čūskām. Sala ir tikai gandrīz 0,5 km2 platībā, bet te atrodas ap 4000 čūskām. Daudzas no tām ir vienas no indīgākajām pasaulē.

Mukuže. Ļoti nomaļa apdzīvota vieta, kur bieži novēro NLO.
Vardžinja. Viena no anomālākajām zonām Brazīlijā, kur 1996.gadā, iespējams, norisinājies tā sauktais Brazīlijas incidents.
Cukura galvas kalns.
Zaļā elle. Galvenokārt Brazīlijā. 

Nacionālā virtuve.
Cachaca - brazīļu stiprais grādīgais.