Mitānijas valsts (XVI-XIII gs.pmē.)
Sena vergturu valsts augšējā Divupē, kas pastāvēja laikā no XVI-XIII gs.pmē., kuras priekšgalā atradās mitānieši - viena no hurītu ciltīm.
Galvaspilsēta - Vaššukkanni, sauc arī par Vasugani, Usukani, Sikani. Mūsdienu Raselaina pie Habūras upes Sīrijā.
Vēsture. Valsts pamatiedzīvotāji bija subārieši (pazīstami kopš III g.tk.pmē. sākuma) un hurīti (pazīstami kopš III g.tk.pmē. vidus).
III un II g.tk.pmē. mijā Mitānijas teritorijā pastāvēja virkne neatkarīgu hurītu valstu: Ur-Kiša un Navara (Mazās Zabas un Dialas upju rajonā), Alše, Kummijas valsts (šumeru - Kimaš, urartu - Kumenu), Aššuru valsts, Jahmada (galvaspilsēta - Halpa) u.c.
XVI gs.pmē. sākumā no Kummijas un Alšes valstiņām šeit izveidojas spēcīga Mitānijas lielvalsts, kas ap 1595.g.pmē. sakāva hetu ķēniņu Mursili I.
XVI gs.pmē. vidū ķēniņu Kirtas un Šutarija I valdīšanas laikos Mitānijas valsts sasniedza lielu varenību.
Tomēr XVI gs.pmē. otrajā pusē cieta vairākas militāras sakāves cīņā ar ēģiptiešu faraonu Tutmesi I, kas izspieda mitāniešu armiju no Sīrijas. Pēc tam Mitānija nonāca babiloniešu ķēniņa Aguma II varā.
XVI gs.pmē. beigās sākās Mitānijas uzplaukuma laiks. Ķēniņa Šaušatara valdīšanas laikā 1510.-1480.g.pmē. Mitānijas valsts sastāvā atradās Alše ziemeļos (Tigras augštecē), Ziemeļsīrija un Kicuvatna (Mazāzijā) rieteņos, Kummijas valsts ZA, Arrapha un Nuzu (Dialas upes baseinā) austreņos un Uruatri (līdz mūsdienu Trialeti un Lčašenai pie Sevana ezera) ziemeļos.
1500.g.pmē. Šaušatars pakļāva Ašūru.
1492.g.pmē Tutmess III sakāva Šaušataru un atņēma tā valdījumus uz rieteņiem no Eifratas.
Artadama I valdišanas laikā no 1480.-1460.g.pmē. Mitānija satuvinājās ar Ēģipti. Savienība tika apstiprināta ar daudzkārtēju mitāniešu princešu nosūtīšanu faraonu harēmiem.
Tušrata valdīšanas laikā no 1438.-1400.g.pmē. pastiprinājās pretēģiptiešu grupējums ar vezīru Tuhi priekšgalā un bija mēģinājumi tuvināties Hetu valstij. Tomēr turpmākajā notikumu gaitā Tušrats tomēr atjaunoja savienību ar Ēģipti un izdeva savu meitu pie Ehnatona. Tušrats sekmīgi karoja ar hetiem un noslēdza savienību pret Asīriju ar Babilonijas ķēniņu Burnaburašu II.
Ap 1400.g.pmē. Tušratu sakāva hetu ķēniņš Supiluliums I. Drīz pēc tam Šutarna III (Alšes valstiņas ķēniņa dēls) viņu gāza no troņa un nogalēja, pēc kam pats kāpa tronī. Mitānijas teritoriju sadalīja starp Alši un Asīriju. Kummijiešu valsts (Hurri) un urartu cilšu savienība kļuva neatkarīgas.
XIV gs.pmē. sākumā Supiluliums I pēc Šutarnas III gāšanas nosēdināja pie varas Tušrata dēlu Mativazu, ko padarīja par savu vasali.
XIV un XIII gs.pmē. Mitānija izcīnīja sīvus karus ar Asīriju. Ķēniņš Šatuars I tika asīriešu ķēniņa Adadnerāra I sakauts un sagūstīts. Ķēniņš Šatuars II XIII gs.pmē. sākumā devās cīņā hetu un aramiešu atbalstīts pret Salmanazāru I, bet arī tika uzvarēts, un asīriešu karaspēks nogāja līdz pat Karhemišai. Tobrīd sākās arī aramiešu uzbrukums un Mitānijas valsts sabruka vairākās kņazistēs, kas nonāca Asīrijas varā.
Savā iekšpolitikā Mitānijas ķēniņi parasti balstījās uz āriešu militāro aristokrātiju (marianni).
Reliģijā liela loma bija agrīnam vēdiskajam indiešu dievu kultam - pielūdza Indru, Varūnu, Mitru, Nasatī u.c. Mitānijas mītos jūtama būtiska babiloniešu ietekme. Pamata sižeti (mīti par Kumarbi un Ullikumi) saglabājušies hetu tradīcijā.
Saites.
Mitānijas ķēniņi (?-~1270.g.pmē.).
Asīrijas valsts.
