Tutmess III (1504.-1450.g.pmē.)
Thuthmose III, Menkheperre.
Minēti dažādi valdīšanas laiki - 1504.–1450.g. pmē. vai 1525.-1473.g.pmē.
Radniecība. Tēvs - Tutmess II.
Māte - piegulētāja.
Sieva un pusmāsa reizē (abiem bija viens tēvs) - Hatšepseta.
Dēls - Amenhoteps II.
Pamāte un sievasmāte - Hatšepsuta.
Dzīvesgājums. Viņa valdīšanas laikā jaunā valsts sasniedza vislielāko varenību.
Laikā līdz 1503.g.pmē. faktiski bija atbīdīts no varas un viņa vietā valdīja līdzvaldītāja un pamāte Hatšepsuta. Pēc tās nāves 1503.g.pmē. Tutmess III līdz 1491.g.pmē. valdīja patstāvīgi. Pēc tam par viņa līdzvaldītāju kļuva dēls Amenhoteps II.
Ārpolitika. No 1503.g.pmē. (pirmais karagājiens uz Āziju) viņš veda sīvus karus ar kaimiņiem. 1492./1491.g.pmē Tutmess III sakāva Mitānijas ķēniņu Šaušatru un atņēma tā valdījumus uz rieteņiem no Eifratas. Karu rezultātā tika atjaunota ēģiptiešu vara Palestīnā un Sīrijā, kas tika zaudēta Hatšepsutas lakā.
Izcīnīja nozīmīgas militāras uzvaras pie Megidas, Kadešas un Karhemišas.
Dienvidos viņa valdīšanas laikā Ēģiptes robeža sasniedza 4.Nīlas krāces.
Rieteņos viņš uzlika meslu maksājumus Lībijai.
Viņa iekarotās zemes tika pārvērstas par Ēģiptes provincēm, kuras pārvaldīja faraona iecelti vietvalži.
Tutmess III saņēma dāvanas no Asīrijas, Babilonas un hetu ķēniņiem, kā arī no Krētas salas.
Veicis iekarojumus, iekaroja visu Palestīnu un Sīriju līdz „tai upei, kuras ūdeņi tek ačgārni un pa kuru, braucot pret straumi augšup, dodas ziemeļu virzienā” - Eifratai. Līdz ar to nodibinājās sakari ar Priekšāziju. Iekarotajās zemēs ievāca meslus, un uz Ēģipti straumēm plūda bagātības. Plaša greznu celtņu būvniecība.
Cēlis savu templi Tēbās.
Miris 1450.g.pmē.
Objekti.
Amona-Ra svētnīca Tēbās. Cēlis Tutmess III.
Tutmesa III kapela Nūbijā. Tā izcirsta Doša kalnā (Jebel Dosha) mūsdienu Sudānas teritorijā kopā ar daudziem citiem arhitrektūras pieminekļiem.
Atradumi.
Mūmija. Viņa mūmija tika iznesta no īstā kapa, glābjot to no kapeņu aplaupītājiem. Galu galā tā nonāca Deirelbaharas ielejas kopējā valdnieku kapā, kur to uzgāja arābu kapeņu lauītāji 1875.gadā.
Avoti.
Tutmesa III hronikas. Sauktas arī par anālēm. Hieroglifiskie teksti, kas saglabājušies uz Amona Karnakas svētnīcas sienām Tēbās. Tie satur faraona karagājienu aprakstus uz Palestīnu, Sīriju un Nūbiju. Pēc būtības šie tempļa uzraksti ir izvilkumi no detalizētām karagājienu hronikām, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās. Vissīkāk un spilgtāk aprakstīts pirmais karagājiens uz Āziju 1503.g.pmē.
Ir saglabājies nostāsts, pierakstīts uz Karnakas svētnīcas sienas, ka pats dievs Amons ar brīnuma palīdzību norādījis uz viņu kā nākamo faraonu. Būdams vēl jauns māceklis svētnīcā, stāvējis starp kolonnām. Pēkšņi virs horizonta parādījies Amons-Ra. Bijusi dievišķa gaisma un dievs nostājies blakus nākamajam ķēniņam. Tutmess III klanījies līdz zemei. Dievs paņēmis viņu lidojumā debesīs, un faraons piepildījies ar debesu gaismu.
