Heti
Nosaukums. Ketk.
Geti, hati, kheti.
„Hattu tauta” – pēc VD.
Hetu etnosa rašanās. III g.tk.pmē. vidū (citur literatūrā min laiku ap 2000.g.pmē., leišu pētnieks Basanāvičus arī piekrīt III g.tk.pmē.) Kapadokijā no ZR sāka iebrukt indoeiropiešu ciltis, kur tās sastapās ar senākajiem vietējiem iedzīvotājiem hatiem (hatti). Līdz XX gs.pmē. viņi sajaucās ar daļu no hatiem un iekarotāji/ienācēji pieņēma vietējo iedzīvotāju nosaukumu. Šodien mēs tos gan saucam mazliet atšķirīgā vārdā - par hetiem, kas ir vēsturnieku ieviests apzīmējums, lai atšķirtu sajauktos iedzīvotājus no senākajiem Kapadokijas pirmiedzīvotājiem.
Hetu valsts ziedu laiki. 1600.g.pmē. – heti tika līdz Bābelei. Ziedu laikos heti pārvaldīja Mazāziju, daļu Sīrijas un Palestīnas (kanaānieši, ar kuriem karoja jūdi esot bijusi viena no hetu ciltīm).
Leišu pētnieks Dr.Basanavičus iet vēl tālāk un apgalvo, ka trāķieši (caur hetiem) esot īstie Mikēnu kultūras dibinātāji (to dažādi pētnieki dēvē arī par pelasgu, frīģiešu un hetu).
Heti veda sīvus karus ar senēģiptiešiem un asīriešiem.
Asīrieši sakauj hetus. Asīriešu ķēniņš Sargons II uzvarēja Karhemišas hetus (Sīrijā) ieņemot šo pilsētu 717.g.pmē.
No asīriešiem heti arī tapa sakauti un uzvarēti. Tādēļ tie nogāja no vēsturiskās Tuvo austrumu skatuves, aizgāja no Mazāzijas uz Balkāniem un kļuva par trāķiešiem (pēc leišu senatnes pētnieka dr.Basanaviča domām, un vēl daudzu citu pētnieku domām). Heti sasnieguši un apdzīvojuši arī Maķedoniju un Dākiju.
Trāķieši. Šeit hetu vēsture beidzas un sākas trāķiešu vēsture.
Pētījumi.
Leišu pētnieks dr.Basanavičus uzskata senos hetus (pēc tiem arī trāķiešus) par baltu priekštečiem.
Hetu rakstība. Noteiktā rakstības vēsturiskajā posmā heti lietoja bustrofedonu.
Avoti.
Esības grāmata Bībelē (23.-visa; 26:34-35; 27:46; 36:1-3) tiek saukti par „hatti tautu.” Skaitļu grāmatā – 13:30.
Dīvaini, bet Bībele hetus uzskata par vienu no Palestīnas tautām. Līdz Supiluliuma valdīšanas laikam Hetu valsts dienvidu robeža bija Taura kalni. Hetu vasaļi Sīrijā aizņēma rajonu uz ziemeļiem no Kadešas uz Orontas. Lai gan hetu karaspēks aizgāja arī līdz Damaskai, Palestīna tos ne visai interesēja. Neviena no Jaunhetu valstīm sevī neiekļāva teritorijas uz dienvidiem no Hamatas.
Saites.
Hetu ķēniņi.
Hetu kultūras centri.
