Aliens

Indra

Indra – "diena, ko atnesa Saule."

Vārds. Indra - senindiešu indra. Vārda sakne, iespējams, apzīmēja spēku, auglību. Indras vārds ir vistuvākajā atbilstībā senirāņu daiva (Ind(a)ra) nosaukumā. Indras epitets Vritrahan - „Vitras nogalētājs,” atspoguļots Avestas kara dieva Veretragnas vārdā. Vēl agrāk dievības Indras vārds bija zināms Mitānijas āriešiem.

Indras epiteti. Indras augsto stāvokli atspoguļo šādi epiteti: „Valdnieks,” „asura,” „labais,” „patvaldnieks," „visuvaldītājs,” „dāsnais,” „dāvinātājs,” „draugs,” „somas dzērājs,” „Vadžras nēsātājs,” „spēka dēls,” „augošais,” „spēkā pieaugošais,” „marutu pavadītais karavadonis,” „uz ratiem stāvošais,” „ Vritrahans” - „Vritras nogalinātājs,” „Asurahans” - „Asūru nāvinātājs.”

Sinonīmi un analogi. Grieķiem – Krōns, romiešiem – Saturns.

Raksturojums. Āriešu kara dievs. Brauca debesu ratos. Dzīvoja Meras kalnā Himalaju ziemeļos. Indra, senindiešu mitoloģijā bija pērkona un zibens dievs, dievu valdnieks, vēlāk - lokapala. Viņš bija arī kara dievs. Indra ir vispopulārākais Vēdu mitoloģijas personāžs. „Rigvēdā”’ viņam veltītas 250 himnas.
Senindiešu dievs Indra korelē ar indoeiropiešu pērkondieva tēlu.

Radniecība. Brāļi - Agni un Vivašvats.

Dzīvesgājums. Nogalināja debesu Drakonu, sagrāba troni un nogalināja savu tēvu. Varā dalījās ar saviem brāļiem. Vēl uzveica tumsas dēmonu Vritru, sašķeļot kalnu, uz kura tas sēž. Gāja karā pret asūriem – vareniem titāniem, un uzvarēja. Indram veltītas 250 himnas, tas ir vairāk kā jebkurai citai dievībai.
Ap 1700.gadu pmē. vadīja āriešu ienākšanu Indijā, sagraujot 90 vai vairāk cietokšņus.

Vēdisma augstākais dievs Indra. Indra vēdiskajā dievu panteonā bija galvenais dievs. Viņš pieveica dievus un tāpēc tie viņa bijās. Indra veica karavīra funkcijas. Viņš bija dzimis kaujām. Bija vīrišķīgs, kareivīgs, uzvarošs. Indra tiek raksturots kā kaujas dievs. Piedalījies daudzās kaujās pret dēmoniem, asuram, daitjam, danavam u.c., kā arī pret āriešiem naidīgām ciltīm.
Indras ienaidnieku skaits bija milzīgs. Tas minēts Vēdās. Piemēram, var minēt: Arbudu, Āju, Danu, Dāsu, dasju, Dribhiku, Kutsu, Namuči, Pipru, Šambaru, Šusnu u.c.
Cīņā iesaistītās puses piesauca Indru, izlūdzoties no viņa uzvaru, slavu un kara laupījumu.
Vēdiskajā periodā Indras kara varoņdarbi ieguva kosmogonisku nozīmi. Viņš radījis sauli, debesis, ausmu, nostiprinājis sauli debesis. Indra ar dēmonu Vritru cīnījies par sauli, ar tās palīdzību pakļāvis naidīgas ciltis, atbrīvojis upes un straumes, ierīkojis kanālus. Uzvara par Vritru tika pielīdzināta kosmiskā dinamiskā principa uzvarai par inerto haosu, bet šīs uzvaras rezultāti- vēdiskās pasaules plašo telpu iekārtošanai. Indra Vēdu reliģijā tika saistīts arī ar auglību. Uzskatīja, ka Indra atnes uzplaukumu, ražu, ilgu mūžu, vīrišķo spēku, bagātību, lopus. Savā attieksmē pret cilvēkiem, it īpaši pret āriešiem Indra vienmēr bija gatavs palīdzēt. Daudzkārt pasvītrots, ka Indra iedvesmojis dziedoņus. „Rigvēdā” aprakstīta Indras brīnumainā rīcība, konkrēti viņa pārtapšana (piemēram, par skudru vai zirga astru), viņa daudzās eksistences formas.
Indra bija viens no visantropomorfizētākajiem dieviem senindiešu dievu panteona. Mītos detalizēti aprakstīts Indras izskats, ķermeņa daļas, seja, bārda, apģērbs, balss, augums, vecums. Tāpat visai sīki tiek aprakstītas viņa īpašības: dusmas, niknums, milzīgais spēks, drosme, asais prāts, izveicība. Indra bija gudrs, visu zinošs un meistarīgs.

Izcelšanās un radnieciskās saites. Māte nav gribējusi viņu laist pasaulē. Indras mātes vārds Rigvēda nav minēts, bet Athavavēdā viņa nosaukta par Ekāštaku un ir identificēta ar Rātri (nakti). Pēc cita varianta (eposā) Indra bija Aditi septītais dēls (Rigvēdā Indra tiek dēvēts par ceturto no āditjām).
Tikpat neskaidrs jautājums ir par Indras tēvu. Kā Indras tēvs tiek minēts Djauss, citos gadījumos - Tvaštars vai Pradžapati. Brāhmanās vēstīts, ka Indra bija Pradžapati jaunākais dēls.
Tiek vēstīts pat tas, ka dievi kopīgi radījuši Indru.
Kā Indras sieva tiek minēta gan Indrānī, gan Šačī, gan Paulomī. Atharvavēdā - Prasaha un Sena.
Indra bija uguns dieva Agni dvīņubrālis. Dažreiz par Indras brāli nosauc Pūšanu vai arī Tvaštaru. Daudzi piemēri apliecina Indras sakarus ar citiem dieviem, piemēram, ar Somu, Agni, marutiem, ar āditjām, Ašviniem, Pūšanu, Ušasu, Vātu, Vāju, Tritu Āptju. Ar dažiem no tiem Indra tiek identificēts: Sūrja, Savitars, Pardžanja. Arī eposā Indra apaug ar jauniem sakariem.
Indras dēls bija Ardžuna.

Pēcvēdiskais periods. Šajā periodā Indras nozīme jūtami mazinājas. Dažu Indras funkciju raksturs mainās. Pilnībā tiek pabīdīta malā Indras kosmogoniskā loma, bet palielinās viņa karavīru vienības loma. Eposā Indra ir dievība, kas saistīta ar lietu un auglību. Šinī ziņā viņš līdz galējai robežai tiek pietuvināts Pardžanjam. Galu galā abus dievus sāka uzskatīt par identiskiem tēliem. Indras tēlu izmantoja arī lietus izsaukšanas rituālā. Piemēram, eposos „Mahābhārata” un „Rāmājana” vēstīts, ka pēc valdnieka Lomapādas lūguma askēts Rišjasringa panāca, ka Indra atnesa lietu.
Pēcvēdiskajā periodā Indra tika uzskatīts par vienu no debespušu jeb pasaules sargātājiem - lokapālu. Brahma dāvājis viņam varu par austrumiem. Šo gaismas valstību apsargājis Indras zilonis Airāvata.
Eposā „Mahābhārata” sīki aprakstīta Indras pārvaldītā planēta (Indraloka) Svarga, tūkstošvārtu pilsēta Amarāvata, pils, kurā dzīvojis Indra ar sievu Šačī.
Pēcvēdiskajā periodā Indra vairs netiek raksturots kā visvarens dievs. Šī perioda literatūrā parādās ziņas, ka Indra piedzīvojis sakāves no gudrajiem, pat no dēmoniem. Tiek pat aprakstīti gadījumi, kad Indra ticis pazemots.
Jau Rigvēdā Indras tēlā samanāmas divdomīgas iezīmes: tiek vēstīts, ka viņš nogalinājis savu tēvu, aprakstītas viņa visai sarežģītās attiecības ar māti. Ir ziņas, ka Indra sadragājis Ušasas ratus, tādēļ viņa šausmās bēgusi.
Dažreiz Indra aprijis marutiem domātu upuri un viņi par to bija neapmierināti un kurnējuši uz Indru.

Indra budisma mitoloģijā. Šeit viņš tiek saukts par Šakru (Šakra - sanskritā šakra, pali sakka). Šakra, kas ir identisks vēdiskajam dievam Indram, budisma mitoloģijā ir galvenais dievs 33 dievu (trajastrinsas) devalokā (dievu pasaulē). Viens no Šakras epitetiem ir devānāmindra „dievu valdnieks.”
Šakras vārds minēts gan hīnajānas, gan mahājānas sacerējumos. Stāsta, ka viņš milzīga dievu un devaputru pulka priekšgalā ieradies cilvēku pasaulē, lai klausītos budas Šakjamuni sprediķos un sniegtu palīdzību budas sekotājiem un labiem cilvēkiem.

Mīti. Kā kara dievs Indra piedalījās daudzās kaujās ar asurām (daitjām, danavām), kā arī ieņēma un sagrāva viņu cietokšņus. Taču visvairāk Indra tika daudzināts par to, ka viņš niknā divkaujā uzveicis dēmonu Vritru. Divkauja ar Vritru aprakstīta daudzos tekstos, taču visautoritatīvākā ir Rigvedas versija.
Cīņa patiešām bija nikna, kurā abi pretinieki (dievu vadonis Indra un asuru vadonis Vritra) pielietoja briesmīgus ieročus: "Un tad pavērās šausmīgs skats, kad dievi un dēmoni stājās cits citam pretī kaujā. Vritra šāva savus niknos ieroču, savas pērkonāvas un svelošos zibeņus viņš meta blīvi kā lietu... Tad Indras lepni mestie zibeņi sāka spīdēt, šausmīgās pērkonavas dārdēja. Pat dievi bijīgi apstājās un šausmās apklusa. Bailes pārņēma visu pasauli." Dievu vadoņa Indras divkauja ar asuru vadoni Vritru bija viena no daudzajām epizodēm dievu karos ar asurām. Indra Vritru pieveicis ar Tvaštara izgatavoto ieroci vadžru, kas spriežot pēc citētā teksta fragmenta bija baismīgs, iznīcinošs ierocis. Tāpat Indra sagrāva Vritram piederošos 99 cietokšņus. Par Vritru tiek teikts, ka tā dzīslās tecējuši agrāk nosprostoti ūdeņi, kurus Indra cīņā uzveicot Vritru atbrīvojis. Pēc citām versijām šeit runa ir ne tikai par ūdeņu, bet arī par alā noslēpto govju atbrīvošanu (Mitoloģijas enciklopēdija). Vēdiskajā periodā Indras cīņai ar Vritru tika piešķirta kosmogoniska nozīme. Indras uzvara tika interpretēta kā pāreja no haosa uz kosmosu, no potenciālajiem labumiem uz aktuālajiem, uz uzplaukumu un auglību. Taču pecvēdiskajā periodā, šī mīta episkajā versijā kosmogoniskais aspekts vairs neparādās.
Episkajā versijā parādās jauni personāži un vārdi, piemēram, Višnu, Šiva, Višvarūpa vai Triširass. Parādās jauni motīvi jaunas detaļas. Pēc šīs versijas Indra ar grūtībām uzveicis Vritru. Vritra aprijis Indru. Izkļuvis laukā Indra vēlreiz piedzīvojis sakāvi. Tāpēc viņām palīgā nāca Višnu („Mahābhārata”). „Bhāgavatpurāna” vēsta, ka Indra pats uzšķērdis vēderu un izkļuvis brīvībā. Savus ieročus Indra esot apklājis ar putām.
Tā kā Vritra bija brahmanis, tad Indram vajadzēja izpirkt grēkus un viņš uz laiku zaudēja dievu valdnieka titulu. Šajā laikā viņā vietu ieņēmis Mēness dinastijas valdnieks Nahuša. Taču Indra atkal kļuvis par dievu valdnieku, pēc tam kad Nahuša neieguvis Indras sievu Šačī zaudēja troni (par Nahušu ir atsevišķa eseja).
Mitoloģiskajos sižetos par dievu kariem ar asurām spilgti izcēlās jau mums labi zināmais vēdiskais dievs Indra. Šis dievs tiešām varēja lepoties ar izciliem varoņdarbiem, dievu karos ar asurām. Ne velti Indra bija iemantojis vārdu Asurahans - "Asurunāvinātājs". Uzvara pār Vritru, nebūt nebija vienīgais Indras varoņdarbs. Lūk, Indras svarīgāko varoņdarbu saraksts:
- uzvara pār Vritru,
- uzvara pār Valu: šis dēmons esot nolaupījis dieviem piederošās govis, bet Indra tās atradis un uzvarējis dēmonu, atguvis govis,
- uzvara pār Šusnu: daudzas Rigvēdas himnas satur mīta fragmentus par Indras cīņu ar čūsku rijēju un sausuma izsaucēju dēmonu Šusnu,
- uzvara pār Šambaru,
- uzvara pār Ripsu,
- uzvara pār Namuči: lai uzvarētu Namuči (par Namuči ir atsevišķa eseja), Indra pārklāja savu ieroci vadžru ar jūras putām,
- uzvara pār Emušu: par Emušu tiek stāstīts, ka viņš pieņēmis meža kuiļa izskatu, nolaupījis dieviem piederošos un upurēšanai paredzētos graudus un gribējis no tiem izvārīt putru, bet šajā brīdi Emušu ķērusi Indras raidīta bulta,
- uzvara pār Višvarūpu: Indra aizsūtījis pie viņa apsaras, lai tās viņu pavedinātu, taču Višvarūpa nepadevās kārdinājumam: Indra saņēmis grēku atlaidi nogalināja Višvarūpu, nocērtot viņa trīs galvas,
- uzvara pār Pulomanu: Indra nogalinājis dēmonu, apprecēja viņa meitu Šačīu,
- uzvara pār ļauno milzi Džambu,
- uzvara pār daitjam: Indra kaujās pilnībā iznīcināja daitjas.
Tomēr, kā jau rakstīju, Indra un viņa vadītie dievi cīņā ar asurām piedzīvoja smagas sakāves. Tā kā kaujās ar asurām Indra bija nogalinājis visus daitjas, izmantojot ,protams, savu baismo ieroci vadžru, tad Diti, daitju māte, lūdza savu vīru Kašjapu dāvāt viņai dēlu, kas varētu atriebties Indram par viņas dēlu iznīcināšanu. Diti dzemdēja dēlu, ko nosauca par Vadžrangu. Vadžrangs, uzaudzis liels, dodas uz Indras pārvaldīto planētu Svargu (Indraloku). Ieradies Svargas galvaspilsētā Amaravati, Vadžrangs izaicināja Indru uz divkauju. Guvis vieglu uzvaru pār Indru, Vadžrangs sasēja viņu un, atgriezies mājās, nometa savu ienaidnieku mātei pie kājām.
Tad ieradās Brahma. Brahma pierunāja Vadžrangu atbrīvot Indru. Par to Vadžrangs dabūja par sievu skaisto jaunavu Varangi. Tikmēr Indra nespēja aizmirst pazemojošo sakāvi divkaujā ar Vadžrangu. Viņš alka atriebības. Vadžranga prombūtnes laikā Indra nolaupīja viņa sievu Varangi. Vadžrangam izdodas sievu atgūt, taču viņš nevarēja atriebties Indram, jo saistīja dotais solījums Brahmam. Atriebību Vadžrangs uzticēja savam dēlam Tarakam. Kad Taraka uzauga liels, viņš organizēja pret dieviem lielu asuru armiju. Taraka vadītā asuru armija sakāva Indras vadīto dievu armiju. Stāsta, ka pazemotie dievi griezušies pie radītāja Brahmas ar lūgumu palīdzēt. Brahma ieteicis Šivam apprecēt Umu, jo viņu dēlam liktenis lēmis pazudināt Taraku. Daudzos sižetos Indra sadarbojās ar Šivu un Višnu (piemēri, asuru cietokšņa Tripuras sagraušana, Ardžunas kosmiskais lidojums).
Indra dievu cīņās ar asurām iesaistījis arī savu dēlu Ardžunu, kurš pēc viņa pavēles iznīcinājis asuru zemūdens cietokšņus, kā arī sagrāvis vienu asuru pilsētu Kosmosā.
Indra apsmēja vālakhiljas - pirksta lieluma gudros - un tie viņam pareģoja sakāvi cīņā ar putnu Garudu. Tiešām tā arī notika: Indru divkaujā uzvarēja dievišķais putns Garuda un atņēma viņam trauku ar amritu. Vēlāk gan Indram izdevies trauku ar amritu atgūt.
Ašvini no riši Čjavanas bija saņēmuši somu, par ko Indra viņus apskaudis un mēģinājis viņus nogalināt. Par sodu Indramriši radīja briesmoni Madu, no kura Indra lielās bailēs bēga. Beigās Čjavana apžēlojās par Indru un pats iznīcināja briesmoni.
Tāpat Indra baidījās sastapties ar rākšasu valdnieku Rāvanu: lai paslēptos no viņa, Indra pārvērtās par pāvu. Tomēr sadursme bija nenovēršama. Rāvana uzsāka karu ar dieviem. Indra zaudēja divkaujā ar Rāvanas dēlu Meghanādu; tas viņu (lidojošos) ratos nogādāja Lankas salā. Uz lankas salu devās Brahmas vadītā dievu delegācija, lai lūgtu Rāvanas dēlu atbrīvot Indru. Sarunas noritēja gludi un Indra tika atbrīvots (kāds pazemojums!).
Citi episkie sižeti:
- Indra mēģināja iekārdināt riši Devašarmana sievu Ručī, taču izgāzās.
- Indra pavedināja vientuļnieka Gautamas sievu Ahalju. Gautama par to Indru nolādēja.
- Indra kopā ar Rudru atbrīvoja Somas nolaupīto Taru, kas bija Brihaspati sieva.
- Indra palīdzēja Kadru un viņas dēliem bēgt un sasniegt brīnišķīgu salu. Kadrai un viņas dēliem draudēja saules kvēle, bet Indra debesis aizklāja ar mākoņiem un lika nolīt lietum.
- Indra ar viltu uzveica asuru valdnieka Hiranjakašipu dēlu Prahlādu. Pēc dievu virspriestera Brihaspati padomā Indra pieņēmis brahmaņa izskatu, lūdza Prahlādam viņa tikumu. Dievbijīgais valdnieks nespēja atteikt brahmanim un atdeva Indram savu tikumu. Tā Indra guva virsroku par Prahlādu. Indra to darīja, lai saglabātu savu dievu valdnieka titulu. Vēsturē minēti gadījumi, kad askēti ar pārcilvēciskām pūlēm ieguvuši vēl lielāku varu nekā dievi. Tas bija iespējams, tādēļ, ka cilvēkus un dievus saistīja kopīgs princips - rita un anrita. Prahlāda, pateicoties savam tikumam būtu varējis ieņemt Indras vietu un to varenais dievu valdnieks nekādi nevēlējās pieļaut.
- Indra amritamantanas jeb okeāna kulšanas laikā ieguva brīnišķīgo zirgu Učaihšravasu, ziloni Airāvatu un teiksmaino koku pāridžātu.
- Indra samainījis meiteņu drēbes, kuras bija aizgājušas peldēties un uzdevis Jajāti liktenīgu jautājumu, uz kuru atbildot Jajāti zaudēja tiesības uzturēties uz Indras planētas.
- Indram radās tūkstošs acu, ar kurām viņš vērojis skaistuli Tilotamu.
- Indra traucēja valdniekam Marutam veikt upurēšanas rituālu.
- Savukārt valdnieks Bhangasvans bija veicis Indram nevēlamu upurēšanu. Tāpēc Indra viņu pārvērta par sievieti un izraisīja nesaskaņas viņa dēlu starpā, kuri kaujā cits citu nogalināja. Kad Indra uzzinājis par valdnieka Bhangasvana labajiem nodomiem, viņš atdzīvināja tā dēlus.
- Indra deva Javakri pilnīgas vēdu zināšanas, bet viņš neizturēja pārbaudījumus.
- Indra aizsūtīja apsaru Menaku savaldzināt Višvamitru, kurš ar savu askētismu apdraudēja Indras dievu valdnieka statusu.
- Indra baidījās, ka Sagaras dēli savā varenībā var līdzināties viņam, tāpēc nolaupīja viņiem upurzirgu.
- Indra pārvērties par vanagu un Agni pārtapis par balodi pieredzēja valdnieka Ušīnaras taisnprātību. Vanags (Indra) tēloja, ka vajā balodi (Agni). Valdnieks vēlēdamies paglābt balodi no vanaga vājašanas, nogrieza gabalu no savas miesas un mēģināja vanagu pabarot. Indra redzēdams, ka valdnieks Ušīnāra ir labestīgs, pareģoja viņam mūžīgu slavu.
- „Bhāgavatpurānā” ir tādas rindas: „Pēc tam Indra debesu valdnieks, kopā ar visiem debesu planētu vadoņiem piedāvāja Vāmanadevam vietu debesu lidmašīnā un ar Brahmas piekrišanu nogādāja viņu uz debesu planētas.”(8, 23, 25)
- Eposā „Mahābhārata” ir šādas rindas: „Viņš [Ardžuna?] iegāja dievišķā Indras mīļotajā pilī un ieraudzīja tūkstošiem dievu lidojošu ratu, daži stāvēja mierā, citi - kustībā.” (43.nod. 7.-12.)
- Eposs „Mahābhārata”: „Dievi parādījās savos lidojošajos ratos, lai būtu klāt cīniņā starp Kripakāriju un Ardžunu. Pat Indra debesu valdnieks, parādījās savā lidaparātā un 33 dieviem līdzīgas būtnes līdz ar viņu.” (274. un 275.nod.)
- Dzejnieks un dramaturgs Kalidasa (dzīvojis V gs. Guptu ķēniņu galmā) apraksta Indras lidojumu. Indras lidaparātu vadījis pilots Matali, kura vārds vairākas reizes minēts eposā „Mahābhārata.” Lidaparāts lidojis cauri mākoņiem, un tā „riteņi ievilkās.” Lidaparāts pacēlās krietni augstākos atmosfēras slāņos, un „nekāda gaisa elpošanai tur vairs nebija.” Pēc tam lidojuma augstums tika samazināts un lidaparāts lidoja virs pašām koku virsotnēm, izbiedēdams putnus. Kad lidaparāts bija nolaidies zemē, viens no pasažieriem- Duhsandra brīnījās, ka lidaparāta riteņi nav sacēluši putekļus un nemaz nepieskarās zemei. Pilots Matali paskaidroja, ka tas iespējams pateicoties Indras lidaparāta milzīgajām tehniskajām iespējām.

Indras kosmiskā pilsēta. Tā ir aprakstītā „Mahābhāratas” grāmatas „Sabhaparvana” trešajā nodaļā (6.-10.pants): „Indras kosmiskā pilsēta vienmēr atradās Visumā. Tā bija no metāla, un tajā bija nami, mājokļi un augi. Ieejas bija tik platas, ka mazi lidaparāti varēja izlidot cauri.”

Svarga. Tā hindu kosmoloģijā sauc Indras planētu, pasauli, kas atrodas telpā starp Sauli un Polārzvaigzni. 

Saites.
Hinduisms.