Hurrīti
Brīvie ļaudis.
Areāls. Dzīvoja plašā teritorijā starp Šumeru un Akādu Divupē un Hetu valsti Mazāzijā. Ziemeļos hurrītu zemē auga ciedri, kuru koksne bija labi pieprasīta. Austrumos līdz Irākas naftas laukiem, rietumos līdz Vidusjūras piekrastei, kurā kontrolēja tādus senus kultūras centrus kā Karšemišu un Alalahu. Ēģiptiešu un divupiešu rakstos hurrītu valsts saukta par Mitanni.
Kultūra. Viena no āriešu ciltīm. Pielūdza vēdiskos dievus un valdniekiem bija indoeiropiešu vārdi. No kultūras un reliģijas viedokļa hurrītus var uzskatīt par hetu priekštečiem. Hetu eposiem ir hurrītu saknes. Lai arī tā bija āriešu tauta, kultūra un valoda bija semītu, ar jūtami izteiktu akādiešu ietekmi. Rezultātā hurrīti ir saglabājuši šumeru reliģiju.
Vēsture. Jau III g.tk.pmē. hurrīti dzīvoja Šumerā un kontrolēja apģērbu ražošanu Ūrā. Tiem bija liela ietekme pēdējā Šumeras uzplaukuma laikā (Ūras trešā dinastija). Ap 3000.g.pmē. citu tautu migrācijas spiediena dēļ hurrīti bija spiesti pārcelties uz savu valdījumu ZA daļu. Savu valsti viņi nosauca par Urartu.
Pilsētas.
Alalaha.
Karšemiša.
Nuzi. Te atrasts hurrītu arhīvs.
Saites.
Hurrītu operētie galvaskausi.
Urartu valsts.
