'M-objekts' Hībekūses ielā jeb kā ekstrasensi Tallinā lidojošo šķīvīti meklēja (papildināts)

Lētticīgums un nekritiska iedomātā uzdošana par esošo mūsu sabiedrībā ir plaši izplatīta parādība. Taču jo īpaši šī cilvēkiem piemītošā vājība izpaužās gadījumos, kad ikdienas dzīvē sastopamies ar kaut ko šķietami neizprotamu. Interesanti, ka ažiotāžai nereti pakļaujas ne tikai tā dēvētie "parastie cilvēki," bet arī valdības ierēdņi un speciālisti ar augstāko izglītību. Uzskatāms piemērs ir gadījums ar Tallinas pievārtes "lidojošo šķīvīti," dēvētu arī par "citplanētiešu zondi" vai "raidītāju."

Tallinas pievārtē esošo Merivelju ar māju Hībekūses ielā Nr.34 šopavasar (2015.gada maijā) ziņkārības dzīti apciemojām arī mēs - aliens.lv veidotāji. Mājas pagalmā sastapām divus igauņu puišus - saimnieku un viņa ciemos atbraukušo draugu, jāatzīmē - tāda blēdīga paskata. Sarunā ar viņiem ļoti lauzītā krievu valodā noskaidrojām, ka tiešām tā ir tā pati "slavenā" māja un viss tālāk mūsu esejā aprakstītais patiesi būtu varējis tur notikt. Par savulaik lielajiem rakšanas darbiem ap māju varētu liecināt kaut vai tas, ka pagalmā un mājas tuvumā nav vecu koku, lai gan kaimiņu māju teritorijās tādu ir daudz. Daži tuvākie koki ir tikai Hībekūses ieliņas malā pie sētas. Tā pati aka, kas savulaik kalpoja par visu notikumu iemeslu,  vairs nepastāv - 1990.gadu sākumā tā ir aizbērta.

Nevarētu teikt, ka abi estiņi būtu priecīgi par mūsu ierašanos. Arī fotografēt neatļāva, lai gan pāris bildes mēs, protams, uzņēmām gan. Sarunas beigās piezīmēja, ka zināma interese par viņu māju esot saglabājusies vēl tagad. Gadoties, ka māja tiekot filmēta no garāmbraucošu mašīnu logiem. "M-objekts" vēl nav pavisam aizmirsts...

Lasīt tālāk...

Ģeoglifi: Lisakovskas pentagramma – Bafometa zīme vai nepabeigta pionieru nometne?

Tīmekļa lietotājiem, pārlūkojot Google Earth karšu krājumā ievietotos, visu pasauli pārklājošos satelītuzņēmumus, ik pa brīdim uz Zemes virsmas izdodas no jauna atrast kaut ko interesantu, savādu un noslēpumainu. Viens no tādiem objektiem – aptuveni 360 metrus liela pentagramma - atrodas Kazahijā, Augštoboļskas ūdenskrātuves dienvidu krasta pussalā, apmēram 20 km uz rieteņiem no Lisakovas pilsētas.

Lasīt tālāk...

Amatiervalodniece ivrita tekstu izlasa 'senkrievu dialektā'

- Vai, vai tur atkal apgāzies kuģis? Nelaime nelaimes galā! - viņš [Karlsons] izsaucās.
- Ej nu, tu taču turi laikrakstu ačgārni, - Brālītis aizrādīja. Viņam jau sen bija aizdomas, ka Karlsons lāgā neprot lasīt.

Šķiet, ka Karlsons tagad strādā Trīsvienības akadēmijas Pirmsslāvu civilizācijas institūtā, kurš nodarbojas ar slāvisko pirmsākumu atklāšanu visās iespējamajās vecās pasaules antīkajās kultūrās un bieži nāk klajā ar jauniem, "protokrieviskiem," dažādās Eirāzijas un Ziemeļāfrikas senvietās atrastu uzrakstu tulkojumiem.

Viena no izcilākajām šī institūta "speciālistēm," domājams akadēmiķa Karlsona personīgā audzēkne, ir Gaļina Grigorija meita Kotova. Viņa, būdama ķīmijas zinātņu kanditāte, pamanījusies sevī atklāt valodnieces talantu un "slāviski" iztulkot vairākus etrusku, tjurku, līķiešu, līdiešu, nabatiešu, feniķiešu un citu sentautu uzrakstus. Tomēr nesen G.Kotova pārspēja pati sevi un, šķiet, visus citus lingvofrīkus, "senkrievu dialektā" izlasot kādas Pleskavas apgabalā 1920.g. (1842.g.-?) mirušas žīdietes kapakmenī skaidrā ivritā iekaltu uzrakstu.

Lasīt tālāk...