Tallina
Igaunijas galvaspilsēta, nozīmīga Baltijas jūras osta.
Tallinn - igauņu val. Agrāk saukta par Rēveli.
Iedzīvotāji. 280 000 (1959.g.).
Tūristam! Kopš 2013.gada
Vēsture. X-XI gs. Tallinas vietā bija estu apmetne ar nosaukumu Lindanīse.
Kartē pilsētu ar nosaukumu Kolivaņa atzīmējis arābu ģeogrāfs Idrīss 1154.gadā - tādejādi tā ir vecākā Ziemeļeiropas pilsēta.
XIV gs. Tallina kļuva par dāņu bruņinieku atbalsta bāzi Ziemeļigaunijā.
Ziemeļu kara (1700.-1721.g.) rezultātā Tallina (toreiz Rēvele) kopā ar citām igauņu zemēm tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, kurā pēcāk kļuva par Estlandes guberņas centru.
1723.gadā uz Madagaskaru devās Pētera I sūtītā Indijas ekspedīcija. Tomēr tā bija neveiksmīga un kuģi atgriezās Rēvelē.
1909.gada augusta beigās laikrakstā "Daily Mail" tika ziņots par NLO, kas apmetis divus lokus virs Tallinas un aizlidoja Somijas virzienā, atstājot pilsētniekus stipri uzbudinātā stāvoklī.
1918.gada 25.februārī, tikai dienu pēc Igaunijas neatkarības pasludināšanas Pērnavā, to okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks.
1918.-1940.gadam Igaunijas Republikas galvaspilsēta.
Sarkankrievu uzbrukums Tallinai. 1918.gadā nopietnas briesmas jaunajai Igaunijas republikai radīja krievu Sarkanā armija. Decembrī tā bija sekmīgi karojusi Igaunijas teritorijā un pietuvojusies tikai dažu kilometru attālumā Tallinai. Likās, vēl tikai nedaudz, un igauņu galvaspilsēta kritīs.
Nopietns šķērslis krievu interventu ceļā bija tikai briti - to kuģi pastāvīgi apšaudīja uzbrūkosās sarkanarmiešu daļas. Tādēļ sarkankrievi nolēma organizēt Baltijas flotes Īpašo uzdevumu kuģu vienību (krieviski - Отряд судов особого назначения Балтфлота) ar Revolucionārās kara padomes (krieviski - Реввоенсовет) locekli Fjodoru Raskoļņikovu (Федор Раскольников) tās vadībā. Krievu lielinieki nezin kādēļ bija pārliecināti, ka, tikko Rēveles (Tallinas) strādnieki ieraudzīs Baltijas flotes kuģus, tā tie tūdaļ sacelsies pret igauņu kapitālistiem. Par šo militāro akciju īpaši kaislīgi iestājās Ļevs Trockis. Pilnīgi netika ņemts vērā fakts, ka kuģi bija sliktā tehniskā stāvoklī, arī komandu disciplīna varēja būt labāka. Raskoļņikovs uzbrukumu sāka tikai ar vienu mīnu kuģi "Spartaks" ("Спартак"). Trūka jebkādu izlūkošanas datu par apvidū esošajiem britu spēkiem. Tāpēc, kad no Rēveles lielinieku kuģa pārtveršanai devās divi britu vieglie kreiseri un divi mīnukuģi, tas Raskoļņikovam bija liels pārsteigums. Atkāpšanās laikā vinš faktiski neveica nekādu pasākuma vadību un pēc dažām stundam "Spartaks" tika savaņģots ar visu komandu.
Mazliet vēlāk Rēvelei pietuvojas vēl viens Baltijas flotes mīnu kugis - "Autroils" ("Автроил"). Arī tam atkāpšanās neizdevās un kuģis ar visu komandu tika sagūstīts bez neviena šāviena.
Neskatoties uz baltgvardu protestiem, briti abus mīnukuģus atdeva igauņiem. Sagūstīto Raskoļņikovu pāris mēnešus vēlāk samainīja pret angļu matrožiem.
Šo pasākumu krievi izmanto savā propagandā - tiek stāstīts, ka briti sagūstītos matrožus nošāvuši (nezinām, vai tiesa), pats pārgājiens ieguvis Ledus pārgājiena vārdu. 1940.gadā notikuma atcerei Tallinā uzsliets Marjames memoriālais komplekss un tur esot pārapbedīti kritušie matroži.
Tallinas pučs (1924.g.). Igaunijas komunistu bruņota apvērsuma mēģinājums 1924.gada 1.decembrī ar mērķi pārņemt varu Igaunijā un pievienot to PSRS. Padomju Savienība šo apvērsuma mēģinājumu atbalstīja gan finansiāli, gan militāri. Tomēr Igaunijas bruņoto spēku aktīvas darbības rezultātā komunistu dumpis tika apspiests tai pašā dienā.
Tallina II Pasaules karā (1939.-1945.g.). 1940.gada 21.jūlijā pilsētu okupēja krievpadomju karaspēks.
1941.gada augustā Tallinu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks.
Tallinas bombardēšana. 1944.gada 9.martā krievpadomju armijas lidmašīnas bombardēja Tallinu. Tā bija galvenokārt vērsta pret dzīvojamajiem rajoniem, nevis nedaudzajiem pilsētā esošajiem militārajiem objektiem. Divos uzlidojuma viļņos uz pilsētu nometa 1725 sprāgstošas bumbas un 1300 degbumbas. Uzlidojumā mājas zaudēja ap 20 000 pilsētnieku, sagrautas tika 1549 ēkas, bojātas vēl 3350 (tas tolaik bija 30% no Tallinas dzīvojamā fonda). Nogalināti tika 554 mierīgie iedzīvotāji, 50 vācu karavīri un 121 karagūsteknis. Bombardēšanas pēdas Tallinā esot redzamas vēl joprojām. Bombardēšanas upuri apbedīti Iekšpilsētas (Sizelinnas) kapsētā.
1944.gada septembrī pilsētu atkāroti ieņēma krievpadomju okupanti Tallinas militārās operācijas rezultātā.
1944.-1989.gada Igaunijas PSR galvaspilsēta PSRS sastāvā.
Arhitektūra. Pilsētas vecpilsēta iekļauta UNESCO sarakstā. Tā ir viens no autentiskākajiem Eiropas viduslaiku pilsētu centriem. Te ir apskatāms 2 km garais aizsargmūris, 26 aizsargtorņi, gandrīz 600 gadu vecs rātsnams un daudzie dievnami. Iekšpilsēta - Sizelinna.
Aplūkojamie objekti.
Aizsargsistēma. Līdz mūsdienām saglabājušies 2 km garš aizsargmūris (nocietinājuma siena) un 26 sargtorņi. Kādreiz tas bija 4 km garš. Sargāja iedzīvotājus kopš XVI gs. un bijis viens no pamatīgāk celtajiem mūriem Ziemeļeiropā. Tā biezums 3 m, augstums – 16 m. Zem nocietinājumu uzbēruma ir pazemes ejas.
Viru vārti. Te saglabājies senais aizsargmūris.
Interesanti vecpilsētas pagalmi.
Resnā Margarita. Lielgabalu tornis. Tagad tajā ierīkots Igaunijas Jūras muzejs.
Garais Hermanis.
Teika - sensenos laikos netālu no Tallinas dzīvojuši divi jauni ļauži - Hermanis un Margarita. Viņi nereti kopā staigājuši pa pilsētu, taču vienmēr to pametuši pirms nakts iestāšanās, jo tādi bijuši kaut kada lāsta noteikumi, kas viņiem bija jāievēro. Reiz viņi neizsekoja laikam un pilsētas pulksteņi nosita pusnakti. Mīlnieki metās bēgt, taču līdz tam laikam, kamēr pulksteņi beidza sist, tie nepaspēja pamest pilsētas robežas. Tā abi pārvērtās par akmens torņiem. Hermanis bija slaids un garš - kļuva par "Garo Hermani," bet Margarita bija miesās kupla - "Resnā Margarita." Torņi atrodas dažādās vecpilsētas daļās, kurās abus ķēris lāsts.
Kikindekēka tornis. "Ielūkojies ķēķī." Pats augstākais tornis. Tādu nosaukumu tornis esot dabūjis tādēļ, ka no tā varējis redzēt, kuram no pilsētniekiem būs vakariņas. 1980.gadā tornī ierīkota kafejnīca-bārs. Un gandrīz uzreiz te sāka novērot viduslaicīgā apģērbā tērpta vīrieša spoku. Reizēm redzēja kā tas pazūd sienā, pašas no sevis sākušas kustēties glāzes, bijuši dzirdami soļi un balsis. No visa tā kafejnīca tikai kļuva populārāka.
Neitsitorna tornis. "Jaunavas tornis." XIV gs. te ieslodzīja meitenes, kas nevēlējušās iziet pie vīra pēc ģimenes izvēles. Tornī meitenēm bija jāatrodas tik ilgi, kamēr tās neapdomāsies un nepakļausies. Ir gan arī cita nosaukuma izcelsmes versija - tornī strādājušas un dzīvojušas dārgu drānu šuvējas.
Tompeja pils. Tompea - "domkalns." Viduslaiku ordeņa pils, kas celta XIII-XIV gs. Tagad Igaunijas parlamenta mājvieta. 48 m augstajā Hermaņa tornī plīvo valsts karogs.
Skatu laukums uz Lejaspilsētu.
Olevistes baznīca. Viena no iespaidīgākajām gotiskajām būvēm viduslaiku Eiropā. Būvēta XV un XVI gs. mijā, bet pirmoreiz pieminēta 1267.gadā. Ap 1500.g. tai bija 159 m augsts tornis, kas tolaik bija visaugstākais zināmajā pasaulē. Patlaban atjaunotā baznīca kopā ar smaili ir 123,6 m augsta. Pēc nesenās rekonstrukcijas apmeklētājiem pieejams tornis. Līdz skatu laukumam ved 232 pakāpieni, jau pēc 137.pakāpiena ir iekārtota atpūtas telpa ar krēsliem.
Rātsnams. XV gs. Gandrīz 600 gadu vecs. Ziemeļeiropā vislabāk saglabājies gotiskā stilā celts rātsnams. Torņa smailē atrodas slavenais Vecais Tomass. Rātsnamā mūsdienās pilsētas vadība vairs neatrodas, to izmanto citiem pasākumiem.
Rātslaukums. Vecpilsētas centrs, tas agrāk bija tirgus laukums. Šeit notika visas pilsētai svarīgās lietas, te sodīja arī noziedzniekus. Viens no tādiem bija mācītājs, kas bijis tik sašutis par piedegušu omleti, ka nositis traktierī strādājošo meiteni. Cits tāds bijis rātesvīrs, kas izpļāpājies savai sievai par svarīgiem valsts noslēpumiem, kurus uzzinājis maģistrātā. Rātesvīru sākumā četrāpus ar sievu mugurā piespied aprāpot apkārt rātsnamam, bet pēc tam nocirta galvu. Tāpat sodīja arī mācītāju. Runā, ka laukumā reizēm varot manīt viņu spokus.
Sv.Brigitas klosteris. Pazīstams arī ar nosaukumu Piritas klosteris. Atrodas Tallinas pievārtē Piritas upes krastā, pārsimts metru no jūras.
Pasaulē vecākā strādājošā aptieka. Tā pirmo reizi pieminēta 1422.gadā. Tā pazīstama ar maizes un marcipāna gatavošanas nodarbībām. Starp kaltēto augu saišķīšiem karājas arī krokodila izbāzenis. Aptiekā dabūjams arī vīns Klarette, kas gatavots pēc viduslaiku receptēm.
Tallinas vecākais publiskais pulkstenis.
Dievnami.
Sv.Nikolaja baznīca. Dievnamā labi saglabājies XV gs. kokā grebts altāris.
Dominikāņu klosteris. Dibināts 1246.gadā. Tagad to ielenc suvenīru un modes preču veikali, kā arī kafeinīcas. Klosterī patlaban dzīvo tikai 3 mūki. Tūristus laiž te pastaigāties.
Aleksandra Ņevska katedrāle. Tallinas lielākais dievnams ar kupolu. Celts 1894.-1900.gadā.
Svētā Gara baznīca. Baznīca vecpilsētas centrā pirmoreiz minēta 1316.gadā. Virs ieejas atrodas krāšņi izkrāsots pulkstenis – vecākais laikrādis Tallinā.
Nams ar melno logu. Atrodas netālu no rātsnama. Pēc nostāsta sensenos laikos šai nama istabā kāzas svinējis pats Nelabais. Kāds ziņkārīgs nama saimnieka kalps to noskatījies. Tallinieši uzsver, ka šai nama istabā nekad nav dzīvojis neviens igaunis. Ārzemniekiem gan dzīvoklis tiekot izīrēts, bet tos laikam leģenda nebaida.
Mārjames memoriālais komplekss. Tas veltīts Baltijas flotes jūrnieku Ledus pārgājienam no Igaunijas uz Kronštati (vai tomēr ne otrādi?) 1918.gadā. Memoriālo kompleksu veido eskadras kuģu "Autroil" un "Spartak" jūrnieku brāļu kaps, ko Tallinas līcī sagūstīja angļu interventi un nošāva (iespējams, tas ir krievu propagandas apgalvojums). Mārjamē viņi apglabāti 1940.gadā, kad Igaunija tika sarkankrievu okupēta.
1975.gadā Mārjamē tika izveidots ceremoniālais laukums. Tajā izvietota skulptūru kompozīcija "Nedziestošā uguns," ko veido divas dolomīta sienā iegravētas plaukstas – PSRS gados starp tām dega Mūžīgā uguns.
Pašreiz komplekss ir visai noplucis un igauņi prāto, ko ar to iesākt. Tā teritorija pieder valstij.
Gorhollas kultūras un sporta komplekss. Būvēts pirms 1980.gada vasaras Olimpiskajām spēlēm. Patlaban tas ir pamests.
TV tornis. Tagad slēgti skatu laukumi drošības apsvērumu dēļ. Tā ir augstākā celtne Igaunijā – 314 m. Skatu laukums ar stikla grīdu atrodas 170 m augstumā. Tur ir restorāns Galaxy.
Muzeji.
KUMU mākslas muzejs. Igaunijas lielākais muzejs 5 stāvos., veltīts mūsdienīgajai mākslai.
ZOO. Adrese: Paldiski mnt. 145, www.loomaaed.ee
Dibināts 1939.gadā. 1937.gadā igauņu snaiperi Helsinkos ieguva pasaules čempionu titulu un balvā saņēma lūsīti Illu, kas kļuva par Zoo simbolu.
Atvērts katru dienu. Biļete pieaugušiem – 5,80 Eir, skolēniem, studentiem- 1,10 Ls un bērniem (3 - 17 g.v.) un pensionāriem no 70 g.v. – 0,65 Eir, bērniem līdz 3 g.v. - bezmaksas, ģimenēm (2 pieaugušie un 2 bērni) – 4,30 Ls.
Platība - vairāk kā 80 ha. Cauri dārzam brauc minivilcieniņš.
Viens no zoo lepnumiem ir plaša savvaļas aitu un kazu kolekcija, kas, iespējams, ir tāda lielākā pasaulē. Ir ziloņi, Amerikas bizoņi, hiēnas, Amūras tīģeri, baltie lāči (2004.gadā kādam apmeklētājam paņēmis cepumu ar visu plaukstu), sniega leopards.
Atrakciju parks Rocca al Mare Tivoli. Lielākais atrakciju parks Igaunijā, 18 dažādas atrakcijas. Darba laiks: P.-Pie. no 12.-20. un Se.-Sv. no 11.-20. Tālrunis: 372 656 0110, www.tivoli.ee
Krogi.
Olde Hansa. Viduslaiku krogs.
Muzeji.
Igaunijas Jūras muzejs. Lennusadam. Ierīkots vecpilsētā aizsardzības sistēmas lielgabalu tornī Resnā Margarita. Tā ekspozīcija sniedz pārskatu par Igauniju kā kā vēsturisku jūras valsti. Četros stāvos izstādīti dažādi tematiski priekšmeti: sens niršanas un zvejas aprīkojums, dažādi jūras dibenā atrasti priekšmeti, jūras kartes u.c.
Muzeja ekspozīcijā ir arī ievērojama kuģa modeļu kolekcija - no seniem bureniekiem līdz pat mūsdienīgām zemūdenēm.
Pētera I cietoksnis. Lennusadam. Ekspozīcija ierīkota 1916.-1917.gados celtajos hidroplānu angāros, kas bija Pētera I vārdā nosauktā jūras cietokšņa daļa Somu jūras līča krastā.Saistībā ar Vācijas jūras spēku straujo attīstību krievu cars Nikolajs II pavēlēja uzbūvēt Tallinā aizsardzības kompleksu un hidroplānu bāzi,kas stātos ceļā ienaidniekam ceļā uz Pēterpili.
Angāri ir arhitektūras piemineklis un novatorisku inženiertehnoloģiju meistardarbs, kuru izstrādājis Dānijas inženierbūvniecības birojs Christiani & Nielsen. XX gs. sākumā tās bija pirmās celtnes pasaulē, kurām jumtu veido kupolveida plānsienu konstrukcija no dzelzsbetona.
Padomju laikā šeit bija slēgta militāra zona un angāri 40.-90.gados tika izmantoti kā noliktavas. XXI gs. sākumā tie bija avārijas stāvoklī. 2 gadus igauņi te veica rekonstrukciju u iekārtoja angāros Jūras muzeju.
Jūras muzejs. Adrese - Kiti iela 17a.
Biļetes: ģimenei - 15 eiras, pieaugušajiem - 8 eiras, bērniem un studentiem - 4 eiras.
www.lennusadam.eu
Galvenais muzeja eksponāts ir zemūdene Lembit. Kuģi un laivas atrodas nevis ūdenī, bet gan izkarinati gaisā.Ekspozīcija izvietota vairākos līmeņos vienā lielā telpā. MIgaunijas brīvdabas muzejs. Gandrīz 80 ha plašā teritorijā jūras krastā izveidots ciemats, kurā izvietotas sētas, dzirnavas un pat ugunsdzēsēju stacija – kopumā 72 ēkas no dažādām valsts vietām un dažādiem laikmetiem.
Muzeja grīda ir kā jūras dibens, uz tā guļ torpēdas un mīnas. Vēl uz dibena apskatāms vecākais Igaunijas kuģis Maasilinn, kas ir 100 gadu vecāks par zviedru Vasa.
Nākamajā augstākajā līmenī atrodas bojas, pie kurām var pieiet pa gaisa tiltiem.
Pašos angāra griestos karājas hidroplāns Short Type 184 - tiesa gan, kopija. 1919.-1933.gados igauņu bruņotajos spēkos bija 8 šādi hidroplāni. Tos izmantoja mācību nolūkos un pasta pārvadājumiem starp Tallinu un Helsinkiem.
Lembit zemūdene būvēta 1934.gadā Anglijas būvētavā Vickers-Armstrongs, kur igauņi pasūtīja arī otru savu zemūdeni Kalev. Kalev nogrima 1941.gada oktobrī, bet Lembit pārņēma PSRS Kara flote, kuras sastāvā tā karoja II Pasaules karā. Pēc kara tā izmantota kā mācību zemūdene Volgā. 1979.gadā tā atgriezās Igaunijā un 2 gadus vēlāk kļuva par Baltijas Flotes muzeja eksponātu Piritas ostā Tallinā. Līdz pat 2011.gada maijam zemūdene atradās savā stihijā - ūdenī. Jaunajā muzejā tā aplūkojama arī no iekšas.
Krastos lielgabali un ložmetēji.
Vēl te ir akvārijs, hidroplāna un zemūdenes simulatori. Lielā dzeltenā zemūdene - veltījums bītliem, kurā tiek rādīta filma par ceļjumu apkārt pasaulei.
Vairāki eksponāti izvietoti arī arpus angāra. Pirmā mēneša laikā muzeju apmeklēja 45 000 cilvēku.
Igaunijas brīvdabas muzejs. Gandrīz 80 ha plašā teritorijā jūras krastā izveidots ciemats, kurā izvietotas sētas, dzirnavas un pat ugunsdzēsēju stacija – kopumā 72 ēkas no dažādām valsts vietām un dažādiem laikmetiem.
Atvērts katru dienu no 10 –17. Tālrunis: 372 654 9100, www.evm.ee
No centra sasniedzams ar 22.autobusu, braucot līdz ZOO, tad 15 minūtes kājām pa jūras krasta ceļu.
Biļetes cena: pieaugušiem – 1,40 Ls, studentiem un pensionāriem – 0,70 Ls, ģimenēm (2 pieaugušie un 2 bērni) – 3,20 Ls.
Zinātnes centrs - Energie. Centra kopējā platība ir vairāk kā 3000 m2, un tajā apskatāmas 7 pastāvīgās izstādes par enerģijas vēsturi un elektroenerģijas ražošanu, kā arīcitām klasiskās fizikas tēmām. Te iespējams uzzināt visu par elektroenerģijas iegūšanu un nozares vēsturi. Iespaidīgākais centra eksponāts ir Eiropā unikāls zibens ģenerators, kas ļauj radīt līdz pat 3 m garus zibens lādiņus. Pārsteidzoši un aizraujoši eksperimenti, kas saistīti ar fiziku - skaņu, gaismu, optiku, atjaunojamo un atomenerģiju.
NUKU leļļu muzejs. Galveno daļu veido teātra leļļu muzejs, kas ar leļļu, vārda un attēla starpniecību iepazīstina apmeklētājus ar Igaunijas un pasaules leļļu teātra vēsturi. Muzejā iekārtota arī pasaules leļļu istaba, kurā aplūkojamas dažādās tehnoloģijās veidotas lelles no dažādām pasaules malām. Muzejā darbojas leļļu gatavošanas darbnīcas. Te tiek izmantoti skārienjūtīgie informatīvie ekrāni.
Vembu-Tembumaa. Ģimenes izklaides parks. te ir kartingu trase, ATV trase, baseini ar vienmēr siltu ūdeni.
Kumu muzejs. Igaunijā lielākais mākslas muzejs, kas 2008.gadā atzīts par labāko Eiropā.
Marcipāna muzejistaba. Stāsta par marcipāna vēsturi, un kā viduslaikos aptiekās gatavotās zāles vēlāk kļuva par populāru saldumu. te var aplūkot ap 200 marcipāna figūriņu, kartes un tortes, kuru pagatavošanā ir izmantotas vairāk kā 100 gadus vecas formas.
Tīmekļa resursi.
Ziņas par kultūras pasākumiem Tallinā www.tallinn2011.ee
Saites.
Igaunija.
