Amatiervalodniece ivrita tekstu izlasa 'senkrievu dialektā'
- Detaļas
- Kategorija: Pārpratumi
-
28 Nov 2012
- Autors Aliens.lv
- Vai, vai tur atkal apgāzies kuģis? Nelaime nelaimes galā! - viņš [Karlsons] izsaucās.
- Ej nu, tu taču turi laikrakstu ačgārni, - Brālītis aizrādīja. Viņam jau sen bija aizdomas, ka Karlsons lāgā neprot lasīt.
Šķiet, ka Karlsons tagad strādā Trīsvienības akadēmijas Pirmsslāvu civilizācijas institūtā, kurš nodarbojas ar slāvisko pirmsākumu atklāšanu visās iespējamajās vecās pasaules antīkajās kultūrās un bieži nāk klajā ar jauniem, "protokrieviskiem," dažādās Eirāzijas un Ziemeļāfrikas senvietās atrastu uzrakstu tulkojumiem.
Viena no izcilākajām šī institūta "speciālistēm," domājams akadēmiķa Karlsona personīgā audzēkne, ir Gaļina Grigorija meita Kotova. Viņa, būdama ķīmijas zinātņu kanditāte, pamanījusies sevī atklāt valodnieces talantu un "slāviski" iztulkot vairākus etrusku, tjurku, līķiešu, līdiešu, nabatiešu, feniķiešu un citu sentautu uzrakstus. Tomēr nesen G.Kotova pārspēja pati sevi un, šķiet, visus citus lingvofrīkus, "senkrievu dialektā" izlasot kādas Pleskavas apgabalā 1920.g. (1842.g.-?) mirušas žīdietes kapakmenī skaidrā ivritā iekaltu uzrakstu.
Uzraksts nezināmā valodā
2012.gada 22.septembrī Pirmsslāvu civilizācijas institūts savā mājas lapā publicēja attēlus, kuros bija redzams akmens ar izlīdzinātā plaknē iekaltu uzrakstu. Fotogrāfijas par zinātnisku iestādi dēvētajai organizācijai bija iesūtījis kāds A.Karakajevs, paskaidrojot, ka akmeni uzgājis mežā pie Urickas ciema, ap 30 km no Veļikijiluki pilsētas. Karakajevs vēlējās uzzināt, kas un kādā valodā akmenī ierakstīts.
Kotova tulko
Atbildi interesantam visai drīz sniedza G.Kotova. Viņa atsevišķā rakstā paskaidroja, ka uzraksts ir lasāms krievu valodas dialektā un iekalts, izmantojot arhaiska grieķu alfabēta, kirilicas un dažas latīņu alfabēta zīmes. Uzraksta vecumu viņa lēsa kā attiecināmu uz mūsu ēras II tūkstošgades II pusi, iespējams pat uz XIX gs.
Tālāk G.Kotova sniedza teksta traskripciju, transliterāciju un tulkojumu, kā arī sīkus paskaidrojumus, kāpēc katrs vārds jātulko tieši tā, kā viņa darījusi. Detaļas izlaižot (interesentiem sk. šeit), galvenie soļi izskatījās šādi:
Transkripcija un transliterācija:
1. ЛТС КОЛ Р
2. М ПВ : ЛТС ЛХД
3. И АЛД ЛИ.С СК БИ ОЛ
4. ЛС СН ЛЗС И ЛСК
5. ЛИЛИС СЛЕ ЛИЛИ
6. БК ЛИ
Lasījums:
1. ЛеТоСь КОЛолись на Ра -*
2. Ме ПаВетки : ЛеТоСь ЛиХоДе -
3. И на АЛоДь ЛИЕСа СеКом БИли ОЛелько
4. ЛаСу СыН ЛиЗаСе И ЛаСКаться
5. ЛИЛИСь СЛЕзы ЛИЛИсь.
6. БоК ЛИл.
(ar maziem burtiem Kotova lasījumā rakstījusi rekonstruētās, viņasprāt tekstā trūkstošās skaņas - red.)
Tulkojums krieviski:
1. ЛЕТОСЬ ДРАЛИСЬ на МЕ-
2. ЖЕ, ПАВЕТКИ : ЛЕТОСЬ ЛИХОДЕ-
3. И на ОПУШКЕ ЛЕСА СЕКОМ УБИЛИ, ГОРЕ МНЕ,
4. ЛАСУ. СЫН любил ЦЕЛОВАТЬСЯ И ЛАСКАТЬСЯ.
5. ЛИЛИСЬ СЛЕЗЫ, ЛИЛИСЬ.
6. БОГ ЛИЛ.
Interesanti (jeb tomēr simptomātiski?), ka Kotova teksta fonā, tā sacīt 2.līmenī, atbilstošās vietās vēl saskatīja gan sievietes, gan jauna vīrieša daļējus profilus.
Noslēgumā "speciāliste" secināja, ka akmenī iekalta piemiņas epitāfija, kurā māte pauž bēdas par savu nogalināto dēlu.
Patiesības stunda
Jādomā, diena, kad Trīsvienības akadēmijas redakcija izlasīja Izraēlā dzīvojošā Igala Zamira vēstuli nebija tā labākā seno uzrakstu šifrētājas, ķīmiķes Kotovas karjerā.
Zamirs rakstīja: "Ja akmeni apgriež apkārt, tad katrs, kas zin ivritu, tā rašanās vēsturi un ir pazīstams ar judaismu (nevis ebrejību), jums pateiktu, ka tā ir kapa plāksne פיינ, zem kuras apglabāta sieviete, redzams Ichāka meita, kuras vārdu es nevaru salasīt. Viņa ir apglabāta שנת תרפ gadā, kas pēc mūsdienu kalendāra atbilst 1920.g."
Zamira tulkojumu, papildinot ar mirušās vārdu - Haja - apstiprināja arī Maskavas Horālās sinagogas rabīns Meirs Manevičs: "Šis ir tradicionāls teksts, ko joprojām raksta uz ebreju kapu plāksnēm."
Vēstuli ar analogu tulkojumu Trīsvienības akadēmijai atsūtījusi arī Lina Buņejeva no Moldāvijas. Viņas tulkojumā atšķirīgs ir tikai gada skaitlis - 1842.
Noslēgumā jāatzīmē, ka vismaz dažas lietas (resp. tās, kas nesaistās ar iekaltā uzraksta valodu un saturu) Kotovai tomēr bija izdevies noteikt visai precīzi. Plāksni patiešām var pielīdzināt epitāfijai un teksts ir iekalts XIX gs. jeb XX gs. sākumā. Savukārt Trīsvienības akadēmiju var uzteikt par to, ka tā nevis izņēma Kotovas rakstu no savas mājas lapas, bet papildināja ar Zamira, Maneviča un Buņejevas vēstulēm.
Attēlā: pa kreisi - kapakmenī iekaltā uzraksta apgrieztais attēls; vidū - Kotovas transkribētais un transliterētais apgrieztais uzraksts; pa labi - kapakmens iekalums ivrita kvadrātrakstā pareizā stāvoklī. Avots: trinitas.ru.
