Aliens

Norvēģijas karalis domā, ka homoseksuālisms ir norvēģu etniskās identitātes pazīme...

Kad viena persona cieš no kādas apmātības, mēs to saucam par psihisku saslimšanu,
Kad tā notiek ar veselu sabiedrību, šī novirze kļūst par normu...

Etnoss nav nekas cits kā ogolķevšuju nacionālistu un fašistu (aka rasistu, islamofobu, utml.) radīts sociāls konstrukts, kāds dabā nemaz nepastāv. Patiesībā jau kopš Ādama visi ir sajaukušies ar visiem un nemitīgi turpina jaukties. Tikai šī jaukšanās rada kultūru, dod stabilitāti un attīstības iespējas.

Etniskās savdabības bioloģiskos pamatus (gēnus, asinsgrupas, u.c. bioķīmiskus faktorus, par kuriem etniskuma un rases kontekstā nereti runā zinātnieki) nav vērts ņemt vērā, jo bioloģija ar cilvēku sabiedrību nekādi nav saistāma. Turklāt rase ir tāds pats izdomājums kā etnoss. Diskusijā par sabiedrības atvērtības vai noslēgtības apmēriem un veidiem, to pamatojumu un nepieciešamību, svarīgi ir tikai progresīvo sociologu, sociālantropologu, kumunikācijas un cilvēktiesību speciālistu intelektuālie spriedumi. Savukārt nacionālistu intelektuāļu uzskati, neskatoties uz to paudēju kvalifikāciju, zinātniskiem grādiem, saņemtām profesionālām, sabiedriskām vai valstiskām atzinībām, vērā nav ņemami, jo tie pēc noklusējuma ir aizvainojoši, agresīvi, nepareizi, kļūdaini, maldīgi un diskriminējoši. Gadījumā, ja publiskā diskusijā tomēr jārunā par bioloģiskiem jautājumiem, prioritāte dodama nevis ģenētiķu vai mediķu, bet minēto humanitāro novirzienu pārstāvju domām.

Valstiska etniskuma kopšana, nostiprināšana, popularizācija un jo īpaši aizsardzība ir tumsonība, XIX vai XX gs. anahroniska palieka, ļaunums pret ko jācīnās. Ļaujot pastāvēt nacionālistiskam etniskumam, jebkurā, taču jo īpaši eiropiešu tautā ātrāk vai vēlāk atdzims jeb radīsies nacisms un kādas atsevišķas, titulnācijai nepiederošas grupas tiks sākumā apspiestas, diskriminētas, bet beigās - fiziski iznīcinātas.

Tāpēc - lai izvairītos no fašisma atdzimšanas, sasniegtu vispārējas laimes, brīvības un brālības stāvokli - nepieciešama pamatnāciju etniskās un kulturālās viendabības denaturācija, ievedot to valstīs lielu daudzumu svešu etnosu un kultūru nesējus, kuriem jaunajā mītnes zemē, pamatojoties uz cilvēktiesībām, jāļauj reproducēt savu valodas, kultūras un reliģijas telpu, dzīvot pēc tiem pašiem paradumiem kā izcelsmes zemē... - Apmēram tāda, ja runājam par etniskās identitātes tēmu, ir tā saukto progresīvo humānistu (liberāl-radikāļu, kultūr-marksistu) paradigma, ap kuru tie auž visus savus propagandas palagus un atbilstoši kurai virza savā varā pārņemto valstu politiku.

Domu par savas kopienas etniski kulturālo pamatu graušanu (un vēl jo vairāk - šādas darbības) cilvēku vairākums, īpaši jau sabiedrības izglītotā daļā, sākotnēji gluži dabīgi, instinktīvi uztver noraidoši. Lai atceramies latviešu (igauņu, leišu) attieksmi pret krievu okupācijas laikā mūsu zemē nelikumīgi iepludinātajiem "govori po russki" kolonistiem. Tāpēc, lai tomēr gūtu panākumus, progresīvie humānisti savas postošās idejas sabiedrībā izplata dažādos formātos un intensitātē: literatūrā, mākslā, filozofijā, politikā... Darbojoties sistēmiski un ilgtermiņā. Izmantojot žurnālus, portālus, grāmatas, TV, radio, diskusiju festivālus, kultūras pasākumus, utml. Tāpat svarīga propagandas procesa sastāvdaļa ir šīs ideoloģijas leģimitizācija ar vispārzināmu autoritāšu, tai skaitā valsts varas augstāko pārstāvju līdzdalību.

Ja šajā sakarā gribam pieminēt kādu izlecošāku piemēru, tad Latvijas gadījumā varam norādīt uz "Nacionālās Apvienības" politiķes Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces 2015.g. augusta sākumā publiskotajiem izteikumiem par "visu ādas krāsu latviešiem." Savukārt no Baltijas jūras pretējā krasta kā raksturīgu, kreisajiem ideologiem pakalpot gatavas, degradējušās rietumu aristokrātijas piemēru varam nosaukt tagadējo Norvēģijas karali Haraldu V, ko nākotnē, iespējams pieminēs kā Haraldu Kreiso, Haraldu Asinsnodevēju vai kā tamlīdzīgi. Par to liecina viņa majestātes karaliskā runa, teikta pils dārzā Oslā (valsts galvaspilsētas, kur jau kopš 2010.g. populārākais jaundzimušo puisēnu vārds nemainīgi ir Muhameds) šī gada 1.septembrī. Uzrunājot klātesošos, Haralds teica:

"Norvēģi nāk no Norvēģijas ziemeļiem, vidus, dienvidiem un citiem reģioniem."

"Arī imigranti no Afganistānas, Pakistānas, Polijas, Zviedrijas, Somālijas un Sīrijas ir norvēģi."

"Ne vienmēr ir vienkārši pateikt, no kurienes mēs nākam, kādai nacionalitātei piederam."

"Mājas ir tur, kur atrodas tava sirds. Ne vienmēr tās meklējamas valsts robežu ietvaros."

"Norvēģi ir arī meitenes, kuras mīl meitenes. Puiši, kuri mīl puišus. Un zēni un meitenes, kas mīl viens otru."

"Norvēģi tic Dievam, Allaham, visam un nekam. Norvēģiem patīk Grīgs, Kigo, Hellbillies un Kari Bremnes. Citiem vārdiem sakot: jūs esat Norvēģija. Mēs esam Norvēģija."

Haraldam, iespējams, patiešām ir grūti pateikt, kādai nacionalitātei pieder katrs atsevišķais Muhameds no viņa ģeometriskajā progresijā pieaugošā neeiropiešu cilmes Allahu piesaucošā pavalstnieku pulka... Taču apgalvojumam, ka migranti no Afganistānas un Somālijas arī ir norvēģi (nemaz jau nerunājot par viņa ekselences jaunatrasto norvēģu etniskās identitātes kritēriju - homoseksualitāti), diez vai, ka iekšēji piekrīt liela daļa to karalistes pavalstnieku, kuru senči, kā liecina, piemēram šis 2002.g. žurnālā "European Journal of Human Genetics" publicētais pētījums (sk. ŠEIT) šajā skarbajā zemē ieradās jau drīz pēc tam, kad tās ielejas atbrīvojās no pēdējā apledojuma segas. Arheoloģiski tos saista ar vēlā paleolīta Ārensburgas kultūras cilvēkiem. Tāpat minētais pētījums norāda, ka mūsdienu norvēģu genotips vistuvāk līdzinās kontinentālo ģermāņu genotipam. Kā uzskata pētījuma autori, protoģermāņi, līdzi nesdami lauksaimniecības prasmes un senziemeļnieku pirmvalodu, Norvēģijā visdrīzāk ieradušies līdz ar auklas keramikas un kaujas cirvju kultūru pirms apmēram 4200 gadiem. Kopš tā laika līdz pat nesenajam, faktiski tikai dažas desmitgades atpakaļ notikušajam kultūrmarksisma ideoloģijas politiskajam triumfam Norvēģijā, norvēģis bija tas, kura tēva tēva tēvs un mātes mātes māte - un tā tālāk, nereti līdz pat pirmā norvēģu karaļa Haralda I Skaistmata laikiem - bija bijis norvēģis, dzīvoja Norvēģijā, runāja norvēģiski, kopa norvēģu tradīcijas un kultūru...

P.S. Priecē fakts, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 7.septembrī nolēma trešajā lasījumā neatbalstīt Saeimā iepriekš apstiprināto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis". Norvēģu kultūrmarksistu šnites "latviešu" ražošanas atcelšana gan vēl jāapstiprina Saeimai. 

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.