Radio, radiotehnika
Vācieši par vienu no radio izgudrotājiem uzskata Hercu.
Aleksandrs Popovs nosūtīja pirmo radiogrammu, kas sastāvēja no diviem vārdiem – Herca vārda un uzvārda.
Radio izgudrošana deva cilvēcei galvenos elektronisko signālu apstrādes principus un lika pamatus skaitļošanas tehnikai. No radio sekoja citi izgudrojumi - kalkulatori, datori, kardiostimulatori, mikroviļņu krāsnis, roboti, starpplanētu stacijas, mobilie tālruņi, lokatori, radioteleskopi utt.
Radio izgudrošana. Par radio izgudrotājiem uzskata daudzus, bet galvenie divi pretendenti ir Popovs un Markoni.
Olivers Džozefs Lodžs - Anglijā, 1884.gadā nodemonstrēja radioviļņu pārraidīšanu un uztveršanu 40 m attālumā. Vēlāk uzlaboja "Branlī caurulīti," nosaucot to par "kohereru." Gan Popovs, gan Markoni savos pētījumos izmantoja Olivera Lodža eksperimentu rezultātus.
Henrihs Hercs - vācietis, 1888.gadā pirmais izgudroja veidu kā pārraidīt un uztvert elektromagnētiskos viļņus. Viņa iekārtā bija visi uztveršanas-pārraidīšanas ierīces elementi. Hercs stingri darbojās fizikāla eksperimenta ietvaros, kura galvenais mērķis bija pierādīt Maksvela elektromagnētisko teoriju.
Eduards Branlī - 1890.gadā radīja "Branlī caurulīti" Francijā. Viņu ilgu laiku uzskatīja par "bezvadu telegrāfijas tēvu."
Nikolā Tesla - 1893.gadā patentējis radioraidītāju ASV, bet pēc 2 gadiem arī radiouztvērēju.
Aleksandrs Popovs - demonstrējis radio 1895.gadā Krievijā, nosūtīja pirmo radiogrammu "Heinrihs Hercs."
Džiljermo Markoni - ieguvis patentu 1896.gadā Itālijā.
Par galvenajiem pretendentiem uz radio izgudrotāja godu uzskatāmi divi - Markoni un Popovs, jo visi pārējie nepazinājās šo eksperimentu informācijas aspektu.
Tālākā radiotehnikas attīstība. Markoni 1901.gada 12.decembrī ar radiosignālu savienoja britu Kornvelu ar Kanādas krastu - tātad tas bija pirmais transatlantiskais signāls.
1906.gadā amerikāņu izgudrotājs R.Fesendens pirmais veicis runas un mūzikas pārraidi ar radioviļņu palīdzību. Viņš arī ieteicis heterodīna radiouztvērēja principu.
Vācu fiziķis K.F.Brauns izgudrojis vairākus antenu veidus, arī rāmja antenu 1913.gadā.
1915.gadā pirmās elektronu lampas Krievijā radīja M.Bončs-Brujevičs, 1916.gadā organizējis to ražošanu. 1918.-1928.gados Ņižņijnovgorodas radiolaboratorijā viņš izgatavoja lieljaudas ģeneratorlampas, kuru anods dzesējams ar ūdeni. vadījis radiofonijas raidītāju un uztvērēju būvēšanu; sācis pētīt īsviļņu tālsakarus, ierosinājis tos ieviest praksē.
Laikam jau pirmie radio nozīmi propagandā saskatīja krievu lielinieki, jo 1922.gadā pēc V.Ļeņina norādījumiem M.Bonča-Brujeviča vadībā tika uzbūvēts tolaik pasaulē jaudīgākais (12 kW) radiofonijas raidītājs Centrālajai Kominternes stacijai Maskavā.
5 parastajām radioaparāta komponentēm: enerģijas pārveidotāja, uztvērēja, pārveidotāja, frekvenču regulatora un skaļruņa.
Nanoradio.
Raksti.
No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioapatāts.
Saites.
Sakaru tehnika.
