Hafre (2520.-2494.g.pmē.)
Khafre jeb Hefrēns.
Troņa vārds - Hor-User-ib.
Senās Ēģiptes IV dinastijas 4.faraons no 2520. līdz 2494.g.pmē.
Radniecība. Par Hafres izcelsmi ir vairākas teorijas. Galvenā vēsta, ka viņa tēvs bijis Hufs un māte bijusi viena no faraona sievām - Henutsena. Dažos avotos Henutsenu sauc arī par Hufu meitu, un tādas savienības Senajā Ēģiptē bija visai biežas.
Saskaņā ar Hērodota vēstīto, Hufs un Hafre bijuši brāļi.
Dēls - Menkaurs.
Iespējams, ka viņam vēl bijis dēls Šero (Šeiru).
Dzīvesgājums. IV dinastijas 4.faraons no 2520.-2494.g.pmē. (Hērodots gan saka, ka 56 gadus). Sekoja pēc Džedefra, iepriekšējā faraona, pēkšņās nāves vai valsts apvērsuma. Hērodots gan raksta, ka kāpis tronī pēc sava brāļa Hufa nāves.
Atgriezās Gīzā un uzcēla tur otru lielāko - Hefrēna piramīdu. Pieņēma „Ra dēla” titulu pirmais no IV dinastijas faraoniem. Daļa pētnieku šo faraonu uzkata par tirānu, kas turpināja Hufa despotisko kursu (pēc Hērodota ziņām), bet daļa – par gudrajo. Ir zināms, ka viņš bijis dziļi reliģiozs.
Sicīlijas Diodors apgalvo, ka Hafre netika apglabāts sevis būvētajā piramīdā Gīzā. Faraons baidījies, ka tauta var atriebties tam par despotismu un apgānīt kapenes, tādēļ licis sevi apglabāt kādā slepenā vietā.
Atradumi. Esot zināmas vairākas Hefrēna statuetes. Viena no tām, darināta no melnā diorīta, šodien aplūkojama Kairas Ēģiptes muzejā.
Statuete ar vanagu. To ir uzgājis franču arheologs O.Mariets.
Viena viņa statuja uzieta granīta svētnīcā pie Sfinksas, ierakta zemē ar galvu uz leju - droši vien kā necieņas pazīme. Iespējams, tā arī aplūkojama Kairas muzejā.
Interesants ir jautājums, vai Gīzas Sfinksas seja izcirsta pēc Hafres līdzības - lūkot šķirklī Gīzas Sfinksa.
Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
Hefrēna piramīda.
