Aliens

Jauns pierādījums aizmirstās Abīdas dinastijas pastāvēšanai: atklātas līdz šim neidentificēta II Starplaika faraona kapenes

Šī gada janvārī Pensilvānijas universitātes Penna muzeja un Ēģiptes arheologi, sadarbojoties ar Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministriju, senajā nekropolē pie Anubisa kalna Abīdā, Ēģiptē, 7 m dziļumā zem smiltīm atklāja masīvas kaļķakmens kapenes ar vairākām telpām un grezni dekorētu ieeju. Tomēr tas, kam bija paredzētas šīs greznās kapenes, joprojām paliek noslēpums. Kā teikts Pensilvānijas universitātes Penna muzeja 27.martā izplatītajā preses relīzē, kapeņu izlaupītāji bija sabojājuši uz ķieģeļiem pie ieejas uzgleznotos hieroglifus, padarot valdnieka vārdu neizlasāmu.

Šis atklājums izgaismo sen aizmirsto dinastiju un mazāk zināmu Senās Ēģiptes vēstures periodu.

"Tās bija II Starplaika beigas, kas tiek uzskatīts par “ļoti neskaidru periodu” senās Ēģiptes vēsturē, kad daudzi valdnieki pēc kāpšanas tronī valdīja tikai dažus gadus," - skaidroja Pensilvānijas universitātes profesors, eģiptologs Josefs Vēgners, kura vadītā arheologu komanda veica vienu no pēdējā laika nozīmīgākajiem atklājumiem.

Par “aizmirsto dinastiju,” kas šajā laikā valdīja Abīdā, ir ļoti maz zināms un, šķiet, ka tikai Senebkaja vārds bija ierakstīts tradicionālajos seno ēģiptiešu valdnieku sarakstos - Turīnas ķēniņu sarakstā.

"Jaunu faraonu un viņiem veltītu kapeņu atklājumi ir ļoti reti," - intervijā izdevumam Business Insider sacīja Vēgners. "Kapeņu laupītāji izpostīja kapenes, neatstājot pat faraona mūmiju un sarkofāgu."

Viņš piebilda, ka arheologi joprojām turpina pētīt teritoriju, kur atrastas kapenes. “Šajā apvidū, iespējams, varētu atrasties vēl citi tā paša laikmeta valdnieku apbedījumi, kas varētu palīdzēt noskaidrot nesen atklāto, līdz šim nezināmā faraona kapeņu identitāti un īpašumtiesības,” - Vēgners rakstīja e-pastā portālam Live Science.

Lai pilnībā izprastu šī atklājuma nozīmi, ir jāaplūko Abīdas bagātā vēsture – no pirmsdinastiju laikmeta līdz vēlīnai antīkajai pasaulei.

Abīdas nozīme senās Ēģiptes vēsturē

Abīda, kas atrodas 11 km uz rietumiem no Nīlas upes, netālu no mūsdienu pilsētām Arabmafdunas (El Araba el Madfun) un Baljanas (Al Baljan), bija senāko ēģiptiešu valdnieku apbedījumu vieta un vēlāk arī Ozīrisa kulta centrs, uz kurieni plūda svētceļnieki.

Pirmsdinastiju un agrīno dinastiju laiks

Lielāko daļu Augšēģiptes Abīdas valdnieki apvienoja jau Nagādas III periodā (3200.–3000.g.pmē.), iekarojot un pakļaujot konkurējošas pilsētas, piemēram, Nekenu. Konflikti, kas noveda pie Abīdas kļūšanas par dominējošo centru, iespējams, varētu būt attēloti jau Nagādas II perioda reljefos, piemēram, uz Džebelarakas (Gebel-el-Arak) naža vai Hierakonopoles 100.kapa frīzes.

Lielā tuksneša līdzenumā pie Abīdas, vietā, ko sauc par Ummelkābu (Umm El Qa'ab – arābu valodā “podu māte”) atrodas pirmsdinastiju un agrīno dinastiju – I un II dinastijas – valdnieku apbedījumi. Lai arī nekropolē kopš II dinastijas laikiem vairs netika apbedīti valdnieki, kulta vajadzībām, īpaši Ozīrisa pielūgšanai, tā tika izmantota līdz pat XXX dinastijai.

Abīdā apbedīja I dinastijas faraonus, tostarp Narmeru (kapenes B17 un B18), kurš tiek uzskatīts par šīs dinastijas dibinātāju, un viņa pēcteci Ahu. Lai arī vairums eģiptologu uzskata, ka Narmers ir tas pats leģendārais Meness, kurš pieminēts ķēniņu sarakstos, tomēr joprojām pastāv šaubas par šādu identifikāciju. Līdz ar to joprojām nav skaidrības par to, kas bija Meness un kurš apvienoja Ēģipti.

Agrīno dinastiju laikmetā tapa arī tā sauktās “Abīdas laivas” – ceremoniālas koka laivas, kas apbedītas blakus faraonu kapenēm. Arī vairāki II dinastijas valdnieki tika apbedīti Abīdā.

Tuksnesī aiz pilsētas trīs II dinastijas valdnieki uzcēla apbedījumu iežogojumus, kurus mūsdienās nereti nepareizi uzskata par “fortiem.” Vislabāk saglabājies no tiem ir Hasehemūna būvētais Šunetelzebibs.

Abīda kā Ozīrisa un Izīdas kulta centrs

Sākot ar V dinastiju, dievība Khentiamenti, kas bija sens mirušo dievs, pirmais no rietumniekiem, tika uzskatīts par mirušā faraona izpausmi pazemes pasaulē (jāpiebilst, ka vēl arvien notiek diskusija par to, vai Khentiamenti ir identificējams ar Ozīrisu vai Anubisu). Abīdā, blakus Khentiamenti templim, VI dinastijas faraons Pepi I uzcēla “faraona svētnīcu” (faraona “Ka namu”, seno ēģiptiešu valodā ḥwt-kꜣ), kas kalpoja gan valdnieka Ka (dvēseles aspekta) kultam, gan dieva Khentiamenti pielūgšanai. Vēlāk šī celtne tika paplašināta un pārtapa par Lielo Ozīrisa templi, kura drupas vēl joprojām atrodas pilsētas iežogojumā.

Pirmajā starplaikā Khentiamenti pakāpeniski saplūda ar Ozīrisu, un Abīda kļuva par nozīmīgu Ozīrisa un Izīdas kulta centru.

Vidējā valsts un Otrais starplaiks

Vidējās valsts XI dinastijas sestais faraons Mentuhoteps II, kuram tiek piedēvēta Ēģiptes atkalapvienošana pēc Pirmā starplaika, Abīdā uzcēla faraona svētnīcu, kas pazīstama kā Mentuhotepa II Mahat kapela.

Cits varens Vidējas valsts XII dinastijas faraons Senusrets III Abīdas dienvidos uzbūvēja plašu apbedījumu kompleksu, kas sastāvēja no milzīgām apakšzemes kapenēm, kenotafa, bēru tempļa un faraona pēcnāves kultam paredzētas pilsētas Wah-Sut (Sk. “Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā”, aliens.lv, 23.08.2017.). Blakus kenotafam tika apbedīti vēl vismaz divi XIII dinastijas faraoni (kapenes S9 un S10), kā arī daži otrajā starplaikā valdījušie aizmirstās Abīdas dinastijas faraoni, piemēram, Senebkajs. Šajā laikā, paralēli hiksu XV dinastijai ziemeļos un XVI dinastijai Tēbas, nelielā reģionā ar centru Abīdā valdīja vietējie Abīdas dinastijas faraoni.

Jaunā valsts

Jauns celtniecības laikmets Abīdā sākās XVIII dinastijas laikā, kad tika uzcelta faraona Ahmosa I kapela. Šeit atradās arī viņa piramīda – vienīgā zināmā šāda veida būve šajā reģionā. Mūsdienās no tās saglabājušās tikai drupas.

Jaunas valsts varenais faraons Tutmoss III uzcēla ievērojami lielāku templi, kura izmēri bija aptuveni 40 x 61 m. Viņš arī ierīkoja procesiju ceļu, kas veda gar templi uz tā aizmugurē esošo kapsētu. Ceļa galā atradās lieliski granīta vārti.

Jaunās valsts laikā XIX dinastijas faraons Sets I (no 1294. vai 1290.–1279.g.pmē) Abīdā uzcēla savā vārdā nosauktu lielu svētnīcu, kur šaurā gaitenī, kuru nereti dēvē par “Valdnieku galeriju,” uz sienas iegravēti pirms viņa valdījušu 76 faraonu vārdi. Turpat netālu, uz dienvidrietumiem no Seta I svētnīcas, atrodas Ozīrisam veltītais megalītiskais templis vai kenotafs (viltus kaps) – Ozireons. Ozireona arhaiskais arhitektūras stils, tā izteiktā līdzība ar Hafres ielejas templi Gīzā, ir iemesls diskusijām par tā patieso vecumu. Lai arī eģiptologi Ozireonu datē ar Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Seta I vai Merneptaha valdīšanas laiku (1213.–1203.g.pmē.), tā sauktie alternatīvie vēsturnieki, piemēram, Dž.E.Vests, G.Henkoks, to uzskata pat par ļoti senu celtni. Tomēr visticamākais izskaidrojums šeit būs tas, ka Ozireons ir apzināti būvēts arhaiskā, megalītiskā stilā.

Vēlā valsts

XXVI dinastijas faraons Ahmoss II atkal pārbūvēja templi, ierīkojot tajā lielu, monolītu sarkana granīta svētnīcu. Nākamo tempļu pamati atradās 5,5 metru dziļumā zem mūsdienās atklātajām drupām: lai atšķirtu dažādās būves, tās bija rūpīgi jāizpēta un tika veikti vairāk nekā 4000 mērījumi un 1000 līmeņošanas darbi.

Pēdējā nozīmīgā būve Abīdā bija templis, ko uzcēla XXX dinastijas faraons Nektanebo I.

Grieķu un romiešu periods

Kopš Ptolemaju dinastijas laikiem, kad Ēģipti bija okupējuši grieķi, un arī vēlākajā romiešu okupācijas periodā Abīdā vairs netika uzceltas jaunas celtnes, un esošās sāka pamazām sabrukt.

Otrais starplaiks un aizmirstā Abīdas dinastija

Otrais starplaiks (1700.–1550.g.p.m.ē.) ir viens no neskaidrākajiem un sarežģītākajiem periodiem Senās Ēģiptes vēsturē. No šī laika posma ir saglabājies ļoti maz valdnieku pieminekļu, kas ievērojami apgrūtina precīzas hronoloģijas izveidi. Tāpat ir grūti datēt avotus, kas attiecas uz šī perioda politiskajiem un sociālajiem notikumiem.

Dāņu eģiptologs Kims Rīholts (1997) norāda, ka pat nav skaidrs, cik valstiski veidojumi šajā laikā pastāvēja Ēģiptē. Pat par zināmajām valstīm pieejamā informācija ir fragmentāra – to teritoriālās un hronoloģiskās robežas ir neskaidras, valdnieku secība ir nepilnīga, un daudzu valdnieku identitāte joprojām ir neskaidra. Vairāku valdnieku vārdi ir zināmi tikai no dažiem pieminekļiem vai kartušām, taču par viņu darbību vai ieguldījumu nav saglabājušās nekādas ziņas.

Lielākā daļa Otrā starplaika rakstisko avotu tapuši ierēdniecības vajadzībām, un tie sniedz visai skopu informāciju par daudziem šī perioda valdniekiem. Līdz ar to ir ārkārtīgi maz tekstuālu materiālu, kas ļautu skaidri definēt atsevišķas dinastijas. Šī informācijas trūkuma dēļ pētniecībā bieži tiek izdarīti pārspīlēti vispārinājumi, kuru pamatā ir fragmentāri un laikmetu nepilnīgi atspoguļojoši avoti.

Rekonstruējot Otrā starplaika vēsturiskās norises, pētnieki galvenokārt balstās uz “Turīnas ķēniņu sarakstu”, Manetona darbu, diviem literāriem darbiem – “Ēģiptes gudrā brīdinājumi” un “Apofisa un Sekenenres strīds”, kā arī “Četrsimt gadu stēlu”. Tomēr reti tiek ņemts vērā, ka šie avoti tapuši daudz vēlāk un sniedz nevis objektīvu laikmeta attēlojumu, bet gan vēlāko dinastiju valdnieku skatījumu uz vēsturi.

Rīholts atzīst, ka bez “Turīnas ķēniņu saraksta” nebūtu iespējams vispār noteikt daudzu faraonu valdīšanas secību, valdīšanas laikus un pat pašu šo valdnieku eksistenci. Tomēr viņš arī uzsver, ka šis dokuments nav brīvs no kļūdām un jālieto piesardzīgi.

Īpaši informatīvs, taču līdz šim nepietiekami novērtēts avotu kopums par šo neskaidro laikmetu ir privātie un karaliskie zīmogi. To rūpīga izpēte var sniegt nenovērtējamu informāciju ne tikai par hronoloģiju, bet arī par administratīvo iedalījumu un ārējām attiecībām.

Pēc Rīholta otrajā starplaikā Ēģiptes teritorijā, kas ir sadalījusies vairākos valstiskos veidojumos, valda sešas paralēlas vai secīgas dinastijas, sākot ar XIII dinastiju un beidzot ar XVII dinastiju, ieskaitot Abīdas dinastiju.

Otrā starplaika dinastijas pēc K.Rīholta:

1. XIII dinastija.
2. XIV dinastija.
3. XV dinastija.
4. XVI dinastija.
5. Abīdas dinastija.
6. XVII dinastija.

Abīdas dinastija (1640.g.p.m.ē.–1620.g.p.m.ē.) īsu laiku valdīja daļā Augšēģiptes otrajā starplaikā, tajā pašā laikā, kad Ēģiptes ziemeļos ar galvaspilsētu Avarisu valdīja hiksu dibinātā XV dinastija un Ēģiptes dienvidos ar centru Tēbās – XVI dinastija.

Abīdas dinastija pārvaldīja samērā nelielu teritoriju – tikai Abīdu un Tinisu. Par šo dinastiju ir zināms maz, jo tā pastāvēja diezgan neilgu laiku. Dažu šīs dinastijas valdnieku vārdi ir minēti “Turīnas ķēniņu sarakstā”, taču nav pieminēti citos avotos.

Pašlaik mums ir zināmi četri šīs dinastijas faraonu vārdi:

1. Vepuavetemsafs (Wepwawetemsaf),
2. Paetjenis (Pantjeny),
3. Snaaibs (Snaaib),
4. Senebkajs (Senebkay).

Šis dinastijas eksistenci ilgu laiku apšaubīja un apšauba arī tagad, lai gan 2014.gadā tika atklātas šai dinastijai piederīgā faraona Senebkaja kapenes. Piemērām, pētnieks Marsels Mare sliecās domāt, ka Senebkajs varēja būt viens no XVI dinastijas faraoniem.

Kareivīgais faraons Senebkajs

2014.gada janvārī ēģiptologa J.Vēgnera vadītā arheologu komanda Abīdas dienvidos atklāja līdz tam nezināma faraona kapenes (Sk.: “Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā”, aliens.lv, 08.07.2021.). Uz kapeņu sienas kartušā bija iegravēts īpašnieka vārds un tituls: “Augšēģiptes un Lejasēģiptes valdnieks, Ra dēls Voseribre Senebkajs (Woseribre Senebkay).”

Senebkaja skeleta provizoriskā izpēte, ko veica Pensilvānijas universitātes doktorantūras studenti Pols Verhelsts (Paul Verhelst) un Metjū Olsons (Matthew Olson), liecināja, ka mirušais bijis vidēja auguma vīrietis, apmēram 1,75 metrus garš un miris aptuveni 40 gadu vecumā.

Turpmākajos pētījumos Rovena universitātes (ASV) pētnieces Dr. Marija Rosado (Maria Rosado) un Dr. Džeina Hilla (Jane Hill), veicot faraona skeleta kaulu detalizētu analīzi, dokumentēja daudzus, dažāda rakstura ievainojumus, kas norāda, ka 35–40 gadus vecais vīrietis miris niknas kaujas laikā, aizstāvoties pret vairākiem uzbrucējiem. Pavisam uz Senebkaja kauliem pētnieki atrada 18 ievainojumu pēdas. Pārsvarā tie bija cirtieni kājās, potītēs, ceļos, rokās un mugurā. Savukārt trīs lielus ievainojumus Senebkaja galvaskausā bija atstājuši atšķirīga lieluma un asmeņa izliekuma cirvji. Traumu raksturs nepārprotami liecina, ka aizmirstās dinastijas faraons krita vai nu atklātā kaujā, vai uzbrukumā no slēpņa.

Senebkaja kapenes Abīdas dienvidos ir ļoti nozīmīgs atklājums arheoloģijas vēsturē, jo apstiprina K.Rīholta hipotēzi par aizmirsto Abīdas dinastiju. Savukārt skeletam veiktā tiesu medicīnas ekspertīze atklāj, ka kaulu ievainojumu raksturs un izvietojums liecina, ka faraons, iespējams, pratis jāt uz zirga. Iepriekš bija zināms, ka uz zirga jājošu karavīru vienības Tuvajos Austrumos pirmie 9.g.sp.m.ē. ieviesa asīrieši, kuri šo prasmi bija aizguvuši no stepju klejotājiem. Taču Senebkaja kaulu analīze sniedz netiešus pierādījumus, ka senie ēģiptieši jāšanas uz zirga muguras prasmi apguva jau otrajā starplaikā.

Tagad, vairāk nekā desmit gadus pēc Senebkaja kapeņu atklājuma, Vēgnera komanda tajā pašā Anubisa kalna apgabalā ir atklājusi vēl plašākas kapenes, kas, domājams, piederējušas kādam no tās pašas – aizmirstās Abīdas dinastijas – faraoniem.

2025.gadā Vēgnera komanda atklāj 3600 gadus senas, līdz šim nezināmam Abīdas dinastijas faraonam piederīgas kapenes

2025.gada janvārī amerikāņu un ēģiptiešu arheologu komanda ēģiptologa, profesora J.Vēgnera vadībā atklāja 3600 gadus vecas kapenes, kas, iespējams, piederējušas kādam līdz šim nezināmam Abīdas dinastijas faraonam. Tās atrastas nekropolē pie Anubisa kalna pakājes, kur gadu tūkstošu gaitā vējš bija sanesis tuksneša smiltis. Dažviet šajā senajā nekropolē smilšu slānis slēpj kapeņu būves 5–6 metru dziļumā. Piramīdas formas pakalns, ko ēģiptieši uzskatīja par svētu un dēvēja par Anubisa kalnu, ir devis nosaukumu arī visai nekropolei.

Kapenes atklātas, veicot izrakumus senā, plašā ķieģeļu iežogojumā, kurā bija jau iepriekš identificētas XIII dinastijas faraona Neferhotepa I kapenes. Šis valdnieks Ēģiptē valdīja aptuveni simts gadus pirms Abīdas dinastijas. Rokoties cauri smiltīm iežogojuma stūra zonā, pētnieki vispirms pamanīja laupītāju darbības pēdas, bet pēc tam – masīvu ķieģeļu sienu iezīmes. Apmēram septiņu metru dziļumā viņi uzgāja pašas kapenes.

Atšķirībā no Senebkaja kapenēm, šajā apbedījumā arheologi neatrada mirstīgās atliekas, kas varētu palīdzēt identificēt tā īpašnieku. Tomēr arheologi, balstoties uz kapeņu atrašanās vietu, izmēru un hieroglifiem, kas attēloti gleznojumā uz apmestiem ķieģeļiem pie ieejas, uzskata, ka tās visticamāk ir kāda, līdz šim neidentificēta faraona atdusas vieta. Šis nezināmais valdnieks, iespējams, valdīja Augšēģiptē Otrajā starplaikā, aptuveni no 1640.g.p.m.ē.–1620.g.p.m.ē., un varēja piederēt Abīdas dinastijai – vienai no vismazāk zināmajām dinastijām Ēģiptes vēsturē. Viņa vārds, kas vēl nav noskaidrots, visticamāk nav iekļauts tradicionālajos valdnieku sarakstos.

“Tā ir ļoti noslēpumaina dinastija, kas, šķiet, būtībā ir aizmirsta un nav pieminēta senās Ēģiptes rakstītajos avotos,” sacīja ēģiptologs un Pensilvānijas Universitātes Ēģiptes arheoloģijas profesors Jozefs Vēgners. “Šīs noslēpumainās kapenes paver jaunu virzienu pētījumiem par Abīdas dinastiju.”

Kapenēm ir sarežģīts plānojums: virkne savstarpēji savienotu telpu ar gandrīz piecus metrus augstiem ķieģeļu velvju griestiem ved uz centrālo apbedījuma kameru, kas izcirsta kaļķakmenī. Pēc CNN sniegtās informācijas, kapenes sastāv no trim kamerām, no kurām galvenā telpa ir 1,9 metrus plata un 6 metrus gara.

Kaļķakmenī izcirstā apbedījuma kamera un arkas veida ķieģeļu griesti raksturo Otrā starplaika valdnieku kapeņu arhitektonisko stilu Abīdas reģionā.
Tās ir ievērojami lielākas nekā Senebkaja kapenes, lai gan saglabā līdzīgu arhitektonisko stilu un struktūru. Tā kā kapenes uzceltas tajā nekropoles daļā, kas pēc arheologu domām, izveidotas senāk, tiek pieņemts, ka tajās apbedītais turīgais valdnieks bija Senebkaja priekštecis.

Tiek uzskatīts, ka kapeņu izmērs bieži vien atspoguļo faraona varu un viņa rīcībā esošos resursus. Tas varētu liecināt, ka šis nezināmais valdnieks bijis varenāks, respektīvi, ar lielāku politisko ietekmi, nekā citi Abīdas dinastijas faraoni vai arī valdījis šīs dinastijas agrīnajā posmā – laikā, kad resursu vēl bija vairāk, pirms tie nemierīgākos laikos sāka samazināties.

Fakts, ka nezināmā faraona kapenes uzbūvētas tieši XIII dinastijas faraona Neferhotepa I apbedījumu kompleksa teritorijā, simboliski atspoguļo divu laikmetu saskares punktu. Jaunatklātās kapavietas arhitektūra, pēc Vēgnera teiktā, liecina par saikni starp agrākajām Vidusvalsts un vēlākajām Otrā starplaika kapenēm.

Kapenes jau senatnē izlaupīja kapeņu laupītāji – kapeņu inventārs, to skaitā sarkofāgs ir gandrīz pilnībā pazudis. Tukša bija pat lielā niša apbedījumu kamerā, kur parasti tika novietotas kanopas – trauki iekšējo orgānu glabāšanai, kuri, savukārt, parasti tika ielikti apzeltītā lādītē.

“Es domāju, ka tās bija šim Ēģiptes vēstures periodam ļoti bagātīgi aprīkotas kapenes,” sacīja Vēgners. “Arhitektūra ir diezgan iespaidīga, kas arī varēja būt iemesls tam, ka kapenes jau ātri vien piesaistīja laupītāju uzmanību un tikušas izlaupītas vairākas reizes.”

Dieviešu attēlojumi un bojāti faraona vārda hieroglifi

“Faraona vārds sākotnēji bija attēlots apgleznotās ainās uz ar ģipsi apmesta ķieģeļu mūra, kas rotāja ieeju kaļķakmens apbedīšanas kamerā,” skaidroja Vēgners. Šajos gleznojumos attēlotas dieviete Izīda (seno ēģiptiešu mātišķības, maģijas un dziedināšanas dieviete) un viņas māsa Neftīda, kas apbedīšanas rituālos bieži attēlota līdzās Izīdai.

Nozīmīgs atradums ir ar dzeltenu krāsu izcelti hieroglifu joslas fragmenti pie kapa kameras ieejas. Šie hieroglifi agrāk saturēja šajās kapenēs apbedītā faraona vārdu un titulu. “Tomēr senie kapeņu izlaupītāji ir sabojājuši šos hieroglifus,” saka Vēgners. “Tāpēc no tiem nav saglabājies pietiekami daudz, lai varētu noskaidrot faraona vārdu.”

Meklējot zudušo faraona identitāti un vārdu

Zinātnieki pieļauj, ka nesen atklātajai, līdz šim nezināmā faraona kapavietai varētu būt vairāki iespējamie īpašnieki: tās piederējušas vai nu faraonam Senaibam, vai faraonam Paetjeni – diviem valdniekiem, kuri pieminēti niecīgajās arheoloģiskajās liecībās. Senaiba vārds ir pieminēts uz stēlas CG 20517, kas glabājās Ēģiptes muzejā Kairā, un Paetjeni vārds – uz stēlas BM EA 630, kas glabājās Britu muzejā. Abu valdnieku kapenes līdz šim nav atrastas.

Pēc Vēgnera teiktā, jaunatklātās kapenes ir pierādījums tam, ka XIII dinastijas faraona Neferhotepa I kapeņu iežogotajā teritorijā un tās apkārtnē ir apglabāti vēl citi valdnieki. Šis atklājums sniedz nozīmīgus pierādījumus par Abīdas nekropoles turpmāku izmantošanu otrajā starplaikā.

“Tikpat iespējams, ka tas bija pilnīgi nezināms faraons,” sacīja Vēgners. “Mēs nedomājam, ka zinām visu Abīdas dinastijas faraonu vārdus – pierādījumi par viņiem saglabājušies fragmentāri.”

Vēgners atzīmē, ka norādes par faraona identitāti arheoloģiskā komanda varētu atrast, turpinot izrakumus ap kapenēm esošajā teritorijā. Savukārt pašās kapenēs izrakumi ir noslēgušies jau kopš to atklāšanas šī gada janvārī, piebilda arheologs.

Fakts, ka joprojām nav atrastas noslēpumainā faraona kanopas, kurās glabājās viņa iekšējie orgāni, dod cerību, ka šādi meklējumi kādu dienu vainagosies ar panākumiem.

Dažreiz kapeņu laupītāji savāca kanopas un vēlāk kaut kur izmeta, paskaidroja Vēgners. Nereti uz šādiem traukiem ir iegravēts arī faraona vārds. Viņš cer atrast vismaz kanopas fragmentu ar šī faraona vārdu.

“Tā būtu ātra un veiksmīga identifikācija, “ sacīja Vēgners.

“Arheoloģijā vienmēr cer uz pierādījumiem,” sacīja Vēgners. “Ziniet, arheoloģiskās liecības mēdz sagādāt pārsteigumus un negaidītus pavērsienus, tāpēc nekad nevar zināt, ko izdosies atrast.'”

Atklājums, kas, iespējams, pārrakstīs vēsturi

Abīdas dinastijas faraoni, piemēram, Senebkajs, ir unikāli, jo tie nav iekļauti tradicionālos seno ēģiptiešu sarakstos.

“Ēģiptiešu faraoniem patika veidot savu vēsturi kā vienkāršu un lineāru stāstījumu, kurā valdnieku vārdi tika ierakstīti noteiktā secībā. Šo [aizmirsto Abīdas dinastijas] faraonu vārdi tajos nav atrodami. Tāpēc, ja balstāmies tikai uz šādiem striktiem vēstures pierakstiem, šiem valdniekiem tajos vienkārši nav vietas,” - skaidroja eģiptoloģe un Brauna universitātes (Rodailendā) asociētā arheoloģijas profesore Laurela Bestoka. Viņa pati šajā kapeņu atklāšanā nepiedalījās.

“Kad mēs atklājam šādus pieminekļus (piemēram, kapenes), tie parāda, cik nepilnīgi un vēsturiskajai realitātei neatbilstoši ir šie stingrie, lineārie vēstures pieraksti – tie tika radīti nevis patiesības vārdā, bet gan, lai atbalstītu noteiktu skatījumu, kādu vēlākie valdnieki, kas apvienoja Ēģipti, vēlējās paust par sevi,” piebilda Bestoka. “Viņi rakstīja par sevi kā par dižiem uzvarētājiem, kas guvuši virsroku etniskajos karos, vienlaikus vienkārši ignorējot visus mazāk nozīmīgos spēlētājus.”

Tādi atklājumi, kā šīs nesen atklātās Abīdas kapenes, ir “neticami aizraujoši”, jo tie sniedz kontekstu bagātīgākam vēstures redzējumam – neatkarīgi no tā, vai šī faraona identitāte tiek noskaidrota vai ne, atzīmē Bestoka.

Kolēģu atsauksmes un vērtējums

Čikāgas Universitātes Ēģiptes arheoloģijas docente Anna Latifa Mourad-Cizek, kura gan nepiedalījās izrakumos Abīdā, nosauca nezināmā faraona kapeņu atklājumu par ļoti nozīmīgu. Tas “papildina ārkārtīgi ierobežoto pierādījumu klāstu par šī reģiona valdniekiem” un sniegs plašākas liecības par to, kāds Otrais starplaiks bija šajā Ēģiptes daļā, viņa rakstīja e-pastā portālam Live Science.

Kapeņu arhitektūra un dekorācijas padziļina mūsu izpratni par apbedīšanas praksi “šajā senajā un svētajā kapsētā, “ - viņu citē National Geographic.

“Vēl viena Abīdas dinastijas faraona atklāšana ir ļoti aizraujoša,” - sacīja ievērojamā Amerikas universitātes Kairā eģiptoloģijas profesore Salima Ikrama. “Tas apliecina, ka šeit tajā laikā atradusies nozīmīga faraonu kapsēta, kā arī sniedz mums detalizētāku ieskatu kapeņu arhitektūrā un dod norādes par šīs dinastijas valdniekiem un viņu valdīšanas secību.”

Ikrama, kas tāpat nepiedalījās šī nezināmā faraona kapeņu atklāšanā, tomēr pauda cerību, ka turpmākie izrakumi atklās vēl citas kapenes, kas palīdzēs padziļināt mūsu izpratni par šo reiz neskaidro Ēģiptes vēstures posmu.

Vēgnera turpmākie pētījumu plāni

Vēgners plāno šovasar atgriezties nekropolē pie Anubisa kalna, lai turpinātu izrakumus.

“Pētnieki plāno izpētīt vēl aptuveni 10,000 kvadrātmetru lielu [Anubisa kalna] tuksnešainā apvidus daļu, lai atklātu papildu kapenes,” sacīja Vēgners. “Šajā valdnieku grupā varētu būt pat 12 vai 15 faraoni,” viņš piebilst.

Papildus izrakumiem pētnieki plāno apgabalu izpētīt arī ar ģeoradaru jeb zemes izpētes radiolokāciju, kas ir attēlveidošanas tehnoloģija, kura izmanto elektromagnētiskos viļņus, lai atklātu un kartētu pazemes objektus un slāņus.

Anubisa kalna apkārtne ir atklājusi daudz vairāk vēstures nekā Vēgners bija gaidījis, kad 1990. gados uzsāka arheoloģiskos pētījumus šajā vietā.

“Mēs sapratām, ka tā ir valdnieku mirušo pilsēta – tāda pati kā “Valdnieku ieleja” Rietumtēbās,” viņš atzīst.

Glosārijs

Abīdas dinastija ir tradicionālajos Jaunās valsts ķēniņu sarakstos nepieminēta dinastija, kas Otrajā starplaikā, paralēli hiksu XV dinastijai un Tēbu XVI dinastijai, īsu laika posmu (aptuveni 1640.–1620.g.p.m.ē.) valdīja Abīdā un Tinisā. Hipotēzi par aizmirsto Abīdas dinastiju 1997.gadā izvirzīja dāņu eģiptologs K.Rīholts. 2014.gadā Vēgnera komanda, atklājot Senebkaja kapenes, guva pirmo pierādījumu šīs dinastijas pastāvēšanai. 2025.gadā atklātas nezināmā faraona kapenes tikai apstiprina šo faktu.

Senebkajs bija līdz 2014. gadam nezināms faraons, kura kapenes Anubisa kalna nekropolē Abīdas dienvidos atklāja Jozefa Vēgnera vadītā arheologu komanda. Tiesu medicīniskā izpēte parādīja, ka Senebkajs miris apmēram 40 gadu vecumā kaujas laikā. Visticamāk, nāves brīdī viņš bijis jāšus uz zirga, par ko liecina vairāk nekā 15 ar ieročiem izdarīti ievainojumi, kas konstatēti viņa skeletā.

Hiksi (no seno ēģiptiešu valodas ḥqꜣ(w)-ḫꜣswt – "svešzemju valdnieki") bija XV dinastijas valdnieki, kuri Otrajā starplaikā no galvaspilsētas Avarisas valdīja pār Lejasēģipti un Vidusēģipti līdz pat Kuzai (Cusae). Hiksi, iespējams, bija cēlušies no kanaāniešu cilšu grupas, kas, sākot ar XII dinastijas beigām, pakāpeniski apmetās uz dzīvi Nīlas deltas reģionā. XIII dinastijas laikā, kad centrālā vara kļuva vāja un nestabila, šie ieceļotāji izveidoja neatkarīgu XV dinastiju.

Hiksi bija pirmie svešzemju valdnieki Senās Ēģiptes vēsturē (ap 1650.–1550. g. p.m.ē.). Turīnas ķēniņu saraksts liecina, ka hiksu valdnieki (kopā ap sešiem faraoniem) valdījuši 108 gadus. Tomēr dāņu eģiptologs Kims Rīholts (Kim Ryholt, 2018) uzskata, ka viņu valdīšanas periods ilga 149 gadus, kamēr citi zinātnieki min vēl ilgāku laiku – pat līdz 160 vai 180 gadiem.

Hiksiem bieži tiek piedēvēta vairāku tehnoloģisku jauninājumu ieviešana Ēģiptē, piemēram, zirgu un kaujas ratu izmantošana, hopeša (sirpjveida zobens) un saliktā loka pielietošana. Tomēr šie pieņēmumi mūsdienu pētnieku vidū tiek arvien vairāk apšaubīti.

Jāuzsver, ka hiksi nekad nav pārvaldījuši visu Ēģipti – viņu vara aptvēra tikai valsts ziemeļu un centrālos reģionus, kamēr dienvidos, Tēbās, valdīja XVI un XVII dinastija. Īsu laiku, paralēli hiksiem un Tēbu valdniekiem, nelielu Ēģiptes daļu pārvaldīja arī mazpazīstamā Abīdas dinastija.

Hiksu karš, kurā iesaistījās Tēbu XVII dinastijas pēdējie valdnieki, noslēdzās ar faraona Ahmosa I – nākamās XVIII dinastijas dibinātāja – uzvaru pār hiksiem. Turpmākajos gadsimtos ēģiptieši hiksus attēloja kā asiņainus, despotiskus svešzemju iekarotājus, nostiprinot viņu tēlu kā svešas varas simbolu.

Meness – saskaņā ar Jaunās valsts ķēniņu sarakstiem – pirmais valdnieks cilvēks. Daudzi uzskata, ka viņš ir tas pats valdnieks, kas agrīnajos uzrakstos minēts ar Hora vārdu “Narmers”, tomēr šī identifikācija nav pilnībā skaidra.

Valdnieka galerija ir šaurs gaitenis Seti I templī, Abīdā. Uz tā sienām iegravēti 76 faraonu vārdi, kuri Ēģiptē valdīja pirms XIX dinastijas faraona Seti I.
Ummel-Kaab ir I un II dinastijas valdnieku nekropole, kas atrodas Rietumu tuksnesī pie Abīdas.

Khentiamenti ir seno ēģiptiešu dievs, kas bija saistīts mirušo valstību un Abīdas nekropoli, par ko arī liecina arī viņa vārda nozīme – “Pirmais Rietumos” vai “Rietumu priekšnieks”. Attēlots kā dievs ar šakāļa galvu viņš tika saistīts ar Anubisu vai Ozīrisu. Joprojām turpinās strīdi par to, vai sākotnēji Khentiamenti bija pastāvīga dievība vai Ozīrisa, vai Anubisa epitets. Pirmajā starplaikā Khentiamenti saplūda ar Ozīrisu.

Faraona svētnīca (ḥwt-kꜣ- “Ka nams”) bija neliela sakrāla celtne, kas veltīta faraona Ka (dvēseles aspekta) kultam, viņa piemiņai un dievišķajam statusam, kas bieži vien bija saistīts ar Ozīrisa godināšanu. Šādas svētnīcas kalpoja kā rituāli centri valdnieka pēcnāves kultam un parasti atradās ārpus apbedījumu vietas.

Angļu valodā šādas būves tiek dēvētas par “funerary chapel”, “royal chapel” vai “royal Ka-chapel”, ko varētu tulkot kā “apbedīšanas kapelu”, “karalisko kapelu” vai “karalisko Ka kapelu”. Tomēr latviešu valodā piemērotākais un funkcionāli precīzākais ir apzīmējums “faraona svētnīca”, kas atveido senēģiptiešu termina ḥwt-kꜣ nozīmi kā “faraona Ka nams”.

Nekropole (no sengrieķu nekropolis – “mirušo pilsēta”) ir arheoloģijā lietots termins, ar kuru apzīmē lielākus apbedījumu kompleksus, kas atrodas ārpus senas pilsētas vai aizvēsturiskas apmetnes. Sākotnēji šis vārds attiecās uz apbedījumu rajonu hellēniskajā Aleksandrijā, kas atradās Nīlas deltā, iepretim Faras salai. Tikai kopš XIX gadsimta šo terminu sāka lietot, lai apzīmētu apbedījumu vietas ar lielām kapeņu būvēm, kas izvietotas līdzīgi pilsētas apbūvei.

Kanope ir trauks mūmijas iekšējo orgānu glabāšanai. Parasti bija četri šādi trauki un katrs bija saistīts ar vienu no četriem Hora dēliem:
• Duamutefs – dievs ar šakāļa galvu. Viņš sargāja mirušā kuņģi, bet viņu pašu sargāja dieviete Neita. Šīs dievs bija atbildīgs par austrumiem.
• Imsets – dievs ar cilvēka seju. Viņš bija atbildīgs par aknām un viņu sargāja pati Izīda. Šis dievs bija atbildīgs par dienvidu virzienu pazemē un debesīs.
• Hapi – dievs ar paviāna galvu. Viņš sargāja plaušas. Viņu pašu aizsargāja dieviete Neftīda. Hapi tika saistīts ar ziemeļiem.
• Kebhsenufs – dievs ar piekūna galvu. Viņš sargāja zarnas, bet viņu pašu – dieviete Serketa (arī Selketa). Šī dieva pārraudzībā bija rietumi.

Nav zināms, kā paši senie ēģiptieši dēvēja šos traukus, jo, kā norāda Segliņš (2017.), “mūsdienu nosaukums veidots pēc grieķu varoņa Konopusa (Kanopos) vārda.”

Kenotafs bija simboliskas kapenes, kas izveidotas, lai godinātu faraonu vai dievu Ozīrisu, taču nekalpoja kā reāla apbedīšanas vieta.

Jozefs Vēgners (Joseph Wegner, dz. 1967) ir amerikāņu eģiptologs, arheologs un eģiptoloģijas profesors Pensilvānijas universitātes Tuvo Austrumu valodu un civilizāciju katedrā, kur 1996.gadā ieguva doktora grādu eģiptoloģijā. Specializējas Vidējās valsts arheoloģijā (aptuveni 2050.–1650 g.pmē.).

Kopš 1994. gada Vēgners vada izrakumus Abīdas dienvidos, pētot Senusreta III apbedījumu kompleksu un ar to saistīto seno pilsētu. 2005. gadā viņš analizēja kapeņu arhitektonisko uzbūvi, sasaistot to ar simbolisku saules dieva Ra nakts ceļojuma attēlojumu, kādu apraksta teksts Amduata.

2013.gadā Vēgners atraka XIII dinastijas Sobekhotepa IV kapenes un 2014.gadā – Senebkaja kapenes, kas bija pirmais arheoloģiskais pierādījums K.Rīholta hipotēzei par aizmirsto Abīdas dinastiju. Turpmākajos izrakumos viņš izpētīja visu valdnieku nekropoli, kas, iespējams piederēja šai dinastijai vai, varbūt, Tēbu XVI dinastijas faraoniem.

2025.gadā Vēgnera komanda atklāja plašas kapenes, kuras piederējušas līdz šim neidentificētam Abīdas dinastijas faraonam.

Avoti

edition.cnn.com
penn.museum
https://en.wikipedia.org/wiki/Abydos,_Egypt
https://www.britannica.com/place/Abydos-ancient-city-Egypt
popular-archaeology.com
timesofisrael.com
businessinsider.de
livescience.com
archaeologymag.com
nationalgeographic.com
nytimes.com
scinexx.de
aliens.lv
books.google.de
https://en.wikipedia.org/wiki/Second_Intermediate_Period_of_Egypt
https://en.wikipedia.org/wiki/Abydos_Dynasty
https://en.wikipedia.org/wiki/Snaaib
https://en.wikipedia.org/wiki/Pantjeny
https://melc.sas.upenn.edu/people/josef-wegner
https://en.wikipedia.org/wiki/Pepi_I_Meryre
https://en.wikipedia.org/wiki/Khenti-Amentiu