Aliens

Vai Pentagona publiskotie video pārliecinoši pierāda NLO eksistenci?

Kad 2020.gada 27.aprīlī ASV Jūras kara flote savā mājas lapā oficiāli publicēja trīs nelielus, zemas izšķirtspējas, graudainus video fragmentus, kuros redzami ar iznīcinātājlidmašīnu infrasarkano staru borta kamerām 2004. un 2015.gadā nofilmēti neidentificēti lidojoši objekti, šī ziņa momentā aplidoja visus lielākos pasaules tīmekļa portālus, cita starpā nokļūstot arī delfi.lv. Daudziem lasītājiem pirmajā brīdī šķita, ka citplanētu jeb citu dimensiju saprāta un/vai tehnoloģiju klātbūtne uz Zemes beidzot ir pārliecinoši pierādīta, pat vēl vairāk - ka to esamību oficiāli atzinusi pasaules varenākās lielvalsts - ASV - aizsardzības ministrija. Diemžēl, iedziļinoties lietas būtībā un iegūstot papildu materiālus, kritiski domājošo entuziasms noplaka, jo kļuva skaidrs, ka, gluži tāpat kā līdz šim, vēl joprojām nekas nav skaidrs...

Atskats vēsturē

Atskatoties vēsturē, redzam, ka ASV valdība un tās militārais resors tiek apsūdzēti informācijas slēpšanā par incidentiem, kas saistīti ar NLO, vismaz kopš 1947.gada 8.jūlija, kad netālu no Rozvelas Ņūmeksikā it kā avarējis citplanētiešu kosmosa kuģis. Sākotnēji ASV Gaisa spēki paziņoja, ka nokritušais objekts ir bijis parasts meteoroloģiskais balons. Tomēr interesentiem piekļuve objektam un ar to saistītai dokumentācijai netika ļauta. 1994.gadā Gaisa spēki publicēja ziņojumu, kurā atklāja, ka Rozvelas balons bijis daļa no slepenas militāras programmas "Project Mogul", kurā, izmantojot ar mikrofoniem aprīkotus, atmosfēras augšējos slāņos lidojošus balonus, veikti novērojumi PSRS kodolizmēģinājumu atklāšanai. Saprotams, ka šādu informāciju ASV valdība tolaik nekādi nevarēja publiskot, no nacionālās drošības viedokļa pieņemamāk bija klusējot atbalstīt vai pat veicināt avarējuša citplanētiešu kuģa versiju nekā atklāt patiesību.

Protams, ka šāda slepenība radīja augsni dažādām sazvērestību teorijām, piemēram, tādai, ka ASV valdība XX gadsimta 50.gadu vidū slepeni vienojusies par sadarbību ar citplanētiešiem. Arī Aliens.lv centies iespēju robežās savus lasītājus iepazīstināt ar šim visai interesantajām, bet vienlaikus pretrunīgajām liecībām.

Diezgan strīdīgu materiālu par Rozvelas incidentu ir atstājis leitnants Valters Hauts. 2012.gadā tīmekļa vietnē publicēts 26 sekunžu garš fragments no 1999.gada magnetofona lentas ieraksta, kurā leitnants liecina, ka redzējis vienu citplanētieša ķermeni. Savukārt 2002.gadā juristu klātbūtnē parakstītā dokumentā Hauts apgalvo, ka angārā redzējis divus humanoīdu ķermeņus. Vēl senākā, 1993.gadā parakstītā dokumentā leitnants ne ar pušplēstu vārdu nepiemin, ka 1947.gadā jūlijā būtu redzējis citplanētiešu mirstīgās atliekas, pat ne pašu disku. Hauta pretrunīgās liecības liek vilties ufoloģijas interesentiem, ja vien tie vēlamo neuzlūko par esošo...

2013.gada 3.maijā ABC News sniegtā intervijā bijušais, no Aļaskas ievēlētais ASV senators Maiks Greivils paziņoja, ka atvaļinātu valsts gaisa spēkos dienējušu virsnieku liecības par nezināmu, noslēpumainu lidojošu objektu ietekmi uz amerikāņu starpkontinentālajām balistiskajām raķetēm (SBR) skaidri atklāj valdības augstāko amatpersonu melus, kad tās apgalvo, ka neko nezin par nacionālo drošību skārušiem incidentiem ar NLO iesaistīšanos.

2016.gadā solījumu publiskot visus ar NLO saistītos slepenos materiālus savā priekšvēlēšanu kampaņā iekļāva demokrātu prezidenta kandidāte Hilarija Klintone. Lai cik tas arī nebūtu dīvaini, zināmā mērā šo Klintones solījumu 2020.gada decembrī izpildīja Donalds Tramps, parakstot milzīgus asignējumus (2,3 triljoni dolāru) no ASV budžeta piešķirošo, COVID-19 seku novēršanai paredzēto likumprojektu paketi, kurā savādā kārtā bija ieslēpts noteikums, ka CIP un visām ASV bruņoto spēku izlūkošanas institūcijām 180 dienu laikā jānodod ASV Kongresam visi viņu rīcībā esošie materiāli, kas saistās ar NLO novērojumiem. Vai tā ir sakritība vai nē, to šeit neņemamies analizēt, bet janvāra sākumā viena no nopietnākajām tīmekļa lapām, kuras veidotājs apkopo un publicē ar NLO novērojumiem saistītus valdības materiālus, The Black Vault, publicēja lielu, Informācijas brīvības akta ietvaros, no CIP iegūtu dokumentu kopu, kurā, kā apgalvo pati aģentūra, iekļauti visi tās rīcībā esošie dokumenti, kuros ir ziņas par NLO novērojumiem.

No anonīmi nopludināta materiāla līdz oficiālai publiskošanai

Atgriežoties pie triju šajā rakstā aplūkojamo NLO video fragmentu tēmas, pirmkārt, jānorāda, ka šie faili kā nelikumīgi nopludināts materiāls bija publiskoti jau pirms vairākiem gadiem. NLO pētnieku aprindās tie bija pazīstami ar pieņemtiem apzīmējumiem FLIR1, GIMBAL un GOFAST.

Pirmais, jau nepilnus 3 gadus pēc uzņemšanas, 2007.gada 3.februārī tika nopludināts videofails, kas šodien zināms kā FLIR1. Video, failu iepriekš anonīmi augšupielādējot vācu filmu ražošanas kompānijas "Vision Unlimited" serverī, tika izplatīts caur konspirāciju teorijām un NLO tēmām veltītu forumu abovetopsecret.com. Tobrīd par "F4" nosauktā faila anonīmā publiskotāja sniegtās detalizētās ziņas par 2004.gada 14.novembra NLO incidentu vēlāk netieši apstiprināja citi avoti, tostarp gan 2018.g. nopludinātais it kā oficiālais ziņojums, gan Nimitz kaujas grupas jūrnieku un karavīru atmiņas, ar kurām tie dalās portāla popularmechanics.com veidotā dokumentālā filmā. Informācijas nopludinātājs, kurš 2007.gadā izmantoja segvārdu "thefinaltheory," vismaz oficiāli līdz pat šai dienai nav noskaidrots. Pēc paša rakstītā abovetopsecret.com, viņš atradies uz kuģa un "strādājis ar datoriem." Thefinaltheory nopludinātais video, lai arī izraisīja interesi, tomēr abovetopsecret.com lasītāju vairākumam, ieskaitot vietnes administratoru, tolaik šķita viltojums.

Atkārtoti F4 failu, tagad jau ar nosaukumu FLIR1, līdz ar diviem citiem, 2015.g. izdarītiem kaujas iznīcinātājlidmašīnu kameru novērojumu ierakstiem GIMBAL un GOFAST, 2017.g. (GOFAST tika publicēts 2018.g. martā) publicēja The New York Times un tajā pat gadā dibināta privāta kompānija To the Stars Academy of Arts and Sciences (TSAS).

Dīvaino ufoloģijas un izklaides nozares hibrīdkompāniju, kuras darbības mērķi, atbilstoši publiski paustajam, ietver informācijas vākšanu par NLO novērojumiem, ar tiem saistītām tehnoloģijām un iegūtās informācijas publiskošanu, līdz ar bijušo grupas Blink-182 ģitāristu Tomu Delonžu dibināja bijušais CIP vecākais virsnieks Džims Semivens un inženieris parapsihologs Herolds E.Putovs. Par TSAS darbinieku un valdes locekli kļuva arī Luiss Elizondo, bijušais daļēji slepenās, pēc oficiālām ziņām 2012.gadā slēgtās, ASV valdības NLO izpētes programmas "Advanced Aerospace Threat Identification Program" vadītājs. 2017.gadā Elizando, pēc paša teiktā, protestējot pret slepenību, kāda valda saistībā ar NLO un valdības nevēlēšanos iespējamo nacionālās drošības apdraudējumu kontekstā nopietni uzlūkot NLO pētījumus, atvaļinājās no Pentagona. Tieši ar viņa starpniecību arī tika publiskoti šie trīs video fragmenti, kurus TSAS pasniedza kā "oficiālu, ASV valdības publiskotu liecību" par to, ka "neidentificētas gaisa parādības patiešām tiek novērotas," kā arī "tādu tehnoloģiju pastāvēšanu, kuras nelīdzinās nekam no tā, ko mēs zinām, saprotam vai spējam atveidot ar šobrīd mūsu rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem un zināšanām."

Pēc šo triju video publiskošanas atkal izvērtās diskusijas par to autentiskumu. Neskaidrību 2019.gada septembrī izbeidza Pentagons, sniedzot oficiālu atbildi uz NLO materiālus apkopojošās vietnes The Black Vault veidotāja Džona Grīnvalda jautājumiem. ASV kara flotes preses pārstāvis Džozefs Gredišers e-pasta vēstulē rakstīja: "[ASV] kara flote šajos video redzamos objektus uzskata par neidentificētām gaisa parādībām jeb NGP (unidentified aerial phenomena - UAP)." Jautāts, kāpēc viņš lieto saīsinājumu NGP nevis NLO, Gredišers atbildēja: "Mēs lietojam apzīmējumu "neidentificēta gaisa parādība", jo tas sniedz aptverošu raksturojumu visiem militāri kontrolētās gaisa mācību telpās fiksētiem neautorizētu/neidentificētu lidaparātu/objektu redzējumiem/novērojumiem." Tāpat Gredišers uzsvēra, ka šie trīs video nekad nav bijuši paredzēti nodošanai publiskai pieejamībai. Grīnvalds, Informācijas brīvības akta ietvaros iegūstot attiecīgo dokumentu kopijas, noskaidroja, ka Elizondo, vēl esot valdības dienestā, ir pieprasījis atļauju šo video izmantošanai, lai veidotu ierobežotas pieejamības datu bāzi, kas palīdzētu novērst iespējamo "bezpilota lidaparātu (balonu, komerciālu un privātu dronu utml.)" apdraudējumu Aizsardzības ministrijas paspārnē esošajiem objektiem, ekipējumam un personām. Grīnvalda publicētajās dokumentu kopijās redzams, ka rakstot savus pieprasījumus Aizsardzības ministrijas materiālu publiskošanas atļaujas saņemšanai, Elizondo, atšķirībā no vēlāk TSAS ietvaros paustā, nekur nemin ne "nezināmus lidojošus objektus," ne arī "neidentificētas gaisa parādības."

Žurnāls Time Gredišeram lūdza apstiprināt The Black Vault publicēto, ko virsnieks arī izdarīja. Gredišers Time rakstīja, ka esot "pārsteigts" par ažiotāžu, ko viņa paziņojums radījis, īpaši par viņa izmantoto apzīmējumu - neidentificēts - videofragmentos redzamajiem objektiem. Taču viņš cerot, ka šī publicitāte palīdzēs "destigmatizēt" NGP. "Es par to runāju," - teica Gredišers, "jo vēlos, lai sabiedrība šo tēmu uzlūkotu nopietni." "Sastapšanās ar NGP rada gan personīgās drošības riskus lidotājiem, gan vispārējus apdraudējumus militāro operāciju sekmīgai norisei." "Jo vairāk es par to runāju, jo vairāk mūsu piloti un dažādas citas iesaistītās personas uzdrošinās ziņot par saviem novērojumiem." Gredišers tomēr nevēlējās ielaisties spekulācijās par to, kas tieši varētu būt nofilmētie objekti, bet teica, ka tie neidentificētie objekti, kurus līdz šim esot izdevies identificēt, izrādījušies nevis citplanētiešu lidaparāti, bet tādi mūsu pašu civilizācijas tehnoloģiskie objekti, kā, piemēram, droni.

2020.gada 27.aprīlī Pentagons, lai mazinātu iespējamās spekulācijas par oriģinālo video fragmentu saturu un garumu, oficiāli publiskoja failus ar Kara flotes lidotāju nofilmētajiem NLO, relīzē vēlreiz sniedzot atzinumu par šo failu iepriekšēju nelikumīgu nopludināšanu:

"Aizsardzības ministrija ir atļāvusi publiskot trīs līdz šim publiskajā interneta telpā nonākušus, 2007. un 2017.gadā neatļauti nopludinātus Kara flotes videofragmentus, viens no kuriem nofilmēts 2004.gadā, bet divi pārējie - 2015.gada janvārī. ASV Kara flote jau iepriekš ir atzinusi, ka šie publiskajā apritē esošie video patiešām ir īsti, flotes filmēti kadri. Detalizēti izpētot failus, ministrija pārliecinājās, ka autorizēta to publiskošana neatklās nekādus sensitīvus datus par flotes militāro sistēmu darbību, kā arī negatīvi neietekmēs iespējamo turpmāko izmeklēšanu saistībā ar militārajā gaisa telpā novērotu neidentificētu gaisa parādību incidentiem. Aizsardzības ministrija publisko video failus, lai novērstu jebkādus pārpratumus un maldīgus priekšstatus, kas sabiedrībā varētu rasties par tādiem jautājumiem kā nofilmēto materiālu īstums, failu garums un saturs. Video materiālos fiksētās parādības joprojām tiek raksturotas kā "neidentificētas." Publiskotie video faili ir lejupielādējami Kara flotes štāba mājas lapā, Informācijas brīvības akta ietvaros publiskoto materiālu sadaļā: www.navair.navy.mil/foia/documents."

FLIR jeb Nimitz (tik-tak) video

Par FLIR (FLIR1) nodēvēto video 2004.gada 14.novembrī plašākas atgadījumu virknes ietvaros uzņēma no ASV kara flotes aviācijas bāzes kuģa Nimitz izlidojuša F/A-18 Super Hornet iznīcinātāja FLIR sistēmai pievienotais videoreģistrators. Par to, kā tieši tajā dienā norisinājās notikumi jūrā un debesīs virs tās, aptuveni 100 jūdžu attālumā no Dienvidkalifornijas krasta, oficiāla informācija nav pieejama. Publiskā pieejā ar Lasvegasas TV kanāla KLAS-TV pētnieciskā žurnālista Džordža Knapa (George T.Knapp) starpniecību ir nonācis kāds it kā dažādu ASV valdības aģentūru 2009.gadā kopīgi veikts, 13 lappušu garš pētījums. Pētījums, kurā apkopoti un analizēti ar šo incidentu saistītie militārpersonu ziņojumi, neesot bijis slepens, bet par iegūšanas apstākļiem Knaps tuvākas ziņas nesniedz. No šī materiāla var gūt ieskatu, kādas militārās vienības bija iesaistītas šajā incidentā, kāds bijis to tehniskais aprīkojums un kādus secinājumus pētījuma autori izdarījuši. Papildu ziņas sniedz popularmechanics.com daļēji publicētās intervijas (sk. video), kurās savās atmiņās dalās pieci bijušie karavīri un militāri tehniskie speciālisti, kas tolaik atradās uz Nimitz grupas kuģiem.

Iznīcinātāju kaujas grupa ar koda vārdu FASTEAGLE divu lidmašīnu sastāvā bija devusies parastā mācību treniņlidojumā, kad saņēma rīkojumu pārbaudīt elektroniskās izlūkošanas kuģa radarā pamanītu un augstu lidojošās elektroniskās izlūkošanas lidmašīnas precizētu nezināmu mērķi.

Jau kopš mācību sākuma Nimitz grupā ietilpstošie kuģi un lidmašīnas vairākkārt, kopumā laikā no 10. līdz 14.novembrim, savos radaros bija novērojuši dažādus nezināmus objektus. Novērotie objekti pārvietojās neparastā veidā. Dažu sekunžu laikā tie nolaidās no 60 000 pēdu augstuma līdz ūdens līmenim, tad karājās virs tā, lai atkal aizlidotu milzīgā ātrumā, pie tam manevrējot tie veica ļoti straujus, šķietami neiespējamus pagriezienus. Neskatoties uz to, ka Nimitz grupas rīcībā bija paši modernākie pretgaisa aizsardzības sensori un kaujas sistēmas, šos objektus tās nespēja ilgi izsekot - tie parādījās, pazuda un atkal parādījās radaru ekrānos. Visbeidzot tika dots uzdevums lidotājiem - mēģināt šos mērķus atrast un pārtvert.
 

Vizuālais kontakts (tik-tak novērojums)

FASTEAGLE grupas komandieris Deivids Frīvors (David Frevor), nonācis ar savu lidmašīnu F/A-18F Super Hornet norādītajā vietā, ieraudzīja zemu virs okeāna karājoties baltu, ovālas formas apmēram 40 pēdas (12 m) garu lidojošu objektu. Tam nebija redzami ne spārni, ne dzinēji, nedz arī kādas kustīgas virsmas, ar kuru palīdzību būtu iespējama lidojuma vadība. Lidojošā objekta ārējā virsma pēc Frīvora teikta izskatījās kā "balta tāfele." Pēc objekta līdzības Tic Tac dražejai novērojums reizēm tiek dēvēts arī par "tik-tak incidentu." Objekts atradās zemu virs ūdens, kas apakšā šķita it kā mutuļojot, it kā vārāmies. Varēja šķist, ka tajā vietā tikko būtu iegremdējusies zemūdene. Īsi pēc tam, kad Frīvors bija pielidojis, objekts sāka horizontāli pārvietoties. Frīvors nolēma objektu pārtvert un, spirālveidā nolaižoties, devās tieši tā virzienā. Taču lidojošais objekts, kā stāsta Frīvors, viņu pamanīja, vertikāli uzšāvās gaisā un pazuda, pārvietojoties ar virsskaņas ātrumu. Savas lidmašīnas radarā Frīvors objektu neredzēja. Tāpēc viņš jautāja bāzes kuģim, vai tas vēl ir redzams viņu radarā un saņēma atbildi: "viss ir tīrs" (picture clear). Taču jau pēc brīža kuģa radara operators ierunājās: "Jūs tam neticēsiet, bet tas ir atpakaļ un tagad atrodas jūsu sākotnējā patrulēšanas vietā" (kas atradās 60 jūdžu attālumā). Pielidojis tuvāk vietai ar nemierīgo jūru, kur pirms brīža vēl atradās tik-taks, pilots nekādu zemūdeni neredzēja. Pēc tam Frīvors atgriezās bāzes kuģī, kur ziņoja par notikušo. Citi karavīri, ieskaitot kuģa izlūkošanas centra personālu, Frīvoram sākumā negribēja ticēt un uz kuģa par viņu esot zobojušies vēl turpmākās nedēļas.

No pieejamās informācijas nav skaidrs, ko un vai redzēja FASTEAGLE otras lidmašīnas pilots. Nav pat saprotams, vai otra lidmašīna novērojuma vietā vispār ieradās...

Frīvora lidmašīnas videoreģistrators tik-taku esot arī nofilmējis, taču ieraksts vēlāk izrādījās pazudis. Pats Frīvors saka, ka tas neesot nekas dīvains - kāds cits lidotājs vienkārši būšot paņēmis kaseti (2004.gadā videoieraksti tika veikti 8 mm videokasetēs) no seifa, domājot ka tā ir tukša un pārrakstījis pāri sava lidojuma ierakstu. Vai tam var ticēt, to lai katrs spriež pats...

Otrs nemierīgās jūras novērojums

Vienlaikus ar Frīvoru pavēli doties uz norādītajām koordinātēm saņēma arī citas tobrīd gaisā esošas vienības lidmašīnas pilots. Ierodoties vietā, viņš, kā liecinājis pēc atgriešanās uz bāzes kuģa, nekādu "tik-taka" objektu nenovēroja, bet redzēja nemierīgu, putojošas jūras apgabalu apmēram 150-300 pēdu diametrā. Apkārtējā jūra bijusi mierīga un, pilotam dodoties projām, arī nemierīgais apgabals palicis mierīgāks.

Trešais piegājiens - FLIR video

Pēc tam, kad FASTEAGLE 01 nolaidās, uz "tik-tak" novērojuma vietu no bāzes kuģa izlidoja vēl viena, Čada Andervuda (Chad Underwood) pilotēta Super Hornet lidmašīna. Izmantojot Link-16 termināļa datu savienojumu ar bāzes kuģi, apkalpe ieguva vāju, neskaidru objekta radara attēlu. Pēc kāda brīža objektu izdevās ieraudzīt ATFLIR mērķēšanas sistēmā. Vizuālu kontaktu izveidot tomēr neizdevās un apkalpe atgriezās bāzes kuģī. Andervuda lidmašīnas infrasarkanās priekšskata kameras (FLIR) nofilmētais video ir viena no trim līdz šim publiskotajām vizuālajām NLO novērojumu liecībām.

***

Par GOFAST un GIMBAL videofragmentiem, to uzņemšanas apstākļiem, atšķirībā no FLIR1, zināms ļoti maz. Tikai tik, ka tie ir uzņemti 2015.gada janvārī kaut kur virs Atlantijas okeāna ASV austrumu piekrastē, ar F/A-18 Super Hornet iznīcinātāju borta videoreģistratoru, izmantojot Raytheon AN/ASQ-228 ražoto ATFLIR ierīci.

GOFAST video

Video redzams, kā izskatās okeāna virsma, kad kamerai lielā ātrumā garām paslīd neliels objekts. Kad kamerai izdevās nofilmēt savādo lidojošo objektu, viens no pilotiem sacīja: “Kas, pie velna, tas ir?!”

GIMBAL video

GIMBAL video nofilmēts apmēram nedēļu pēc GOFAST. 34 sekundes garajos videokadros, ko uzņēmusi lidmašīnas infrasarkanā kamera, redzams šķīvim līdzīgs priekšmets lidojam virs mākoņiem. Dzirdams, kā piloti spriež, kas gan lidojošais objekts varētu būt. Viens no pilotiem saka, ka tas ir drons, turpretim otrs pilots komentē, ka “ir vesela flote šādu lidaparātu,” kaut gan video neviens cits objekts nav redzams. Iespējamā filmējuma vieta - Meksikas Klusā okeāna krasts.

Astoņas liecības

Līdzīgi kā 2004.gadā saistībā ar Nimitz grupas novērotajām parādībām, arī Theodore Roosevelt lidmašīnu bāzes kuģa kaujas grupas īstenoto mācību ietvaros, kas laikā no 2014.gada vasaras līdz 2015.gada martam norisinājās civilajiem lidojumiem slēgtā gaisa telpā ASV austrumu piekrastē, kaujas lidmašīnu piloti izlidojumu laikā vairākkārt gaisā novēroja neparastas parādības. Objektiem, ko viņi redzēja, nebija saskatāmi dzinēji, arī infrasarkanajā spektrā nevarēja novērot nekādas izplūdes gāzes, bet tie tomēr spēja uzlidot līdz 30 000 pēdu augstumam un sasniegt virsskaņas ātrumus. Kā The New York Times 2019.gada pavasarī pastāstīja viens no pilotiem, leitnants Raiens Greivs (Ryan Graves), "Šie objekti tur bija katru dienu. Lai lidaparātu noturētu gaisā nepieciešams visai ievērojams enerģijas daudzums. Bet ar ātrumiem, kādos tie pārvietojās, 12 stundas gaisā ir 11 stundas ilgāk nekā to varētu gaidīt." Par neizskaidrojamajiem novērojumiem saistībā ar Theodore Roosevelt 2014.-2015.gada mācību misiju intervijā The New York Times līdz ar Greivu liecināja vēl četri citi Kara flotes piloti. Publiskas liecības snieguši arī citi šajos notikumos iesaistītie lidotāji.

Dažus no redzētajiem objektiem izdevās nofilmēt lidmašīnu reģistratoros un divus no šiem video - 2015.gadā janvārī filmētos GOFAST un GIMBAL - 2017.gadā kopā ar 2004.gadā uzņemto FLIR video neatļauti publiskoja TSAS un The New York Times.

2020.gadā par autobūvi un militāriem jautājumiem rakstošais portāls drive.com, pieprasot ziņas Informācijas brīvības akta ietvaros, saņēma no ASV aizsardzības ministrijas 8 ziņojumus par gadījumiem, kad piloti novērojuši NLO. Ziņojumi bija marķēti kā tikai oficiālām vajadzībām paredzēts, ierobežotas pieejamības materiāls.

Septiņi no astoņiem dokumentos aprakstītajiem incidentiem notikuši laika periodā starp 2013. un 2014.gadu pie Virdžīnijas un Ziemeļkarolīnas krastiem. Šajā laika posmā ar neidentificētiem lidojošiem objektiem sastapās  F/A-18E/F Super Hornet iznīcinātāju piloti. Astotais gadījums notika 2019.gada februārī. Šajā reizē citā Atlantijas okeāna reģionā pie Mērilendas krastiem NLO novēroja EA-18G Growles iznīcinātāja apkalpe.

Jāatzīmē, ka šajos ziņojumos par ASV jūras kara flotes iznīcinātāju pilotu sastapšanos ar neidentificētiem lidaparātiem, atšķirībā no Greiva stāstītā, nav nekā neparasta saistībā ar šo objektu formu, manevrēšanas spējām un ātrumu - visi novērotie objekti, spriežot pēc aprakstiem, ir skaidrojami vai nu kā droni, raķetes vai gaisa baloni. Neparasti ir gan tas, ka atsevišķos gadījumos tie bija novērojami vizuāli, bet nebija redzami radara ekrānā, kā arī tas, ka ASV bruņotie spēki nespēja šos aparātus identificēt. Tāpat ļoti neparasts ir fakts, ka Kara flote, saņemot ziņojumus par dīvainiem objektiem gaisā un nespējot tos identificēt, tomēr nesniedza nekādus publiskus brīdinājuma paziņojumus, kas būtu tikai loģiski un saprotami, izejot no sabiedriskās drošības aspekta...

Pirmā liecība

2013.gada 27.jūnijā iznīcinātājs  F/A-18F Super Hornet virs Atlantijas okeāna pie Virdžīnijas krastiem sastapās ar nezināmu lidojošu objektu.  Lidmašīnas apkalpe ievēroja, ka aptuveni raķetes vai drona lieluma mīklains baltas krāsas lidaparāts pārvietojās tikai 200 pēdu attālumā no iznīcinātāja, apmēram 17 000 pēdu augstumā. Objekts lidoja augšupejošā trajektorijā un aiz tā bija redzama izplūdes gāzu aste. Ne iznīcinātājs, ne arī NAS Oceana nereģistrēja savādā lidaparāta radara pēdas. Komandieris atskaitē ziņoja, ka sazinājies ar operatīvam vienībām, taču neviena neziņoja par šāda veida operācijām. Karaflotes novērošanas un kontroles centrs Virdžinijā (FASCFAC VACAPES), pārskatot radaru ierakstus, neidentificēja nevienu lidaparātu rajonā, kur tika novērots mīklainais objekts.

Karaflote, pēc šī ziņojuma saņemšanas, nesniedza nekādus brīdinājuma paziņojumus lidotājiem, kā arī nenoteica īslaicīgus lidojumu ierobežojumus. Tā vietā nodeva informāciju iekšējai lietošanai taktiskajām aviācijas vienībām, gaisa satiksmes dispečeriem un bezpilota lidaparātu operatoriem, lai tie apzinātos riskus, ko rada neatļautas vai nekoordinētas dronu aktivitātes.

Otrais ziņojums

2013.gada 18.novembrī iznīcinātājs F/A-18E, lidojot ierobežojumu zonā W-72 pie Virdžīnijas krastiem, 12 000 pēdu attālumā radara ekrānā pamanīja pārvietojamies kādu lidaparātu. Lidaparātam bija ap 15 pēdu plati spārni un tas bija baltā krāsā bez kādām saskatāmām atšķirības zīmēm. Pilots aparātu redzēja un izsekoja to apmēram stundu. Karaflotes vadība secinājusi, ka lidojošais objekts visticamāk ir bezpilota lidaparāts - drons, bet nespēja atrast operatoru, kuram tas varētu piederēt. Un tāpat kā 27.jūnijā, arī šajā reizē karaflote izplatīja iekšēji informāciju, nesniedzot paziņojumus lidmašīnām, kā arī nenosakot lidojumu ierobežojumus.

Interesantākais šajā ziņojumā ir tas, ka incidenta laikā satiksme bija niecīga, okeānā bija vienīgi kāds zvejas kuģis un neidentificēts ASV karaflotes kuģis, kas peldēja dienvidu virzienā. Nav nekādi saprotams, ka karaflote noteikusi, ka novērotais kuģis ir tai piederīgs, bet nav spējusi to identificēt... Ziņojuma beigās paustas bažas, ka brīdinājuma/aizliegtajā zona lido nepazīstami lidaparāti.

Trešais ziņojums  

To pašu lidojošo objektu aptuveni tajā pašā vietā redzēja un aprakstīja vēl otrs pilots.

Ceturtais ziņojums

2014.gada 26.martā iznīcinātājs F/A18E no iznīcinātāju eskadras 106 (VFA 106), lidojot apmēram 19 000 pēdu augstumā W-72 lidojumu ierobežojumu zonā, radarā pamanīja kāda objekta trasi. Blakus lidojošais atbalstošais pilots savā radarā šo objektu tomēr nevarēja ieraudzīt. Līdz ar to vēlāk radās jautājums, vai, ņemot vērā stipru vēju, kas 18 000 pēdu augstumā brāzmās var sasniegt 100 mezglus, tās nebija viltus radara pēdas.

"Nepazīstamais lidaparāts bija neliels, apmēram čemodāna lielumā un tās bija sudraba krāsā," - teikts ziņojumā. Pilots lidojis no tā tikai 1000 pēdu attālumā, taču nav spējis to identificēt. Tiklīdz palidoja garām, pilots zaudēja vizuālo kontaktu ar svešo, nezināmo lidaparātu un tā arī nespēja to atjaunot.

Šajā ziņojumā norādīts, ka  Karaflotes novērošanas un kontroles centrs Virdžinijā (FASCFAC VACAPES) uz savu radaru ekrāniem mīklaino lidaparātu neredzēja. Tomēr, kā paskaidroja VFA-106 komandieris, FASCFAC VACAPES nevar noteikt šāda izmēra mērķi, ja tā neveic identifikāciju (draugs vai ienaidnieks) vai arī nemēģina izveidot radiosakarus. Saprotams, ka šādi incidenti rada bažas par drošību, jo mīklainais objekts bija ielidojis militārajā lidojumu aizlieguma zonā.

Piektais ziņojums

2014.gada 23.aprīlī iznīcinātājs  F/A18F no 11.eskadras (VFA-11) W-72 zonā sastapās ar vairākiem neidentificētiem lidaparātiem. No sākuma apkalpe radarā pamanīja divus objektus, viens atradās 12 000, bet otrs 15 000 pēdu attālumā. Abi izskatījās nekustīgi vai gandrīz nekustīgi. Pēc tam to klātbūtni apstiprināja, izmantojot  Advanced Targeting Forward Looking Infrared system (ATFLIR). Sekojot pirmo lidaparātu pārim, ATFLIR sistēma atklāja vēl divus objektus, kuri lidoja ar lielu ātrumu. Lidmašīnas radara ekrānā tie neparādījās.

Karaflotes vadība bija spiesta atzīt, ka nespēj identificēt lidaparātus vai to operatorus.  Arī  VFA-11 komandieris, tāpat kā  VFA-106 komandieris, šajā ziņojumā brīdināja par risku, ka iznīcinātāji kaut kad nākotnē varētu sadurties ar droniem vai citiem nepazīstamiem lidaparātiem.

VFA-11 komandieris arī pieminēja, ka šis ir otrais tāds incidents pēdējo desmit mēnešu laikā, kad kāda no iznīcinātāju eskadras lidmašīnām sastapusies ar neidentificētu lidaparātu. Ar šo piezīmi komandieris atsaucās uz 2013.gada 27.jūnija ziņojumu. Tas skaidri norāda, ka konkrētā eskadra laika periodā starp šiem diviem notikumiem nebija sastapusies ar citiem NLO.

Sestais ziņojums

2014.gada 24.aprīlī vēl divi  F/A18 iznīcinātāji no VFA-11 eskadras, veicot manevrus W-72 ierobežojumu zonā, ar radaru izsekoja kādam mīklainam objektam. Abas lidmašīnas spēja izsekot nezināmā lidaparāta radara ceļam. Tas bija gandrīz nekustīgs un atradās apmēram 11 000 pēdu augstumā. Tomēr iegūt vizuālu kontaktu ar to neizdevās.

Šajā ziņojumā VFA-11 komandieris norādīja, ka šis jau ir trešais incidents 10 mēnešu laikā. Turklāt noticis tikai 24 stundas pēc 23.aprīļa incidenta.

Septītais ziņojums

2014.gadā 27.aprīlī, jau trešo reizi piecu dienu laikā, iznīcinātājs F/A 18F  W-72 zonā sastapies ar neidentificētu lidaparātu. Apkalpe to aprakstījusi kā gaisa balonam līdzīgu objektu, ar kuru iznīcinātājs gandrīz sadūries. Šis ziņojums ir svarīgs, jo sniedz objekta formas aprakstu un saskan ar diviem iepriekšējiem aprakstiem, kuros novērotais NLO raksturots kā lielā augstumā atradies nekustīgs vai gandrīz nekustīgs objekts.

Astotais ziņojums

2019.gada 13.februārī, gandrīz 5 gadus pēc iepriekšējos ziņojumos aprakstītajiem novērojumiem, elektroniskā kara lidmašīna EA-18G Growler (Air Test and Evaluation Squadron 23 (VX-23)), izlidojot no ASV karaflotes gaisa spēku bāzes Patuxent River, Mērilendā un veicot operācijas W-386 ierobežojumu zonā, 27 000 pēdu augstumā pamanīja objektu, kuru apkalpe aprakstīja kā sarkanu meteoroloģisko balonu. Tomēr nedz FASCFAC VACAPES, nedz Echo Control komanda nebija informēta par plānotām gaisa balonu operācijām. Arī federālā aviācijas pārvalde nebija izplatījusi lidmašīnām atbilstošus paziņojumus. ASV karaflote nav spējusi identificēt personas vai organizācijas, kurām varētu piederēt šādi lidaparāti.

Skaidrojumu meklējot

Kā saprotams, runājot par trīs aplūkotajiem video fragmentiem, atbilde uz jautājumu: "kas tas ir" joprojām nav un vismaz tuvākajā nākotnē visdrīzāk tā arī netiks iegūta. Toties ir izvirzītas daudzas, vairāk un mazāk ticamas versijas, no kurām katrs var izvēlēties sev tuvāko un pārliecinošāko. Tā īsti skaidrs pagaidām ir tikai viens - video visdrīzāk ir reāli, ar aparātiem fiksēti novērojumi, kuri nofilmēti, izmantojot pasaulē modernākās un jaudīgākās militārās tehnoloģijas un to īstumu, atsaucoties uz personīgi ar savām acīm gan gaisā, gan radaru ekrānos redzēto, apstiprinājuši vairāki cienījami atvaļināti ASV kara flotes iznīcinātāju piloti un tehniskie speciālisti, kā arī ASV aizsardzības ministrija savā oficiālajā paziņojumā. 

Daudzu NLO pētnieku un entuziastu aprindās ir populārs TSAS mājas lapā sniegtais skatījums, kas FLIR, GIMBAL un GOFAST video kadros dokumentētajos novērojumos saskata pierādījumus pašreizējam Zemes civilizācijas tehnoloģiju un zinātnes līmenim neatbilstošu, nesaprotamu un neizskaidrojamu lidaparātu eksistencei un to manevrēšanas spēju demonstrācijai. "Tā kā mēs nespējam atkārtot šo lidojumu izpildījumu, mums ir jāsecina, ka fiksētais objekts izmanto tehnoloģijas, kas ir attīstītākas nekā mūsējās," - TSAS rakstīja 2017.gadā, komentējot GIMBAL video. No kurienes šīs tehnoloģijas varētu nākt, TSAS tieši nepasaka, bet mājienu, kurā virzienā lūkoties, sniedz kompānijas iniciētie projekti. Viens no tiem ir ADAM (Acquisition & Data Analysis of Materials), kura ietvaros TSAS pēta nezināmas cilmes metālu, kuram piemītot "stuktūra un uzbūve, kas nelīdzinās nevienam zināmam, militāriem vai komerciāliem mērķiem pielietotam materiālam." Neparasto metāla gabalu TSAS 2019.gada vasarā ieguva no pētnieciskās žurnālistes Lindas Multones Hovas, bet tā - no kādiem citiem, vārdā nesauktiem cilvēkiem... Noslēpumainais metāls esot no kāda nezināmā vietā un laikā nokrituša nezināmas cilmes lidaparāta... Lai apzinātu, iegūtu un pētītu ar neidentificētiem lidojošiem objektiem saistītas tehnoloģijas, TSAS, izvēršot publicitātes kampaņu, centās piesaistīt finansējumu, pārdodot kompānijas akcijas, kuras tika izlaistas 50 miljonu dolāru vērtībā. Pārdot gan izdevās tikai vienu miljonu... Dīvaini, bet, varbūt arī nemaz ne tik ļoti dīvaini, ka sadarbības līgumu ar TSAS noslēgusi ASV armijas Kaujas spēju attīstības vienība.

Oriģinālais FLIR1 video un "Vīri melnā"

Interesantus "tik-tak" incidenta aspektus, kuri liek domāt, ka novērotajiem objektiem varētu būt kāda saistība ar ASV valdības paspārnē notikušu superslepenu ieroču un/vai tehnoloģiju izmēģināšanu, pastāstīja iepriekšminētie, popularmechanics.com uzmeklētie pieci bijušie Nimitz grupas karavīri un militāri tehniskie speciālisti, kuri 2004.gada novembrī kļuva par netiešiem notikušā lieciniekiem. Trīs no viņiem stāsta, ka nopludinātāju un vēlāk ASV aizsardzības ministrijas publiskotais FLIR video ir tikai īss, tūlīt pēc uzņemšanas uz Nimitz grupas kuģiem apkalpes starpā cirkulējošā video fragments. "Es pavisam noteikti redzēju vismaz 8 līdz 10 minūtes garu un daudz skaidrāku fragmentu," - apgalvo Nimitz grupas raķešu kreisera Princeton seržants Gerijs Voriss. Garākus rullīšus esot redzējuši arī Princeton seržants Džeisons Tērners un vecākais seržants Raiens Veigelts. 

Ja video garuma un kvalitātes samazināšana pirms tos nodot Elizondo un līdz ar to arī plašāka personu loka rīcībā būtu saprotama, vadoties no militāro noslēpumu aspekta, tad kāpēc 2017.gada FLIR1 ir identisks ar 2007.gadā nopludināto FLIR1, kuram, ja var ticēt tā publiskotāja teiktajam, vajadzētu būt uz Nimitz grupas kuģiem 2004.gadā iekšējā apritē bijušam oriģinālvariantam?

Vēl vairāk jautājumus liek uzdot Nimitz lidmašīnu bāzes kuģa seržanta Patrika Haga un Princeton seržanta Vorisa stāstītais popularmechanics.com. Haga, kā Nimitz tehniskā darbinieka pienākums bija pēc agrās brīdināšanas elektroniskās izlūkošanas lidmašīnas E-2 Hawkeye nosēšanās uz avionesēja no tās izņemt un noglabāt drošā seifā lidaparāta cietos diskus. Šajos, par "ķieģeļiem" dēvētajos diskos atradās gan lidmašīnas vadības programmatūra, gan arī tika ierakstīti lielākā daļa izlidojuma laikā saņemto datu. 2004.gada 14.novembrī Hags veica savu rutīnas darbu, nekā nezinot par todien notikušo "tik-tak" incidentu, kad Nimitz lidotāji centās pārtvert mistisko NLO. Tad, drīz pēc tam, kad viņš bija novietojis E-2 Hawkeye diskus seifā, pie viņa ieradās komandējošais virsnieks divu svešinieku pavadībā. "Iepriekš es viņus uz kuģa nebiju redzējis," - stāsta Hags. "Es nezinu, kā viņi uz tā bija nokļuvuši." Virsnieks pavēlējis Hagam izņemt laukā no seifa diskus. "Mēs ielikām diskus maisos, komandieris nodeva tos svešiniekiem un tad viņi kopā aizgāja," - seržants atcerējās.

Līdzīgu gadījumu uz Princeton pieredzējis Voriss. "Uz kuģa ar helikopteru ieradās divi vīri, kas pats par sevi nebija nekas neparasts. Bet drīz pēc viņu ierašanās, iespējams pēc kādām 20 minūtēm, es saņēmu pavēli no sava tiešā komandiera, nodot viņiem visus AEGIS radaru ierakstus."

Tēmas izpētes laikā popularmechanics.com sazinājās ar vēl vienu liecinieku, kurš 2004.gadā atradās uz Nimitz, taču vēlējās palikt anonīms, jo turpina dienēt ASV bruņotajos spēkos. Viņš, runājot par tic-tac atgadījumu, teica: "Šis gadījums kļuva patiešām satraucošs tajā brīdī, kad uz mūsu klāja nolaidās Blackhawk helikopters un tie, kas ieradās, paņēma visu informāciju no mūsu sevišķi slepenajām glabātuvēm. Mēs visi bijām šokēti, bet pēc nerakstīta likuma par to nerunājām, jo mums ir pieeja valsts noslēpumam un mēs nevēlējāmies sabojāt savas karjeras."

Lai ar šīm liecībām viss nešķistu tik vienkārši, "tik-tak" novērotājs pilots Frīvors noliedz gan garāka oriģinālā video esamību, gan arī apgalvo, ka nekādi "vīri melnā" pēc radaru datiem uz kuģiem nav ieradušies... Kuram ticēt? 

Militāro tehnoloģiju izmēģinājumi?

Meklējot iespējamo skaidrojumu ASV jūras kara flotes lidotāju novērotajiem neidentificētajiem lidojošajiem objektiem,  portāls thedrive.com norāda uz zīmīgu sakritību - gan 2004.gadā Nimitz grupa, gan 2014.-2015.gadā Theodore Roosevelt kaujas grupa pirmo reizi reālajai kaujas situācijai pielīdzinātās mācībās izmēģināja pašas jaunākās, kompleksā sensoru tīkla sistēmā (Cooperative Engagement Capability (CEC)) apvienotas, flotes rīcībā nesen nodotās radaru tehnoloģijas.

"Vienkāršā valodā runājot, raksta thedrive.com, "CEC izmanto avionesēja kaujas grupas daudzveidīgos, jaudīgos izlūkošanas sensorus, ieskaitot SPY-1 radarus, kas uzstādīti ar AEGIS aprīkotos kreiseros un iznīcinātājkuģos, kā arī E-2 Hawkeye augstu lidojošās elektroniskās izlūkošanas lidmašīnas radara sniegtos datus. Tas viss, izmantojot ātru datu savienojumu un jaudīgu datorapstrādi, tiek apvienots vienā, visiem tīklā saslēgtajiem dalībniekiem redzamā "bildē"." Rezultātā iespējama ārkārtīgi precīza telemetrija, mērķu ieraudzīšana, notveršana un izsekošana.

Ja, piemēram, ar pretradara tehnoloģijām aprīkots ienaidnieka lidaparāts pazūd no jūras (zemes virsmas) līmenī darbojošās raķešu kreisera radara "redzesloka", tad to joprojām, iespējams, var "redzēt" no augstu gaisā simtiem jūdžu attālumā lidojošā E-2 Hawkeye. Bet ar CEC tehnoloģiju palīdzību šī lidmašīna (vai cits lidaparāts, ieskaitot dronus un raķetes) joprojām būs redzama (un paturama mērķī) uz abiem ekrāniem - gan kuģī, gan izlūklidmašīnā. Savukārt, ja gaisā tobrīd atradīsies arī kādi savējie iznīcinātāji, datu savienojums arī viņiem ļaus izmantot visus CEC sensorus un tie varēs efektīvi turpināt kauju, pat tad ja to borta radari būs bojāti vai nespēs ienaidnieku ieraudzīt tā elektroniskās pretdarbības dēļ.

CEC tehnoloģijas turpina attīstīties un tām būs kardināla loma jebkurā nākotnes jūras kaujā, kurā ASV varētu piedalīties. 2004.gadā šīs tehnoloģijas, ar tām aprīkojot Nimitz grupu, vispār tika pirmo reizi atbilstošā mērogā izmēģinātas reālajā pielietojumā, bet 2014.-2015.gadā mācību ietvaros sistēma tika izmēģināta pēc būtiskiem papildinājumiem un uzlabojumiem.

Vai varētu tā būt, jautā thedrive.com žurnālists Tailers Rogvejs (Tyler Rogoway), ka ASV militāristu un drošības dienestu elite nolēma šajās mācībās, ņemot vērā CEC sistēmas pārbaudes nepārvērtējamo nozīmi ASV aizsardzības spēju stiprināšanā, neskatoties uz iespējamajiem riskiem, iesaistīt viņu rīcībā esošus superslepenus lidaparātus, kuriem, pretēji TSAS virzītajam naratīvam, tomēr ir nevis citplanētu, bet Zemes cilmes tehnoloģijas, kas ļauj veikt tradicionālā skatījumā neiespējamus manevrus? Šādu līdzekļu izmantošana, Nimitz grupu par sistēmas pārbaudes testa norisi neinformējot, ļautu pārliecinoši noskaidrot, uz ko patiešām ir spējīgs CEC.

Slepeno tehnoloģiju atklāšanas risku mazināšanai labi varētu noderēt pārdomāta NLO tematikas iesaistīšana. Viss, kas saistīts ar NLO, zināmā mērā ir stigmatizēts, turklāt šī tēma ir dziļi iekļāvusies ASV populārajā kultūrā. Tas varētu būt labs risinājums nosacīta "dūmu aizsega" izveidošanai.

Šāda Nimitz notikumu versija arī izskaidro, kāpēc tūlīt pēc mācībām tika steidzami izņemti radaru ieraksti (un, acīmredzot, arī Frīvora lidmašīnas optiskās kameras tik-tak videoieraksts). Nedrīkstēja atstāt kaut nelielu iespējamību, ka šie ļoti svarīgie un slepenie dati, no kuriem pretinieks varētu daudz uzzināt gan par ASV kara flotes CEC, gan, iespējams, par izmantotajām slepenajām tehnoloģijām, nokļūtu iespējamo nedraugu vai pretinieku rokās.

"Citiem vārdiem jautājot," - turpina Rogvejs, "vai Tik-taks varētu būt mūsu objekts?"

Žurnālists domā, ka varētu. Gluži tāpat, kā Frīvora novērotā konfektes formas ierīce varētu piederēt arī ASV pretiniekiem, kuri noteikti mēģina izstrādāt līdzīgas tehnoloģijas, lai gan šāda iespējamība, ņemot vērā mazākos tiem pieejamos resursus, Rogvejam šķiet mazāk iespējama.

Par labu kādu slepenu pārbaužu veikšanai saistībā ar CEC runā arī tas, ka attiecīgi pilnvaroti cilvēki no Nimitz grupas kuģiem tūlīt pēc mācību attiecīgās daļas beigām paņēma tikai ar radariem iegūtos elektroniskos datus un Tik-taka vizuālo videofiksāciju. Ar ATFLIR sistēmu uzņemtos fragmentus, tos attiecīgi apstrādājot un samazinot izšķirtspēju, jau tobrīd, iespējams, bija paredzēts nopludināt ar NLO saistītā kontekstā, kas vēlāk, 2007. un 2017.gados, arī tika īstenots caur abovetopsecret.com un TSAS.

Rogvejs arī uzskata, ka uz lietām jālūkojas plašāk nekā tikai Nimitz un Theodore Roosevelt kaujas grupu mācību laikā veikto NLO novērojumu un ar tiem saistīto peripētiju ietvarā. Žurnālists pieļauj, ka pēdējā laika Pentagona aktivitātes, tam izteikti mainot savu publisko attieksmi pret NLO no noliedzoši klusējošas pret nosacīti atvērti pieņemošu, jāvērtē kā ilgtermiņa informatīvā kara stratēģija. Kādi gan citi varētu būt iemesli, lai pēkšņi, pēc 50 vai vairāk gadu garumā fiksētiem novērojumiem un atgadījumiem, kuros nereti bijis iesaistīts viņu pašu personāls un aprīkojums, ASV aizsardzības ministrija pārstātu klusēt un sāktu runāt par nepieciešamību runāt par riskiem, ko militārai un sabiedriskai drošībai rada sastapšanās ar NLO?

Pentagons, iespējams, šobrīd vēlas sabiedriskajā apziņā atdzīvināt NLO tēmu, turklāt ne tikai atdzīvināt, bet piedot tai arī krietnu ticamības devu. Rogvejs norāda, ka ASV aizsardzības ministrijai jau ir gana daudz pieredzes NLO histērijas kurināšanā, lai to izmantotu slepenu lidmašīnu programmu piesegšanā. Pentagons burtiski dezinformēja sabiedrību, lai tādējādi piesegtu daudzas jo daudzas savulaik lietošanā vai izstrādes procesā esošas ieroču programmas. Pašlaik, atbilstoši Pentagona teiktajam, atkal ir sākusies "lielo spēku sacensība" un miljardiem dolāru tiek ieguldīti tādu tehnoloģiju attīstībā, kuras vēl pirms dažiem gadiem tika raksturotas, izmantojot apzīmējumu "eksotisks." Tuvākajās desmitgadēs parādīsies šobrīd eksperimentālie hipersoniskie lidaparāti, dronu spieti, vadāmās enerģijas ieroči un no jauna atsāksies pilna mēroga kosmiskā bruņošanās sacensība... Gadījumos, kad kāds nejaušs vērotājs pamanīs kādu no šiem aparātiem vai to darbības izpausmes, tad NLO skaidrojums tam varētu šķist atbilstošākais un ticamākais...

***

"Es varu jums pateikt, es domāju, tas nebija no mūsu pasaules. Es neesmu traks, es neesmu dzērājs. 18 gadus lidojot, esmu redzējis visu, ko var ieraudzīt gaisā, bet tas ne tuvu nebija pielīdzināms nekam, ko biju redzējis iepriekš."

/Atvaļinātais virsnieks Deivids Frīvors par 2004.gadā novēroto "tik-tak" objektu 2017.gada intervijā abcnews.go.com/

Avoti:
https://www.businessinsider.com/pentagon-declassify-ufo-navy-videos-harry-reid-2020-4
https://www.livescience.com/navy-ufo-videos-authentic-classified.html
https://www.livescience.com/61233-navy-pilots-ufo-sightings.html
https://edition.cnn.com/2020/04/27/politics/pentagon-ufo-videos/index.html
https://edition.cnn.com/2019/09/18/politics/navy-confirms-ufo-videos-trnd/index.html
https://www.livescience.com/navy-ufo-videos-authentic-classified.html
https://www.thedrive.com/the-war-zone/33371/here-are-the-detailed-ufo-incident-reports-from-navy-pilots-flying-off-the-east-coast
https://futurism.com/us-military-new-info-ufo-videos?mc_cid=8f316bbcb1&mc_eid=50a89a3359
https://edition.cnn.com/2020/05/13/politics/navy-ufo-incident-reports/index.html
https://www.space.com/ufos-videos-declassified-navy-release.html.
https://www.businessinsider.com/pentagon-declassify-ufo-navy-videos-harry-reid-2020-4
https://www.thedrive.com/the-war-zone/28305/carrier-group-in-recent-ufo-encounters-had-new-air-defense-tech-just-like-nimitz-in-2004-incident
https://www.theblackvault.com/documentarchive/u-s-navy-confirms-videos-depict-unidentified-aerial-phenomena-not-cleared-for-public-release/?fbclid=IwAR3L18F_eN0aPwb2WKXLr3Zj7j2-XVqJXjCeA8xuCtEeUIBOcSWNTLsCoLE
https://www.thedrive.com/the-war-zone/28640/could-some-of-the-ufos-navy-pilots-are-encountering-be-airborne-radar-reflectors
https://www.vice.com/en/article/n7wjzg/the-skeptics-guide-to-the-pentagons-ufo-videos
https://www.popularmechanics.com/military/research/a30538203/navy-ufo-video-investigation/
https://www.wired.com/story/what-is-up-with-those-pentagon-ufo-videos/
http://www.abovetopsecret.com/forum/thread1267190/pg1
https://abcnews.go.com/US/navy-pilot-recalls-encounter-ufo-unlike/story?id=51856514
https://eu.heraldtribune.com/story/news/2021/01/03/riverview-high-school-grad-luis-elizondo-forces-ufos-into-mainstream/4064093001/
https://www.thedrive.com/the-war-zone/27666/what-the-hell-is-going-on-with-ufos-and-department-of-defense