Aliens

Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus...

Smiltīs nomesta norauta mūmijas galva, krūmos ieķērušās, plīvojošas lentas, kurās bijis ietīts mumificētais ķermenis, sadauzīti koka sarkofāgi, klaiņojošie suņi, kas vazā apkārt pirms 3000 gadu mirušo stilba kaulus - tāda aina šodien paveras daudzviet Ēģiptē, kur jau vairāk nekā divus gadus pēc 2011.gada janvāra revolūcijas plašumā izvēršas līdz šim nebijusi senvietu izlaupīšana.

Valstī, kurā valda nestabilitāte un vienkāršajiem cilvēkiem nereti trūkst ikdienas iztikai nepieciešamo līdzekļu, arheoloģisko pieminekļu izlaupīšanu šķiet neviens nevar vai negrib apturēt. Daži eksperti, raksta triblive.com, privāti ir izteikušies, ka "Musulmaņu brālības" kontrolētā prezidenta Muhameda Murša valdība apzināti ignorē pasaules nozīmes kultūras pieminekļu iznīcināšanu, jo seno ēģiptiešu kultūru uzskata par "pagānisku." Izlaupīšanas vilnim eļļu pielējuši arī daži islāma reliģiskie vadītāji, kā piemēram salafītu šeihs Mohameds Hasans, kurš 2010.gadā vēl H.Mubaraka valdīšanas laikā izdeva fatvu par "pagānu" pieminekļu iznīcināšanu (sk. ŠEIT).

Viena no visvairāk cietušajiem vietām ir aptuveni 202 ha akru lielā Abusīras nekropole, kurā mirušie tikuši guldīti laikā no 3250.g.pmē. līdz mūsu ēras 700.g. Šajā, Ozīrisam par godu nosauktajā vietā, kas arheoloģiski pētīta tikai daļēji, glabājas liecības par vairākiem Senās Ēģiptes vēstures posmiem, sākot ar pirmsdinastiju laikmetu, Seno valsti, hiksu valdīšanas periodu un beidzot ar arābu iebrukumu.

Abusīras senvieta, kas atrodas 70 jūdzes uz dienvidiem no Kairas, zaļu lauku un banānkoku biržu vidū, tagad ir no vienas vietas izrakņāta un bedru skaits, kā norāda ēģiptiešu arheoloģe Dr.Monika Hanna, tikai pieaug. "Izlaupīšana ir pandēmiska," - Hanna stāsta, - "tā notiek naktīs un pat no rītiem." Visapkārt mētājas kauli, mūmiju un sarkofāgu paliekas. Lai gan Benisvēfas apriņķa, kurā senvieta atrodas, pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Nadja Ašūra intervijā Tribune-Review žurnālistei Betsijai Hīlai nesen apgalvoja, ka situācija Abusīrā tagad esot "par 80% stabila" un "nevarot zināt vai [tirgošanā piedāvātās] senlietas ir izraktas no zemes, jo daudzi ciemu meistari mākot tās lieliski atdarināt," M.Hanna viņai nepiekrīt. "Es dodos uz šejieni jau sešas nedēļas," - viņa stāsta, - "un vieta katru reizi izskatās savādāk - ir izraktas jaunas bedres."

VIDEO: izlaupītā Abusiras senvieta

Ašūras apgalvojumu par "atdarinājumiem" zināmo postījumu kontekstā gan nevar vērtēt savādāk kā neizdevušos melus. To lieliski pierādīja arī Betsija Hīla, kurai, solot saglabāt informatoru anonimitāti, izdevās iegūt kādas kapeņu izlaupītāju ģimenes uzticību Abusīrā. Sēžot pie pusdienu galda, žurnāliste, kopā ar ģimenes galvu un viņa dēliem atklāti apsprieda senvietu postīšanu. Viņi atzina, ka naktīs, lampu gaismā, bruņojušies ar šaujamieročiem izrokot kapus. "Jūs gribat redzēt zārku? Mums ir zārks," - aizrautīgi saka viens no dēliem. Ģimenes galva apgalvo, ka viņiem ir statuja, trīs pēdas gara. Viņš sūta dēlu, lai tas atnes parādīt daļu no guvuma. Tās ir trīs, par šabti dēvētas, senēģiptiešu apbedīšanas piedevās parasti ietilpstošas, 6 līdz 9 collas garas tirkīza statuetes. Atbilstoši ēģiptiešu reliģiskajiem priekšstatiem, šabti vajadzības gadījumā vajadzēja mirušā vietā kalpot dieviem un tāpēc bagātāko cilvēku apbedījumos tās lika pat vairākus simtus - lai katrai gada dienai būtu pa vienam kalpam. Mājas saimnieks žurnālistei piedāvā statuetes iegādāties par 500 Ēģiptes mārciņām jeb 74 dolāriem gabalā un ir visai izbrīnīts, kad Hīla nevēlas tās pirkt, bet tikai nofotografēt.

"Viltojumi mums vairāk nav vajadzīgi," - ģimenes galva saka, - "Mēs strādājam tikai ar oriģināliem." Vēlāk, kad nofotografētās statuetes aplūko Amerikāņu universitātes Kairā ēģiptoloģe Salima Ikrama, viņa tās atzīst par īstām, datējot ar laiku starp 644. un 332.g.pmē.

Mazāk nozīmīgie izlaupītajās kapenēs iegūtie priekšmeti tiek pārdoti uz vietas, bet vērtīgākos pārdod kolekcionāriem ārzemēs - Eiropā, ASV un Āzijā. Tas, protams, nevar notikt bez vietējās varas līdzdalības un atbalsta. Kā š.g. 5.jūnijā raksta dailynewsegypt.com, viss, kas jādara senlietu pircējam, ir jādodas uz kādu kafejnīcu pilsētā netālu no Abusīras, jāizskatās kā svešiniekam un jāgaida. Pēc īsa brīža kāds pienāks klāt un piedāvās iegādāties ne tikai šabti, bet arī krāsotus sarkofāgus, amuletus, glazētu keramiku, krelles, senos uzrakstus, izzāģētus no kaļķakmens blokiem, utt.

30 gadus vecā Dr.M.Hanna ir viena no retajiem Ēģiptes arheologiem, kas publiski cenšas kaut ko darīt senatnes pieminekļu aizsardzības labā - viņa regulāri, kopā ar žurnālistiem apmeklē postītās senvietas un piedalās televīzijas raidījumos, kur diskutē ar valdības ierēdņiem. Senvietu aizsardzība šodienas Ēģiptē ir bīstama nodarbošanās un Hanna nereti saņem draudu vēstules un zvanus. "Es dzirdēju, ka viens vīrs teica otram: "piekauj viņu un noņem kameru,"" - Hanna atcerās gadījumu, kad, ierodoties kādā izlaupītā vietā, tuvumā parādījās pāris vietējo, vienam no kuriem rokās bija šautene. Kāds policists savukārt teicis Hannas tēvocim, ka viņai jāizbeidz šī nodarbošanās, jo viņa "traucējot patiešām lieliem ļaudīm." Publiski lielākoties neko nesaka arī Ēģiptē strādājošie ārzemju arheologi, jo viņi baidās, ka, to darot, turpmāk var nesaņemt izrakumu atļaujas. Šādu iespējamību apzinās arī Hanna: "Iespējams, Senvietu ministrija nākotnē man neizdos izrakumu atļaujas, taču tas ir jautājums par ētiku un karjeru - ja es par to nevaru runāt, tad kādu dienu es nevarēšu teikt saviem studentiem, ka mēs esam izdarījuši visu, ko varējām, lai aizsargātu savu kultūras mantojumu."

Viena no retajām rietumu pētniecēm, kas, tāpat kā Hanna ceļ trauksmi ir nozares speciālistu vidū pazīstamā Bērklijas universitātes arheoloģe Kerola Redmaunta, kura 2012.gada februārī ieradās Ēģiptē, lai, saņēmusi Augstākās senlietu padomes atļauju, turpinātu iepriekšējos gados iesāktos izrakumus Hibā, kā arābiski sauc pilsētu, kas pastāvējusi no XI gs.pmē. līdz VIII gs.

Hiba, stāsta Redmaunta, ir arheoloģiski nozīmīga, jo tā ir viena no retajām relatīvi maz skartājām senās Ēģiptes III pārejas perioda (nestabilitātes laikmets, kas iestājās pēc Jaunās valsts sabrukuma un ilga no 1069.-664.g.pmē., kad sākās Senās Ēģiptes Vēlais periods) apdzīvotajām vietām un par šo laiku zinātniekiem pagaidām ir salīdzinoši maz informācijas. Hibas senvietā, kas aizņem aptuveni 2 km² lielu teritoriju, ietilpst vairāki kapulauki un ar mūri norobežota pilsēta, kurā atrodas māju, ražošanas ēku, kaļķakmens tempļa un, iespējams, cietokšņa paliekas.

Tomēr 24 stundas pirms izbraukšanas uz izrakumu vietu, Redmountas izrakumu atļauju vietējā policijas pārvalde, paskaidrojot, ka drošības apsvērumu dēļ amerikāņu atrašanās Hibā nav iespējama, anulēja. Tikai aptuveni pēc mēneša Redmounta, kopā ar jau pieminēto pieminekļu inspekcijas vadītāju Nadju Ašūru policijas apsardzībā varēja personīgi apmeklēt arheoloģijas pieminekļu kompleksu, kuru pēc viņas rīcībā iepriekš nonākušās informācijas jau vismaz kopš 2011.gada jūnija masveidā izlaupīja banda, kuras vadonis, blakus ciematā dzīvojošais Abu Atija, bija revolucionāru no cietuma atbrīvots kriminālnoziedznieks. Aculieciniekiem bija pat izdevies nofotografēt kapu izlaupītājus "darba" laikā.

Redmounta rakstīja: "Ienākot pa ziemeļu ieeju bija šokējoši redzēt daudzās mantraču bedres un zemes kalnus tām līdzās. Mūsu grupa apstaigāja visu objektu un es fotografēju, kamēr beidzās baterija. Bedres bija visur, dažas vairākus metrus dziļas. Ir arī skaidrs, ka daudzas bedres vēlāk ir aizbērtas, tādējādi īstais zaudējumu apjoms ir lielāks nekā sākotnēji lēsts. Visi smagi uztvēra kapu izlaupītāju nodarīto (..) un Nadjas kundze bija īpaši saniknota. Viņa lūdza man nodot viņai kopijas no visām uzņemtajām fotogrāfijām un teica, ka rakstīšot īpaši nopietnu ziņojumu par izlaupīšanu." Jāatzīmē, ka Ašūras "pārsteigums" un sašutums par izlaupītāju nodarījumiem tika pausts pēc tam, kad par notiekošo Hibehā un citviet Ēģiptē jau bija rakstījuši ne vien vietējie izdevumi, bet arī vairākas lielās rietumu avīzes.

VIDEO: izlaupītā Hibas senvieta

Neskatoties uz Ašūras "nopietno ziņojumu," - raksta triblive.com, Hibas, Abusīras un daudzu citu senvietu izlaupīšana Ēģiptē 2013.gadā turpinās. Redmounta cer, ka, šogad, iespējams, Hibā izdosies izdarīt aizsardzības izrakumus, lai vismaz kaut ko saglābtu nākamajām paaudzēm, bet tā sauktā "starptautiskā sabiedrība" pasaules nozīmes kultūras mantojuma iznīcināšanai Ēģiptē īpašu uzmanību nepievērš - dienas kārtībā tai ir svarīgāki jautājumi, kā piemēram, nākamā, gan jau nedaudz ievilkusies, "revolūcija" Sīrijā.

Augšējā attēlā: no kapa izmestas cilvēka atliekas Hibā. Mahmoud Sapry publicitātes foto.

Avoti:
triblive.com
lemonde.fr
pasthorizonspr.com
dailynewsegypt.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.