Abusīra
Abu-Gurobe.
Atrašanās vieta. Ēģipte, 12 km uz dienvidiem no Gīzas kompleksa, 11 km uz dienvidiem no Kairas. 3 km uz dienvidiem atrodas Sakāra. Reizēm Abusīra tiek minēta kā Sakāras ziemeļu daļa.
Tūristam. Abuzīras piramīdas un citas celtnes tūristiem slēgtas. Ja piebrauksiet pa ceļu, tad no tā senpilsētā ietikt nevar. Vienīgais variants pašam tās redzēt ir iznomāt zirgus kaut kur apkārtnē un ar tiem tuvoties Abuzīrai no Rietumu tuksneša puses.
Atklāšana un izpēte. Laika posmā no 1902.–1908.gadam pēc Vācu austrumu biedrības uzdevuma te pētījumus veica eģiptologs Ludvigs Borhardts.
Arhitektūra. Pieder milzīgajām Memfisas nekropolēm. Te ir četras vairāk vai mazāk izpostītas piramīdas un divas V dinastijas faraonu Saules svētnīcas.
Aplūkojamie objekti. Šai pilsētā bija ēku komplekss, sastāvošs no septiņām piramīdām, ko pirms 4500 gadiem īsajā valdīšanas laikā uzbūvēja V dinastijas faraoni. Tagad palikuši fragmenti vairs tikai no trim piramīdām. Šai pilsētā atrodās V dinastijas četru faraonu kapakmeņi – Sahura, Neferirkāra, Neferefra un Nenserra. Šeit atrodas patlaban divi vienīgie atklātie Saules svētnīcas – Neusera un Userkafa.
Faraona Neusera Saules svētnīca. Celts pēc Heliopoles Benbena svētnīcas parauga. Tas atradās uz platas piepaceltas terases, uz tās gulēja masīva platforma ar neliela augstuma obeliskam līdzīgu objektu. Slīpā pieeja nobeidzas ar nosegtu gaiteni ar griestos iebūvētiem logiem. Šī pieeja savienoja svētnīcu ar vārtiem, kas atradās lejā ielejā. Obeliska slīpās pamatnes augstums ir 65 pēdas, bet pats obelisks - 120 pēdas.
Pati svētnīca izvietota norobežotā pagalmā, pēc formas tā ir taisnstūra ar izmēriem 260 x 360 pēdas. Svētnīca orientēta pa austrumu – rietumu līniju, tajā ir vairākas telpas. Turpretī slīpais gaitenis novirzās no šīs ass un vērsts tieši ZA virzienā. Tagad te veic izrakumus un rekonstrukciju.
Userkafa Saules svētnīca. Pirmais no 6 svētnīcām, ko Userkafs uzcēlis Abuzīras apkaimē. Tagad te veic izrakumus un rekonstrukciju. Uz gigantiska kvadrāta veida laukuma atrodas piezemēts obelisks Heliopoles Benbena veidā.
Svētnīcā katru dienu upurēja divus vēršus un divas zosis.
Arheoastronoms Roberts Velss sakarā ar šo celtni izvirzīja versiju, ka tā pieskaņota Denēbas (Gulbja zvaigznājs) kustībai.
Sahūra piramīdas komplekss. Pēc 1992.gada zemestrīces piramīdā ar akmeņiem aizgruvusi ieeja. Patlaban notiek rekonstrukcija. Izrakumu rezultātā atklāti piramīdas pamati, patlaban notiek vairāku kolonnu atkaluzstādīšana.
Neferefra piramīda. Tā ir nepabeigta. Patlaban ieeja te liegta. Piramīdu attīrījuši Prāgas universitātes līdzstrādnieki.
Atradumi.
Saules laiva. Atrasta kompleksa dienvidu daļā zem smilšu slāņa. Daļēji veidota no akmens, daļēji no saulē dedzinātiem un apzīmētiem ķieģeļiem.
Neparasti apstrādāti akmeņi. Tie ir tik neparasti, ka šo kā atsevišķu šķirkli iekļāvām enciklopēdijā Neizskaidrotais.
Granīta sarkofāgs.
Divas Āpija vēršu mūmijas. Atrastas pazemes velvēs pie Abuzīras. Tām bija neskarti apsēji, augšpusē pat ragi, un visi domāja, ka iekšā būs vēršu mūmijas. Kad varenos ķermeņus rūpīgi iztina, izrādījās, ka tajās iekšā ir krustām šķērsām samestas visdažādāko radījumu kaulu šķembas. Nebija pat iespējams noskaidrot kādiem dzīvniekiem tās pieder. Kaulu šķembas saistīja smirdošs bitumens. Ir hipotēze, ka tās ir Dievu pagatavoto hibrīdu atliekas.
Rats ar pakāpi. Precīzi apstrādāts.
Rezervuārs. Tāds ir kādas piramīdas malā, no kuras iznāk novads un savienojas ar rezervuāru.
Akmens bloki ar iecirstām kāpnītēm.
Raksti.
Neparastā vietā Abusīrā atrod Senās valsts V dinastijas princeses kapu.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Abusīras urbumi akmeņos.
