_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Ritenis, rati
Pirmās ziņas par riteņa izmantošanu nāk no 4500 g.pmē., visai drīz pēc podnieka ripas izgudrošanas.
IV gt.pmē vidū liecības par riteņu transporta izmantošanu parādās gandrīz vienlaicīgi Mezopotāmijā, Maikopas kultūrā (Ziemeļkaukāzā) un Centrāleiropā.
Ap 3000.g.pmē. šumeri cilvēku un preču pārvadāšanai izmantoja ratus ar diviem vai četriem riteņiem. Saskaņā ar zinātnieka Stefana Bertmana pētījumiem, “šo transportlīdzekļu riteņi bija veidoti no diviem masīviem koka pusdiskiem, kas sastiprināti ar naglām un pārvilkti ar ādas “riepām”.”
Ap 3200.g.pmē. dižciltīgie un bagātnieki izmantoja kaujas ratus kā personīgu transportlīdzekli.
To apliecina arī L.Vūlija vadītajos izrakumos Ūrā atklātais tā sauktais Ūras standarts. Vienā no ainām šajā no gliemežvākiem, sarkana kaļķakmens un lazurīta veidotājā mozaīkā attēloti kaujas rati. Šī mozaīka, kura uzieta kapenēs PG779, tiek datēta ar apmēram 2550.g.pmē., kad , iespējams, nomira Ūras valdnieks Ur-Pabilsags. Tas ir viens no senākajiem neapstrīdamajiem pierādījumiem, ka šumeri riteni izmantoja pārvietošanās līdzekļos.
Jāpiebilst, ka ritenis kā podnieka ripa Tuvajos Austrumos ir pazīstams jau nedaudz agrāk. Tā parādās ap 4000-3500.g.pmē.
