Kaspijas jūra
- Detaļas
- Publicēts 03 Septembris 2016
- 5174 skatījumi
Ka'spion pe'lagos - grieķu val.
Caspium Mare - latīņu val..
Lielākā beznoteku sāļūdens tilpne pasaulē. Bieži tiek uzskatīts par lielāko pasaules ezeru, kaut gan pēc lieluma, attīstības un režīma ir jūra.
Raksturlielumi. Garums Z-D virzienā - 1200 km.
Vidējais platums - 320 km.
Platība - ap 371 000 km2 (1929,gadā bija 422 000 km2).
Lielākais dziļums - 1025 m.
Ģeogrāfija. Atrodas tektoniskā ieplakā uz Eiropas un Āzijas robežas 28,5 m zem Pasaules okeāna līmeņa (1969.gada dati).
Apskalo Krievijas, Kazahijas, Turkmēnijas, Irānas un Azerbaidžānas krastus.
Krasta līnija ap 7000 km, maz izrobota.
Līči - Karabogazgols, Kazahijas, Mangišlakas, Komsomoļeca, Kirova, Gorganas, Krasnovodskas.
Lielākās pussalas - Apšeronas, Čelekenas, Buzači.
Ap 50 salu ar kopplatību 350 km2. Lielākās - Tjuļeņju salas, Čečeņa, Ogurčinska, Žiloja.
Klimats. Kontinentāls, krasas temperatūras maiņas, sausi vēji.
Nokrišņi 200 mm gadā; DR daļā - 1500-1700 mm gadā.
ūdens temperatūra ziemā līdz 10oC dienvidos un ap 0oC ziemeļos. Vasarā 30oC dienvidos; 25oC ziemeļos.
No novembra līdz martam ziemeļu daļa aizsalusi.
Vidējais sāļums 12,7-12,8 %o, austreņu daļā lielāks - 13,2 %o (Karabogazgola līcī pat 300 %o); ZR mazāks - 1-2 %o.
Upes: ietek Volga (dod 80% pieplūdes), Emba, Urāla, Kūra, Tereka, Samura, Sulaka.
Daba. Vairāk kā 500 dažādu augu sugu un 854 dzīvnieku sugu.
Rūpnieciskā nozveja - stores (82% pasaules nozvejas), siļķes, zandarti, voblas, brētliņas.
Mīt Kaspijas roņi (600 000 1970.gadā).
Saimniecība. Naftas ieguve jūrā no estakādēm pie Baku (Ņeftjanije Kamņi) un mākslīgām salām.
Rieteņu un austreņu piekrastēs glaubersāls ieguve.
Ostas: Astrahaņa, Mahačkala, Ševčenka (Krievija); Krasnovodska (Turkmēnija); Baku (Azerbaidžāna); Benderšaha, Pehlevī (Irāna).
Dzelzceļa prāmja atiksme no Baku uz Krasnovodsku kop'1962.gada.
