Landa, Djēgo de (1524.-?)
Otrais Jukatānas arhibīskaps.
Dzīvesgājums. Dzimis 1524. gadā Sifuentesas pilsētā Tolēdo provincē Spānijā. Augstdzimušu vecāku dēls. 16 gadu vecumā noskuva galvu un iestājās franciskāņu klosterī San Huan de los Reijes pilsētā. 25 gadu vecumā iesaistījās mūku grupā, kura devās uz Jukatānu sludināt Kristus mācību 300 000 tur dzīvojošiem indiāņiem. Dažu mēnešu laikā iemācījās maiju valodu tik raiti, ka brīvi sprediķoja tajā tikko kā ieradies pussalā.
Drīzumā viņš kļuva jau par gvardiānu – jaundibinātā Izamalas klostera uzraugu, vēlāk izkalpojās par franciskāņu ordeņa vadītāju, Jukatanas un Gvatemalas pirmo provinciālu. Kādā inspekcijas braucienā bīskaps izteica sašutumu par maiju nevēlēšanos pieņemt kristietību un veco dievību pielūgšanu. Viņš pavēlēja savākt visus maiju elkus un grāmatas. Tā 1562.gada 12.jūlijā Mani pilsētas San Migela baznīcas priekšā tika sadedzināti savāktie kulta priekšmeti: 5000 elki, 13 altāri, 197 kulta trauki un 27 reliģiskas nozīmes priekšmeti. Viņa piemēram sekoja citi, kas izraisīja masveida maiju kultūrvēsturisko liecību iznīcināšanas bumu.
Par viņa darbībām ziņoja karalim. Ziņotāji uzskatīja, ka Landa rīkojies pārāk stingri, tādējādi kaitējot kroņa interesēm Jaunajā pasaulē. Landa bija spiests gatavot atbildes argumentus, tādēļ sameklēja dižciltīgu maiju dzimtu pēctečus, un ar viņu palīdzību sāka pētīt mitoloģiju, kalendāru un folkloru. No Spānijas ieradās karaļa revidents bīskaps Torals, lai pārbaudītu Landas darbību. Torals aizliedza turpināt indiāņu vajāšanu, un Landam bija jādodas uz Spāniju stāties Indijas lietu padomes priekšā. Padome viņu attaisnoja un jau pēc pāris gadiem viņš atgriezās Jukatānā jau kā Meridas bīskaps.
Darbi.
„Relacion de las cosas de Yucatan/.” Mūsdienās ir viens no svarīgākajiem avotiem maiju kultūras pētniekiem. Sarakstīts 1566.gadā. Šo rokrakstu atrada nejauši Madrides Karaliskajā bibliotēkā 1863.gadā abats Šarls Etjēns Brasērs de Burbūrs (1814.–1874.g.), pazīstams franču amerikānists. Rokraksts gan nebija Landas oriģināls, bet tā tieša kopija, stipri saīsināta. Šo dokumentu bija sastādījuši trīs nezināmi pārrakstītāji 1616.gadā.
Burbūrs 10 gadus bija garīdznieks Francijas sūtniecībā Meksikā, bet kopš 1855.gada vēlāk kalpoja par garīdznieku indiāņu ciemā Rabinālā Salamas departamentā Gvatemalā. Tur viņš pētīja indāņu valodu un kādreizējās kultūras paliekas. Tādēļ artī vinš pievērsa uzmanību neparastajam manuskriptam.
Ar tinti rakstītajā brošūrā bija maiju hieroglifu paraugi un mākslas pieminēkļu shematiski zīmējumi, aprakstīts arī 27 zīmju maiju alfabēts. Domājams, ka darba līdzautors it kristītais maiju indiānis Gaspars Antonio Či – Landas palīgs, kaut gan tas nav pierādīts. Tomēr visdrīzāk Či pats nezināja hieroglifus, jo tai laikā tas bija retums. Par konsultantu, kurš pārzina šo jautājumu, varēja būt Načikokoms – pēdējais Sotutas valdnieks. Jukatānas konkistas laikā viņš izmisīgi pretojās spāņiem, bet, kritis gūstā, pieņēma kristīgo ticību un vārdu Huans Kokoms. Landa ar viņu uzturēja labas attiecības, pēc viņa vārdiem pierakstīja Jukatānas vēsturi Tāpat Kokoms parādīja Landam no vectēva mantotu hieroglifisku rakstu.
Landa rakstīja, ka maiju priekšteči ieradušies no austrumiem, kuriem Dievs atklājis 12 ceļus pāri jūrai.
Saites.
Maiji.
