Tolteki
Tolteki – „celtnieki” (nauatlu val.), kuri runāja nauatlu valodā, parādījās uz vēstures skatuves I gs.
Nosacīti pieņemts Centrālās Meksikas indiāņu tautu grupas apzīmējums - indiāņu nostāstos un agrīnajās spāņu konkistadoru hronikās par tādiem dēvē pēc kultūras un valodas dažādas tautas. Starp tām ir arī Teotivakānas iedzīvotāji.
Teotivakānas posms (VII-IX gs.). Teotivakānas tolteki izveidoja cilšu savienību, kas pakļāva sev visu Centrālo Meksiku. Šīs kultūras uzplaukuma laiks ir VII-IX gs., kad toltekiem sāka veidoties šķiru sabiedrība.
Tollanas dibināšana. Tollanu viņi nodibināja ap 600.g., kad tie pameta Teotivakānu, pēc pamestās pilsētas plāna tikai miniatūrā.
Koeksistence ar actekiem (900.–1500.g.). Tolteki bija acteku skolotāji.
Pamet savu zemi. Viņu valsts pastāvēja apmēram 500 gadu, tad sākās brāļu kari un dinastiju strīdi.
X-XII gs. cilšu pārvietošanās rezultātā toltekus izspieda nauatlu ciltis - no ziemeļiem uzmācās čičimeki un tolteki pameta Tollanu. Iesākumā tie devās uz Tavasku, pēcāk uz Jukatānu un mūsdienu Gvatemalas teritoriju - Jukatānā stipri iespaidoja maiju pilsētas Čičenicas būvi.
Tolteku ierašanās X gs. Izpostītajā un karu plosītajā maiju zemē ieradās svešzemnieku saujiņa – tolteki dievības Kecalkoatla vadībā un ikas tautas priekšgalā. Šeit tolteki sadalījās trijās galvenajās daļās, kas katra lūkoja sagrābt varu kādā maiju pilsētā. Tādējādi tolteku iekarotāju trīs klani nodibināja varu pār trim maiju pilsētām: Spalvainā pūķa klans pār Čičenicu, Kokomu klans pār Maijapānu un Šivu klans pār Ušmalu.
Viņi prata pakļaut un organizēt maijus jaunas valsts un jaunu pilsētu celtniecībai. Līdz ar viņu parādīšanos ienāk Kukulkana – „Spalvainās Čūskas” kults. Jukatānas un Gvatemalas pakļaušana ilga vairākus desmitus gadu. Kukulkans pielietoja dažādu taktiku, piemēram, daļu karaspēka nometināja Kosumelas salā un vajadzīgā brīdī izsēdināja desantu. 968.gadā četras iku nodaļas ielauzās ziemeļu Jukatanā, sagrāba Uukjabnalu un pārdēvēja par Čičenicu. Būdams nežēlīgs iekarotājs, viņš tomēr atturējās no maiju civilizācijas bezjēdzīgas iznīcināšanas. Domājams, ka maiju iekarošanu pabeidza jau Topilcīna dēls Počotls. Līdz ar tolteku ierašanos, aizsākās cilvēku reliģiskā upurēšana, kura sasniedza milzīgus apmērus.
Tādējādi tolteku iekarotāju trīs klani nodibināja varu pār trim maiju pilsētām: Spalvainā pūķa klans pār Čičenicu, Kokomu klans pār Maijapānu un Šivu klans pār Ušmalu.
Čičenicas virskundzības laiks. Triju pilsētu savienība. Tolteku pakļautās Maijapana, Čičenica un Ušmala 1004.gadā izveidoja savienību, kurā noteicošo lomu spēlēja Čičenica. Miers Ziemeļjukatānā turpinājās 2 gadsimtus, kamēr Maijapānas Kokomi neuzsāka karu.
Čičenicas armija pulcējās, lai dotos pret Maijapanu. Taču Unaks Sēls, savienības galvaspilsētas pavēlnieks nolīga tolteku algotņus. Spējā uzbrukumā 1178.gadā Čičenica tika iekarota, tās augstmaņi kā ķīlnieki aizvesti uz Maijapanu un vēlāk tika iecelti par vicekaraļiem.
Maijapanas virskundzības periods (XIII un XIV gs.). 1244.gadā Maijapanā pie varas nāca jauna dinastija – Kokomi – un maiju vēsturē sākas periods, kas pazīstams ar nosaukumu: Maijapanas virskundzība. Tas ilga ap 200 gadu. 1441.gadā uzliesmoja apspiesto sacelšanās Ušmalā valdošās Ksiu dinastijas vadībā un Maijapāna tika ieņemta. Kopā ar Maijapānu izzuda arī pilsētu savienība un beidzot arī visa maiju valsts.
Atnākušie spāņi pilsētu pakļāvuši pavisam viegli.
Pēdējais Kokomu dinastijas valdnieks gāja bojā 1541.gadā, kad Maijapānu sagrāba spāņi.
Tolteku kultūras un tradīciju pārņēmēji Mehikas ielajā (kulua u.c.) arī dēvē sevi par toltekiem.
Tolteku kultūra.
Kalendārs. Dalījuši debesjumu 12 daļās.
Rakstība. Tāda ir bijusi.
Matemātika. Skaitļus pazinuši.
Reliģija. Uzskata, ka bijusi taisnīga un žēlsirdīga, lai gan pēdējie izrakumu materiāli liecina, ka cilvēku upurēšana tomēr pastāvējusi gan.
Tolteku mīti. Nezināma XVI gs autora spāņu valodā sarakstītā vēsturiskā hronika "Meksikas vēsture pēc viņu zīmējumiem" vēsta, ka augstākais tolteku dievs Tonakatekutli un viņa sieva Tonakasiutla radīja četrus dēlus: sarkano Teskalipoku, melno Teskatlipoku, Ketcalkoatlu, Uicilopočtlu.
Šie dievi toltekiem asociējās ar četrām debespusēm. Tolteku mīti vēsta, ka Ketcalkoatls un Teskatlipoka nonesa no debesīm zemes dievieti Tlaltekutli, kam "visas locītavas" bija pilnas "ar galvām un mutēm ar kurām tā koda, kā mežonīgs zvērs, un pirms viņi nonāca zemē, jau bija ūdens, kuru nezin, kas bija radījis."
No dievietes viņi izveidoja zemi, no viņas matiem - kokus, puķes un zāli, acīm - akas, avotus, alas, no mutes - upes un lielas alas, no deguna - kalnu ielejas, no pleciem - kalnus.
600 gadus vēlāk Kecalkoatls un Teskatlipoka radīja uguni un pusi saules. Pēc tam Kecalkoatls radīja pirmo cilvēku pāri: vīrietim pavēlēja art, bet sievietei aust un vērpt.
Tad viņi radīja dienas un sadalīja pa mēnešiem. Dievi redzēja, ka ar pusi saules nav iespējams pilnvērtīgi apgaismot zemi. Tāpēc Teskatlipoka kļuva par pirmā perioda sauli. Pēc tam dievi radīja gigantus - ļoti garus un spēcīgus cilvēkus.
Saites.
Tolteku ķēniņu saraksts.
