Maiju kalendārs
Maijiem ir triji kalendāri: Colkīns - Atnācēju dzimtās planētas kalendārs;
Ksābs - Zemes Saules kalendārs;
Garais rēķins - nav vis gluži kalendārs, bet gan dienu skaits no laika skaitīšanas sākumpunkta.
Patlaban zinātniskajā vidē valda uzskats, ka maiji savu kalendāru dabūjuši no olmekiem - vecākās zināmās Centrālamerikas civilizācijas.
Ar maiju kalendāra noslēpumu pētīšanu nodarbojas nu jau trešā zinātnieku paaudze. Darbs sākās ar bīskapa de Landas norādījumiem, pirmos panākumus sasniedza apstrādājot "Modslija kolekcijas" materiālu un turpinās šodien. Kalendāra izpēte stipri palīdzētu arī pie patiesās maiju vēstures hronoloģijas izstrādes. Maiju kalendāra simboli - mēneši, dienas un konkrēti datumi atrodami visās iespējamās būvju vietās. Katras celtnes uzcelšanas datums ir iekalts pašā tās redzamākajā vietā. Daudzi pētnieki atzīmē, ka maiji kļuvuši paši par sava "kalendāra vergiem."
Colkīns. Svētā Gada kalendārs. 260 dienu gads dalīts 13 mēnešos pa 20 dienām katrā. Tieši šis 260 dienu cikls arī tika saukts par Colkīnu. Visvecākais Dievišķā cikla datums tika atrasts Oahakas ielejā, tas ir 500.g.pmē. Kalendārs noteica maiju dzīvi līdz pat sīkumiem: reliģiozo rituālu datumus, būvju tapšanas koordinātes utt. No maijiem šā tipa kalendāru mantojuši acteki - tonalamatls (topalhualla?).
Mēnesis - vinal (maiju val.). Tā dienas skaitīja no nulles līdz 19, respektīvi, pirmā diena bija nultā, otrā – pirmā utt., kopā katrā mēnesī sanāk 20 dienu. 18 šo mēnešu veidoja gadu.
Mēnešu saraksts:
1. JAŠ-K’IN - „Jaunā saule.” Pēc ziemas saulgriežiem saule it kā no jauna piedzimst. 23.XII-11.I
2. MOL - „Novākšana”. Acīmredzot kukurūzas novākšana. 12.I-31.I
3. ČEN - „Aka.” Sākas sausuma periods, rodas ūdens un akas problēma. 1.II–20.II
4. JAŠ - „Jaunais.” Gatavošanās jaunai sējai. 21.II–12.III
5. SAK - „Baltais.” Uz lauka izbalējušie, sausie iepriekšējās ražas kukurūzas stiebri (?). 13.III–1.IV
6. KEH - „Briedis.” Sākas medību sezona. 2.IV–21.IV
7. MAK - „Apsegšana.” Laiks „segt” jeb dzēst uguni jaunajos mežam atkarotajos zemes gabalos (?). 22.IV–11.V
8. K’ANK’IN – „Dzeltenā saule.” Tāda tā izskatījās caur degošo mežu dūmiem (?). 12.V–31.V
9. MUAN - „Mākoņainais.” Debesis klātas mākoņiem, sākas lietus periods. 1.VI–20.VI
10. PAŠ - „Bungas.” Jāgaiņā putni no briestošām kukurūzas Vālītēm. 21.VI–10.VII
11. K’AIJAB - „Lielais lietus”(?). Nosaukums nav gluži saprotams; sākas kukurūzas graudu novākšana, un var gadīties lietus. 11.VII–30.VII
12. KUMHU - „Negaisa troksnis.” Lietus sezona pilnā sparā. 31.VII–19.VIII
13. POP - „Maša.” Varas simbols, tādēļ nozīme nav pilnīgi skaidra; seno hieroglifu tulko kā „koku ciršanas mēnesi” Č’akaan, kas sakrīt ar lauksaimniecības darbiem. Iespējams, ka „maša” kā varas simbols, sākoties darbiem jaunā zemes gabalā, kādreiz pārgāja jaunas dzimtas rokās (?). 20.VIII–8.IX
14. VO - „Varde.” Joprojām līst lietus (?); hieroglifu senajā kalendārā Knorozovs atšifrē kā „kukurūzas vālīšu noliekšanas mēnesi” Ek-ča – „Melnais dubultojas”(burtiski). Šai periodā vālītes kļuva tumšākas un tās tiešām nolieca – „dubultoja.” 9.IX–28.IX
15. SIP - Medību dieva vārds. Svētki un medību sākums; taču senais kalendārs dod šīm mēnesim citu izskaidrojumu: vēlās kukurūzas vālīšu noliekšana. 29.IX–18.X
16. SOC - „Sikspārnis.” Arī šeit ir jēdzieniska atšķirība no Senā kalendāra, pēc kura socil – „ziema”, „īsās dienas.” 19.X–7.XI
17. CEK - Šī hieroglifa precīza tulkojuma nav, bet seek maiju valodā nozīmē „salasīt pa graudiņam.” 8.XI–27.XI
18. ŠUL - „Beigas.” Tas ir, līdz 23.XII – ziemas saulgriežiem – pēc maiju kalendāra palikušas piecas papildus diena 28.XI–17.XII
Dienu saraksts:
1. Imiš – „pasaules koks” (?).
2. Ik’ – „vējš,” „gars.”
3. Ak’bal – „nakts,” „tumsa” (?).
4. Ka’n – „leguānas mātīte.”
5. Čikčan – „lielā čūska”(?).
6. Kimi – „nāve.”
7. Manik’ – nesaprotams vārds.
8. Lamat – nesaprotami, iespējams „mirdzēt” (?).
9. Muluk – nesaprotams vārds, mul – „iegremdēties ūdenī.”
10. Ok – zīme attēlo dzīvnieka ausis (?).
11. Cuen – „meistars,” „amatnieks”(?).
12. Eb - „sīks lietus” (?).
13. Ben – nesaprotams vārds, līdzīgs vārdam „būdiņa.”
14. Iš – vienā no dialektiem nozīmē „jaguārs.”
15. Men – iespējams „būvē” (?).
16. Kib – „vasks.”
17. Kaban – „zemestrīce.”
18. Esanab – „šķēpa uzgalis” (?).
19. Kavak – „vētra,” „lietus.”
20. Ahav – „valdnieks.”
Nedēļa. Tajā bija 13 dienas.
Datumu rakstīšana. Datumi, kas rotāja turpat vai visas svarīgākās maiju celtnes un stēlas, tika rakstīti pēc visai sarežģītas shēmas. Datuma pierakstā pirmais elements bija 13 dienu nedēļas dienas kārtas numurs, otrais – dienas nosaukums 20 dienu mēnesī, trešais – dienas kārtas numurs mēnesī, ceturtais – mēneša nosaukums. Maiju datumos visi šie 4 elementi ir pilnīgi obligāti. Trūkstot kādam no 4 komponentiem, nav arī paša datuma. Ja eiropiešu Gregora kalendārā katrs datums atkārtojas ik pēc gada, tad maiju kalendārā – tikai pēc 52 gadiem. Šādi rakstīti datumi maz ko dod vēsturisku notikumu precizēšanā, jo atkārtojas katrus 52 gadus.
Piemēram: 4 Ahav 8 Kumhu.
Ksāba un Colkīna kalendāri tika sasaistīti savā starpā kā ar zobratu, no šejienes Lielais Dievišķais Cikls (Calendar Round), sastāvošs no 52 Zemes gadiem.
Ksābs. Saules kalendārs ar 365 dienām. Gads dalīts uz 18 mēnešiem pa 20 dienām katrā, un plus 5 svētku dienas katra cikla beigās. Mēnešu nosaukumi, tāpat kā Colkīnā tiek dēvēti dievu vārdos: Imikss, Ik, Kans, Oks, Ebs, Bens utt. Bez tam maiji gadu iedalīja arī trijās sezonās - pa 122 dienām divās pirmajās un ar 121 dienu trešajā sezonā, kurai garajā gadā pievienoja vēl vienu dienu.
Ksābā identiska diena var atkārtoties tikai pēc 18 980 dienu cikla. Dalot šo dienu skaitu ar 365, iegūstam 52 gadus – skaitli, kurš ir visa maiju kalendāra pamatā. Dalot 18 980 ar 260, iegūstam 73 gadus. Tādējādi tas nozīmē, ka maiju kalendārais cikls vai nu no 52 Zemes gadiem pa 365 dienām katrā, vai arī 73 „dievišķajiem” gadiem pa 260 dienām katrā.
Korelācija. Maiju astronomi zināja ļoti precīzu Zemes apriņķošanas periodu – tas bija 365.242129 diennaktis. Tādējādi bija arī lietas kursā, ka katrus divus gadus ir nepieciešams veikt precizējumus tajā. Viņi to neveica tik vienkārši kā Gregora kalendārā (katrus 4 gadus pievienoja vienu 366. dienu), bet gan sarežģītu matemātisko aprēķinu rezultātā katrus 52 gadus pievienoja uzreiz 13 dienas, t.i. „dievišķā” kalendāra veselu mēnesi, bet pēcāk no kopējā makrocikla 3172 gadu garumā pakāpeniski atņēma 25 dienas. Tik komplicētiem aprēķiniem bija jēga, jo maiju kalendārs ir un paliek visprecīzākais kalendārs pasaulē.
Kalendāra nulles datums. Kalendāram ir jēga tikai gadījumā, ja ir zināms sākuma punkts. Tas ir ārkārtīgi principiāls jautājums un ir nodarbinājis daudzu zinātnieku prātus. Līdz 1972.gadam tika izvirzītas vismaz 16 hipotēzes šai sakarā. Bija tikai skaidrs, ka maiju kalendārs sācies ar 4 Ahau 8 Sumhu, taču kādam tas atbilst datumam eiropiešu kalendārajā sistēmā? Vadošo zinātnieku izvirzītie datumi variēja no 8498.g.pmē. līdz pat 3114.g.pmē.
Maiju laika skaitīšana.
1 kins = 1 diena
1 uinals = 1 kins X 20 = 20 dienas
1 tuns = 1 kins X 360 = 360 dienas
1 katuns = 1 tuns X 20 = 7 200 dienas (20 tunu cikli)
1 baktuns = 1 katuns X 20 = 144 000 dienas (20 katunu cikli - apmēram mūsu 400 gadi)
1 piktuns = 20 baktunu = 2 880 000 dienas (20 baktunu cikli)
1 kalabtuns = 20 piktunu = 57 600 000 dienas (20 piktunu cikli)
1 kinčiltuns = 20 kalabtunu = 1 152 000 000 dienas
1 alavtuns = 20 kinčiltunu = 23 040 000 000 dienas
Tālāk trakāk: 1 kinčiltunā bija 3 200 000 tunu ciklu, 1 alautunā bija 64 000 000 tunu ciklu, kas ir 23 040 000 000 dienu, vai 64 109 589 gadu, tie ir fantastiski cipari! Taču maiji ar tiem operējuši brīvi. Dažos uzrakstos pieminēti notikumi, kas risinājušies 400 000 000 gadu atpakaļ.
Garais rēķins (Long Count).
Tam nav nekāda sakara ar astronomiju, jo tas ir dienu daudzums kopš no Sākotnes jeb 0-tās dienas. Būtībā, tas rāda precīzu hronoloģisku attiecību starp iepriekšējās ēras ("Saules") sākumu un patreizējo momentu. Domājams, to ieviesuši maiju laika glabātāji ap 335.g.pmē. Tā pamatā ir cikls no 13 baktuniem, kas atbilst 5125 Saules gadiem.
Pēc ilgām pārdomām zinātnieki patlaban nonākuši pie datuma – 3113.g.pmē. 13.augusts jeb 4 Ahau 8 Kumhu. Visai izplatīts ir arī viedoklis, ka tas tomēr ir 3114.g.pmē. Kāds notikums tad noticis – nav zināms, ir hipotēze, ka tad beigušies Lielie plūdi, kas maiju mitoloģijā ir bijuši vairāki. Domā, ka šis datums gandrīz pilnīgi noteikti sinhronizējas ar vēl senāko olmeku Garo Rēķinu. Taču tāpat arī iespējams, ka šis sākuma datums saistīts ar kaut kādiem maiju astronomiskajiem datumiem. Tāpat nav arī zināms, vai tam tomēr nav kāda sakara ar precesijas parādību, lai gan periods 5125 sastāda apmēram 1/4 precesijas cikla.
Datums, kas pierkstīts pēc Garā rēķina izskatās šādi: "No izejas datuma 4 Ahau 8 Kumhu līdz šīs celtnes uzcelšanai pagājuši 8 baktuni, 14 katuni, 3 tuni, 1 vinals un 12 kinu." Tādus hronoloģiskos uzrakstus zinātnieki nosaukuši par "sākuma sēriju," jo tas visbiežāk atrodas teksta sākumā. Tās galā parasti pievienoja vēl 52 gadu cikla datumu.
Milzīgi daudz spekulācijas par "pasaules galu" saistītas ar to, ka 13 baktunu cikls beidzas mūsdienās - 2012.gada 21.decembrī.
Mazākā Garā rēķina vienība bija 1 diena – 1 kins jeb viena diena. Tālāk viss attiecīgi pēc dienu skaita.
Tādējādi zinātnieki dala atrastos maiju gadu skaitļus ar vai nu ar 360 vai 365.25. Piemēram, ja uz pieminekļa rakstīto skaitli 1 243 616 dala ar 365.25, iegūst 3404.8 gadus no sākuma 3113.gada, tātad 292.g.pmē.
Vēlākos laikos maiji gandrīz visur atsacījušies no „garās laika skaitīšanas” un pārgājuši uz skaitīšanu ar katuniem. Diemžēl šīs jauninājums atņēmis maiju skaitīšanai absolūto precizitāti.
Venēras kalendārs. Pēc tam, kad Jukatānā ienāca tolteki, visiem iepriekšējiem maiju kalendāriem pivienojās vēl tāds, kurā gada ilgumu noteica pēc Venēras apriņķošanas cikla - 584 dienas. Tas tika korelēts ar maiju kalendāru tādējādi: 5 tolteku gadi ir 2920 dienas, kas ir vienādas ar tieši 8 maiju ksābiem.
Leidenes plāksnīte. Tajā iegravēts viens no visagrākajiem maiju datumiem. Transskripcijā tas nozīmē: 8 baktuni 14 katuni 3 tuni 1 vināls 12 kini 1 ebs 0 jaškini. Tātad no sākuma datuma pagājis 1 253 912 dienas jeb 3435 gadi. Tātad tas datējams ar apmēram 322.gadu. Ja ņem vērā precizējumu, tad sanāk 317.gads.
Gada precizitātes salīdzinājums.
Jūlija kalendārs 365.250 000 dienas
Gregora kalendārs 365.242 500 dienas
Maiju kalendārs 365.242 129 dienas
Astronomiskie aprēķini 365.242 198 dienas
Saskaņošana ar eiropiešu laika skaitīšanas sistēmu. Ja būtu zināma kaut vienas "sākuma sērijas" atbilstība mūsu kalendāra datumiem, precīza laika noteikšana nesagādātu nekādas grūtības. Taču datuma divējāds pieraksts, gan pēc maiju, gan pēc eiropiešu sistēmas, atrodams tikai dokmentos, kas attiecināmi uz periodu pēc spāņu iebrukuma, t.i. uz maiju Jaunās valsts beigām. Šai periodā maiji datumus pierakstīja ar tā saucamā "īsā rēķina" palīdzību, kas ir audz nepilnīgāks. Iespējams, ka maiji sākuši to lietot pēc tolteku iebrukuma. Saskaņā ar šo skaitīsanas sistēmu, venāda nosaukma datumi var atkārtoties pēc 93 600 dienām, t.i. apmēram pēc 256 gadiem.
Garā rēķina izejas datumu mūsdienu zinātnieki varēja noteikt tikai ar Īsā rēķina palīdzību. Tāpēc pētnieki nav vienprātīgi jautājumā par šo datumu mūsu laika skaitīšanas sistēmā. Daļa zinātnieku (piem. G.Dž.Spindens) attiecina to uz 3373.gada 13.oktobri pmē. Bet citi (M.Ernandess, Dž.Tompsons, S.G.Morlijs) šo datumu noliek uz 3113.gada 7.septembri pmē., t.i. apmēram par 260 gadiem vēlāk. Vairums mūsdienu speciālistu pieturas pie 3113.g.pmē., jo, izmantojot Spindera sistēmu, rodas nesaskaņas starp maiju hronoloģiju un citu Centrālamerika kultūru datumiem. Pēdējie Tikalas tempļa koka siju pētījumi ar C 14 metodi apstiprinājuši Ernandesa - Tompsona hronoloģiju, lai gan sākotnēji rezultāti liecināja par labu Spindera sistēmai.
Maiju datumu korelāciju ar eiropiešu datumiem nosaka pēc Gudmena-Martinesa-Tompsona korelācijas-metodes.
Maiju kalendārā apsēstība. Maiju civilizācijai piemita apbrīnojama apsēstība ar saviem kalendārajiem datumiem. Pēc tiem tika būvētas celtnes, kronēti valdnieki un pieņemti svarīgi lēmumi. Vēsturiski maiji uzskatīja, ka katra cikla galā, kas sastāv no 13 katuniem (pēc katriem 256-257 gadiem) gaidāmas lielas nelaimes. Šo maiju kalendāro īpatnību izmantoja spāņu konkistadori, kas uzbrukšanai pēdējai brīvpilsētai Taijasalai (Floresai) noteica tieši tādu vienu datumu - 1697.gada 13.martu. Zīmīgi, ka arī ASV atbalstītais valsts apvērsums Gvatemalā notika tieši 257 gadus pēc tam - 1954.gadā un nesa lielu postu Gvatemalas iedzīvotājiem.
Tamdēļ mūsdienās lielas bažas pasaulē raisās ar maiju 2012.gadu, kad beidzas maiju kalendāra cikls. Tomēr diez vai maiji ar kalendāra ciklu beigām būtu domājuši pasaules galu. Bez tam arheologu pētījumi liecinot, ka esot vairāki maiju kalendāra varianti(?), un tajos gadi tiekot skaitīti krietni tālāk par 2012.gadu - pat līdz 4772.gadam.
Senākais pašu maiju rakstītais datums atrodams uz Stēlas Nr.29 Tikalā - tas ir 290. vai 292.gads.
Saites:
Maiji.
