Kukulkāns
Spalvainā jeb Spārnotā čūska. Tas pats Ketcalkoatls. Gvatemalas un Salvadoras Klusā okeāna piekrastes indiāņi sauca viņu par Ksiutekutčtlu.
Spalvainā čūska Kukulkāns bija viena no galvenajām maiju dievībām.
Lai arī ļoti radniecīgs acteku un citu Meksikas tautu pielūgtajam dievam Ketcalkoatlam, Kukulkāns bija maiju izcelsmes dievība, kura klasiskajā periodā pielūgta kā “kara čūska” Waxaklahun Ubah Kan. Postklasiskajā periodā Kukulkānu identificēja ar klasiskajā maiju mākslā attēloto “vīziju čūsku.”
Kukulkāna kults bija Čičenicas valsts reliģijas kodols. Čičenicā pielūgto Kukulkānu bija stipri ietekmējis Meksikas plakankalnē populārais radniecīgas spalvainās čūskas dievības Ketcalkoatla kults. Ketcalkoatla kulta ietekmi līdz Jukatānas ziemeļiem sev līdzi atnesa maiju cilts putuni tirgotāji no Meksikas līča piekrastes.
Sinkretizācijas procesā Kukulkānu sāka pielūgt kā vēja un planētas Venēras dievu, lietus devēju un lielu dinastiju pamatlicēju, kā arī pilsētu dibinātāju.
XVI gadsimtā, kad spāņi iekaroja Acteku impēriju un maiju apdzīvotās zemes, Kukulkāna tēlā saplūda leģenda par X gadsimtā Jukatānā iebrukušu tolteku vadoni Se Akatlu Topilcīnu, kurš sevi uzskatīja par Ketcalkoatla iemiesojumu, tolteku priekšstati par spalvainās čūskas dievību, kā arī daudz senāki maiju ticējumi.
Tomēr senākajos, ar IX gadsimtu datētajos Čičenicas tekstos Kukulkāns netiek identificēts ar cilvēku, un šā laika mākslā dievību attēlo kā “vīziju čūsku,” kura apvijusies ap augstmaņu figūrām. Kukulkāns redzams arī Čičenicas upurēšanas ainu attēlojumos.
Saites.
Maiju reliģija.
Ketcalkoatls.
